Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pārciestais karstums un sausums prasa nodevas

Pārciestais karstums un sausums prasa nodevas
17.08.2006 11:23

0

118,27Ls iztikas minimums pārsniedz minimālo algu

Beidzot sagaidīts ilgi cerētais lietus, taču naivi būtu domāt, ka pirmie vārgie šļācieni atrisinās mēnešiem ilgušā sausuma radītās problēmas. Karstā un pārmēru sausā vasara, par kuru tā līksmoja atpūtnieki, nebūt neraisīja tādas pašas izjūtas lauksaimniekos. Nu sekas nepārprotami sāk izjust arī pārējie iedzīvotāji. Kā saules dūrienu dabūjušas, uz augšu neadekvāti spriņģo cenas, kaut arī citās vasarās tās parasti kritās, īpaši pārtikas produktiem. Jau palielinājusies iztikas minimuma summa, kas, pēc ierēdņu domām, būtu nepieciešama vienam cilvēkam izdzīvošanai. Strauji palielinājusies inflācija, kas jau tā Latvijā bija augstākā Eiropā. Taču jādomā, ka tas vēl nebūt nav viss. Tiek prognozēts, ka sliktās ražas dēļ pārtikas produktu cenas turpinās kāpt. Ja vēl pieskaita to, ka visai ticama ir arī degvielas cenu kārtējā celšanās drīzumā, tad varam no šā gada nogales gaidīt vēl ne vienu vien pārsteigumu. 


Kaut arī Liepājas Gulbju dīķis šajā vasarā izsusējis, nav liela nelaime, galu galā gulbji te vairs sen nemājo. Daudz vairāk bēdu izkaltušās ūdenskrātuves rada lauku ļaudīm.

Sekas jūtamas visā pasaulē

Šā vasara pārbaudīja izturībā ne tikai Latviju. Visā pasaulē situācija ir uzkarsusi. Kā vēsta ārzemju ziņu aģentūras, šās vasaras, kas bijusi viena no karstākajām mūsdienu vēsturē, radītais sausums mazinājis dažādu lauksaimniecības kultūru ražu un var izraisīt pārtikas cenu ievērojamu celšanos visā pasaulē. Daļa ekspertu paredz, ka cenu celšanās varētu skart daudzas kultūras – no kafijas līdz pat kokvilnai.

Karstuma vilnis samazinājis ražu abos Atlantijas okeāna krastos. Piemēram, Amerikas kviešu cena sasniegusi augstāko atzīmi pēdējos desmit gados, līdzīgi noticis ar apelsīnu sulas cenu. Karstums un sausums fermeru laukos dzen augšup pārtikas preču cenas lielveikalu plauktos, arī ikdienas produktiem – maizei un makaroniem.

Karstais laiks jūlijā būtiski pazeminājis šā gada kultūraugu ražas rādītājus Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija paredz, ka kopējā graudaugu raža būs par aptuveni deviņiem miljoniem tonnu jeb par 3,6 procentiem mazāka salīdzinājumā ar 2005.gada rādītājiem. Sarukusi arī kartupeļu, cukurbiešu un citu dārzeņu raža. Sausuma un karstuma visvairāk skartās valstis ir Vācija, Polija, Lielbritānija, Francija un Itālija.

Neražu un cenu celšanos visā pasaulē attiecībā uz vienu vai otru produktu neapšaubāmi izjutīs arī mūsu valsts pircējs.
Bet Latvijā šovasar vairākos reģionos izsludināta ārkārtas situācija, daudzām zemnieku saimniecībām draud bankrots. Neaug graudaugi, dārzeņi, ir nokaltuši augļu koki, tiek izkauti lopi, kam ziemā nebūs barības, utt. Liepājas rajonā gan situācija nav tik katastrofāla, tomēr arī te netrūkst problēmu.

Zemniekiem krītas ražīgums

“Protams, ir jūtams satraukums, kādas būs ražas, taču es neteiktu, ka kāds nāktu pie manis un ļoti sūdzētos. Visi zemnieki strādā un kuļ, viņiem tagad nav laika filozofēt,” par saviem novērojumiem pastāstīja Grobiņas Pagasta padomes uzņēmējdarbības konsultante Anna Viņķele. Vislielākās bažas pauduši piena ražotāji, jo viņiem karstā laika dēļ paaugstinātas prasības par obaltumvielu saturu. Tāpat viņi norūpējušies par lopbarības trūkumu – zāle burtiski izdegusi tā, ka lopiņiem nav kur ganīties. Dažs zemnieks jau sācis izbarot ziemai sagatavoto sienu. Un tomēr A.Viņķele novērojusi, ka zemnieki diezgan nelabprāt izpilda Zemkopības ministrijas izplatītās anketas, kurās zemnieki aicināti uzrādīt šā gada ražību un salīdzināt ar pēdējo trīs gadu rezultātiem. Tādējādi Zemkopības ministrija cer iegūt skaidrāku priekšstatu par sausuma nodarītajiem zaudējumiem.

Ka zaudējumi ir, apliecina arī grāmatvede Vilma Kraule, kura strādā uzņēmumā “I.Balodes birojs”, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus vairākiem desmitiem lauku saimniecību. “Protams, redzam, ka lauksaimniekiem ienākumu līmenis ir krities. Piensaimnieki iegūst mazāk izslaukuma, arī graudaudzētājiem ir problēmas. Ziemāji izsala, tagad sausuma dēļ graudi ir sīki – raža vairs nav tik liela,” secina V.Kraule. Un tomēr viņa norāda, ka vismaz pagaidām nav iemesla bažīties par izputēšanu. Tik slikts finansiāls stāvoklis, kas būtu tuvs bankrotam, vismaz viņu apkalpotajās saimniecībās nav. 


Neatlaidīgākie dārzkopji izaudzējuši dārzeņus un augļus par spīti sausumam, bet cenas tirgū atbilst ieguldītajām pūlēm – tās ir nebijuši augstas.

Kā reaģē piena uzpircēji?

“Iepirktā piena daudzums nepārtraukti krītas, tas ir tiesa. Taču ne tādā apjomā, lai tieši šis faktors varētu izraisīt piena produktu sadārdzināšanos,” sacīja piensaimnieku kooperatīva “Nadziņi” vadītāja Anita Pelude. Tam par iemeslu ir fakts, ka vasarā parasti izslauc vairāk piena un pārstrādātājiem veidojas produkcijas uzkrājumi. Tāpēc pašlaik piena izslaukumu kritumam produkcijas cenu pieaugumu sekmēt nevajadzētu. Tāpat nav paaugstināta piena iepirkuma cena. Tas gan neizslēdz to, ka tā varētu notikt tuvākajā laikā. “Es pat nevaru īsti prognozēt, kas notiks pēc nedēļas. Nepārtraukti taču mainās gan laika, gan citi apstākļi,” atzina A.Pelude.

To, ka pašreiz sausums vismaz piena produktiem cenu kāpumu nav izraisījis, apgalvo arī Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma “Elpa” direktors Gundars Sisenis. Tāpat viņš piekrīt, ka tas varētu notikt tuvākajā laikā. Un to izraisīs piena iepirkuma cenu paaugstināšana, ko savukārt palielināto izdevumu dēļ centīsies panākt lauksaimnieki. “Vasaras sākumā pirmajam siena pļāvumam nebija pārāk liela masa, tāpēc liela daļa zemnieku cerēja, ka vasaras beigās to kompensēs ar attāla pļāvumu. Taču, kā redzam, govīm nav pat kur ganīties, kur nu vēl sagatavot lopbarību,” norāda G.Sisenis. Tomēr zemnieki jebkurā gadījumā būšot spiesti gatavot skābbarību, jo dažs labs jau sācis izbarot pirmo siena pļāvumu.

G.Sisenis uzskata, ka situāciju varētu glābt vienīgi valdības iejaukšanās, izstrādājot kompensāciju izmaksas sistēmu. Citas izejas neesot, jo apdrošināšanas sistēma Latvijas laukos pašlaik normāli nedarbojas. Zemnieki pārmet apdrošināšanas kompānijām, ka tās pieprasa pārāk lielu apdrošināšanas prēmiju, citi savukārt norāda, ka paši zemnieki nevēlas šādā veidā šķirties no naudas un cer, ka paveiksies. “Ja kompensāciju nebūs, sāksies sarunas starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem par iepirkuma cenas palielināšanu. Tad gan būs jāceļ produkcijas cenas. Tāpat arī inflācija mūsu valstī aizvien ir tālu prom no bremzēšanas sistēmas. Visi energoresursi tikai sadārdzinās,” piebilda G.Sisenis.

Kartupeļi maksās dārgāk

“Šis ir smags gads. Ļoti smags. Es pat neatceros, kad vispār tik traki ir bijis. Sausuma posms ir pārāk ilgstošs,” apgalvo mūspusē pazīstamais kartupeļu audzētājs, Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības “Cērpiņi” īpašnieks Nikolajs Pušņickis. Pilnīgu ainu par situāciju ar kartupeļu ražu varēšot gūt tikai ražas novākšanas brīdī. Taču pašlaik veiktie, kā ironizē Pušņickis, kontrolrakumi, neko labu neliecina. Raža būšot samērā maza un arī ne pārāk kvalitatīva, tāpēc iespējams droši prognozēt, ka šoruden un ziemā kartupeļu cena būs augstāka nekā citus gadus. To pat nespēs ietekmēt produkcijas imports no tuvējām kaimiņvalstīm. Jo sausums skāris gan Lietuvu, gan Poliju, gan Vāciju. Tāpēc arī turienes zemniekiem nav iespēja ar savu produkciju piegāzt Latvijas tirgus un ietekmēt cenu. “Cita lieta, ka zemnieki nesamērīgi augstu cenu nevarēs turēt. Vajag taču, lai kāds tos kartupeļus spētu arī nopirkt,” saka N.Pušņickis.

Līdzīgi domā arī Nīcas pagasta zemnieku saimniecības “Liepezeri” īpašnieks Andris Paipa. “Kad pavasarī zemnieki pirka kartupeļu sēklu, viņi cerēji vismaz uz normālu ražu – 10 līdz 12 bumbuļu no stāda. Tagad pārbaudes rāda, ka no stāda varēs iegūt no trim līdz pieciem kartupeļiem. Ir taču skaidrs, cik lieli tie zaudējumi, vai ne?” retoriski vaicā A.Paipa. Tāpat viņš norāda, ka, piemēram, kāposti nemēdz augt tuksnešos. Un, tā kā sausums ir radījis tuksnesim līdzīgus apstākļus, protams, kritusies arī ražība, jo Latvijā tikai retais lauksaimnieks var atļauties nopirkt laistīšanas iekārtas.

Taču šogad veikalos un tirgos zemes veltēm tāpat ir samērā augsta cena. “Mēs jau nevaram kā tādi monopoluzņēmumi palielināt cenas, atsaucoties uz kaut kādiem inflācijas rādītājiem. Ja šogad būtu lietaina vasara, gurķu piedāvājums būtu diezgan liels un to cena svārstītos ap dažiem santīmiem kilogramā. Tā kā ražība ir mazāka, arī gurķu cena turas diezgan augsta. Un tomēr es neredzu iespēju, ka tā varētu kāpt, jo pirktspēja arī nav palielinājusies,” uzskata A.Paipa.

Sausumu izmanto gaļas uzpircēji

Priekules pagasta zemnieks Andis Eveliņš, kurš savulaik bija iniciators gaļas lopu audzētāju apvienošanai kopējā uzņēmumā SIA “Laidars G”, kurā viņš patlaban ir valdes loceklis, ir spiests atzīt, ka gaļas iepirkuma cenas aizvien krītas. “Vēl pirms mēneša mēs uz Lietuvu varējām dot prom buļļus par 1,40 latiem kautsvara kilogramā, bet tagad šī cena ir no 1,10 līdz 1,20 latiem par kilogramu,” stāsta A.Eveliņš. Tas ir saistīts tieši ar sausuma izraisītajām sekām, jo zemnieki, kuri audzē lopus gan piensaimniecībai, gan gaļai, pārskata savus ganāmpulku resursus un cenšas tikt vaļā no nosacīti par liekām mutēm saucamajām radībām.

“Pie kautuvēm veidojas rindas, un dažs labs no šā biznesa posma pārstāvjiem – nav jau īpaši jānorāda, kas – šo situāciju izmanto. Lopu audzētājiem piedāvā vai nu pagaidīt, vai arī pārdot dzīvniekus par cenu, kas nav īpaši pievilcīga,” skaidroja A.Eveliņš. Viņš gan norādīja, ka gaļas patērētāji vismaz pagaidām to neizjūt. Jo ieguvēji ir starpnieki, kuri nespiež uz gaļas patērētājiem un saglabā cenu esošā līmenī. Taču iegūst viņi uz zemniekiem maksātās atlīdzības rēķina.

Inflācija žņaudz arvien ciešāk

Ņemot vērā visu minēto, kāds tur brīnums, ka vasaras nogale nākusi ar neiepriecinošu jaunumu – kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, jūlijā gada inflācija Latvijā sasniegusi 6,9 procentus, kaut arī jūnijā tā vēl bija 6,3 procenti. Pēc ekspertu atzinuma, jūlija inflācijas rādītājs ir šokējoši augsts – pēdējo reizi tik liels patēriņa cenu kāpums šajā tradicionālajā deflācijas mēnesī tika fiksēts 1994.gadā. Parasti deflāciju jūlijā nodrošina cenu samazināšanās pārtikas produktu grupā. Šogad diemžēl tā nav.

Pēc statistiķu datiem, šā gada jūlijā vidējo inflācijas līmeni visvairāk ietekmēja cenu kāpums ēdināšanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, dārzeņiem un kartupeļiem, degvielai, gāzei, augļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, bet samazinoša ietekme bijusi telekomunikāciju pakalpojumu cenu kritumam.

Statistikas pārvalde skaidro, ka jūlijā patēriņa cenu pieauguma temps ir palielinājies, jo kartupeļiem, vairumam dārzeņu un augļu nebija vērojams izteikts sezonālais cenu kritums. Tirgū, turpinot ienākt jaunajai ražai, dārzeņu cenas pieauga par 11,1 procentu, īpaši bietēm, burkāniem, sīpoliem un kartupeļiem. Augļi sadārdzinājās par 7,4 procentiem. Jūlijā dārgāki kļuva arī piena produkti, konditorejas izstrādājumi, zivis un zivju izstrādājumi, gaļas izstrādājumi, augu eļļa un tauki.

Jāņem vērā, ka šogad bija arī iespaidīgs dažādu tarifu pieaugums, kura netieša ietekme bija jūtama arī jūlijā, jo Latvijas uzņēmēji un ražotāji daļu no pieaugušajām izmaksām ietver arī preču un pakalpojumu cenās, tādējādi vēl vairāk ceļot inflāciju. Šobrīd lielākā daļa finanšu ekspertu uzskata, ka cenu kāpums nebūt nav beidzies, un ne tikai dabas apstākļu dēļ. Satraucošas ziņas nāk arī no enerģētikas sektora. Krievija uz visu augustu, bet, pēc dažām prognozēm, pat uz gadu, pārtraukusi naftas piegādes Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcai Lietuvā. Tā kā Mažeiķu uzņēmums ir galvenais degvielas piegādātājs Latvijas tirgum, tas var nopietni ietekmēt situāciju mūsu valstī. Degvielas tirgotāju pārstāvji prognozē cenu kāpumu no 0,5 līdz pat 3 un vairāk santīmiem litrā. Bet to, kādas sekas visā tautsaimniecībā rada degvielas cenu celšanās, mēs jau labi zinām.

Lielāks ir iztikas minimums

Saistībā ar kāpjošo inflāciju jūlijā, protams, pieaudzis arī vidējais iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam, palielinoties līdz pat 118,27 latiem. Salīdzinot ar jūniju, jūlijā iztikas minimums palielinājies par 1,68 latiem, bet, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, – par 12,26 latiem. Pēc valdības domām, jūlijā vienam iedzīvotājam pārtikas preču iegādei nepieciešamais minimums bija 38,26 lati, nepārtikas precēm – 44,95 lati, pakalpojumu samaksai – 30,51 lats, bet pārējiem maksājumiem bija nepieciešami 4,55 lati. Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu.

Interesanti, ka 118,27 latus lielais iztikas minimums krietni pārsniedz valstī noteikto minimālo algu, kas joprojām ir 90 latu apjomā, no kā vēl jānomaksā nodokļi. Kā izteicās kāds liepājnieks: “Un tad brīnās, kāpēc cilvēki brauc uz Īriju…” Tik tiešām, kā lai izdzīvo, ja par minimālo algu krietni lielākajā iztikas minimumā pārtikai atvēlētā summa ir tikai 38,26 lati, kas nozīmē, ka cilvēkam būtu jāiztiek apmēram ar latu dienā. Labi, ja par to sanāk maizes kukulītis un piena paka, varbūt vēl, tik daudz neēdot, atliktu tējas paciņai un karotītei cukura. Īsts svara vērotāja iztikas minimums!

Sekojām līdzi populārāko pārtikas produktu cenām, sākot no Latvijas iestāšanās ES. Rezultāti atspoguļoti tabulā, kurā uzskatāmi redzams sadārdzinājuma temps, kaut gan, jāatzīst, tas ir lēnāks, nekā mūsu valsti baidīja pirms tam, kad runāja, ka pēc diviem gadiem ES Latvijā cenas būšot palielinājušās uz pusi.

Nekas pāri nepaliek…

Tiktāl statistika. Bet aiz katra skaitļa ir cilvēki, kuriem ar to jātiek galā. Aptaujājām vairākas liepājnieku ģimenes, apzināti meklējot ar vidusmēra ienākumiem un interesējoties, kā tās iekļaujas pašreiz noteiktajā iztikas minimumā, kā izjūt inflāciju un cenu pieaugumu un ar kādām domām sagaida nākotni, paredzot, ka cenu kāpums turpināsies. Nenoliedzami, mazturīgajām ģimenēm situācija ir daudz grūtāka un tām jāgaida arvien lielāka palīdzība no sociālajiem dienestiem.

Kā pastāstīja ģimenes galva Jānis, kura saimē ir četri cilvēki – viņš, sieva un divi pēcnācēji – meita skolniece un dēls students, viņi dzīvojot no rokas mutē. Kaut arī tēvs strādā vidēji atalgotā darbā, bet māte tikko iekārtojusies labā firmā, summu sadalot uz galviņām, sanāk tikai nedaudz vairāk par 100 latiem. No ģimenes budžeta lauvas tiesu noēd kredīts par dzīvokli ap 100 latiem mēnesī, tad komunālie maksājumi – īpaši ziemā, kad jāatvadās no apmēram 80 latiem, pārējais paliek pārtikai.

“Nekādas delikateses galdā neceļam, ēdam visai vienkāršu ēdienu. Bet, tā kā tik lieli ir citi maksājumi, nekas pāri nepaliek. Mums pat mašīnas nav,” rēķina vīrietis. Kredītu nomaksāt arī iespējams tikai tāpēc, ka pats piehalturē pa vakariem citos darbos, un arī dēls students cenšas brīvajā laikā piestrādāt un nopelnīt. Par iztikas minimumu, kur paredzēts 1 lats dienā iztikai, ģimenes tēvs neslēpj sašutumu. “Tā ir ņirgāšanās,” viņš saka. “Pat nelegālajiem imigrantiem nometnē paredzēti 5 lati ēdienam dienā.”

Šī ģimene, kurai ienākumi un izdevumi precīzi izsvērti, ļoti baidās no turpmākas cenu celšanās, jo tas varētu iegrožot nelielos prieciņus – meitai dziedāt ansamblī, tēvam nodarboties ar savu hobiju utt.

Pensionāru pāris, kas dzīvo vienistabas dzīvoklī ar ērtībām, par iztikšanu īpaši nesūdzas, tomēr noprotams, ka viegli nav. Velta saņem 87 latus lielu pensiju, Alfrēds – 112 latu, kopā ienākumi mēnesī – 199 lati. Izdalot uz abiem, katram sanāk ap 100 latiem mēnesī, tātad zem noteiktā iztikas minimuma. Lielāko daļu paņem komunālie maksājumi plus telefona rēķini – ap 50 latiem mēnesī. “Bet iztikt var,” stāsta sieva. “Mums, vecākajiem ļaudīm, vismaz nevajag pirkt jaunas mēbeles, traukus utt., viss sadzīvei nepieciešamais jau ir, arī jaunu apģērbu un apavus tik bieži nelūkojam. Tā ka ēšanai paliek.”

Pēc sievietes teiktā, vislielākā summa no ienākumiem aiziet zāļu iegādei. Vīram, kuram ir slima sirds, pāris mēnešu pat vajadzējis zāles, kuras maksā 38 latus. Tagad var iztikt ar mazāk dārgām zālēm, tomēr braucieni uz Rīgu pie ārstiem uz pārbaudēm arī prasa lielus tēriņus. “Iztikuši esam, tomēr ik mēneša beigās velkam līdz pēdējam santīmam,” atzīst pensionāri. Veltai liels prieks, ka mikrorajonā ir laba bibliotēka, viņa ir liela grāmatu lasītāju, bet par pensiju tās iegādāties nevarētu. “Tad man būtu gauži jāraud, bet tagad aizeju uz bibliotēku un izlasu visas jaunākās grāmatas un arī žurnālus,” viņa dalās pieredzē.

Bet jauno ģimeni, kurā aug divi mazgadīgi bērni, var pieskaitīt pie Liepājas mērogam vidēja ienākuma ģimenēm. Vīrs saņem ap 400 latiem mēnesī, sieva – ap 180 latu zīdaiņa kopšanas naudu un pabalstu par abiem bērniem – 13,50 latus. Izdalot uz galviņām, sanāk ap 148 latiem. Summa it kā nav maza, katrā gadījumā tā pārsniedz iztikas minimumu, taču, pēc Gunas teiktā, nekam pāri nepaliek. “Nesaprotu, kā var iztikt ar mazākiem ienākumiem,” viņa prāto. “Mums turklāt vecmāmiņa no laukiem dod dārzeņus – kartupeļus, gurķus, tomātus. Bez tam mazāko bērniņu baroju pati ar krūti, tā ka atkrīt dārgās zīdaiņu pārtikas iegāde.” Visvairāk naudas ģimenei aiziet pārtikas iegādei, jo te uzskata, kā jāēd labi – lielākajam bērniņam tiek arī augļi un kārumi. Bet nekas pārmēru dārgs maltītēs neesot, arī šī ģimene skatās uz cenām un atlaidēm veikalos. Lielas summas prasa komunālie maksājumi, arī aptieku apmeklējumi, bērni šad tad slimo, vajag zāļu.

“It kā ģimenes budžets nemaz nav tik mazs, ja salīdzina ar viedējo līmeni Liepājā, tomēr iekrāt neko nevaram, arī mašīnu nevaram nomainīt pret lielāku, kādu tagad pēc ģimenes paplašināšanās vajadzētu,” saka Guna un piekrīt, ka cenu kāpums ir ļoti jūtams. “Nu jau bez 10 latiem veikalā nav ko darīt. Kas būs tad, ja cenas vēl celsies? Kā izdzīvos mazturīgākās ģimenes?”

UZZIŅAI 
Pārtikas produktu cenas 
Kādā no Liepājā populāriem veikaliem
pārtikas produkts   2004.g.15.aprīlis          2005.g.4.maijs    2006.g.14.augusts 
Olas(10 gab.)             57–62 sant.              53–62 sant.           60–67 sant.
Sviests (“Rasa”), 200 g      44 sant.                 57 sant.               67 sant.
Krievijas siers               2,42 Ls/kg               2,99 Ls/kg          2,89–-3,95 Ls/kg
Piens (1 litrs)                 30 sant.                      34 sant.              38 sant.
Krējums (15%, 250 g)  31 sant.                      32 sant.               34 sant.
Cukurs (1 kg)               62 sant.                      64 sant.               64 sant.
“Liepājas maiznieka” baltmaize   24 sant.          25 sant.              29 sant.
Priekules rupjmaize “Kukulītis”   11 sant.          13 sant.             15 sant.
Cūkas karbonāde         3,15 Ls/kg                   3,18 Ls/kg         3,19 Ls/kg
Jauta maltā gaļa              1,75 Ls/kg                 1,99 Ls/kg           2,10 Ls/kg 

Tirgū
pārtikas produkts 2004.g.15.aprīlis          2005.g.4.maijs    2006.g.14.augusts 
Bauskas cāļi        1,32 Ls/kg                        1,32 Ls/kg         1,43 Ls/kg
Svaigas mencas   1,32 Ls/kg                         1,43–1,65 Ls/kg 1,40–1,75 Ls/kg
Svaigas reņģes      20–30 sant.                        40 sant.              22–60 sant.

Sarmīte Pelcmane, Viktors Ulberts
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz