Trešdiena, 2. decembris Sniedze, Meta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Partiju politiskās nostādnes raibas kā dzeņa vēders

Partiju politiskās nostādnes raibas kā dzeņa vēders
30.08.2006 09:53

0

Atslēgvārdi

Vēlēšanas nāk

Līdz 9.Saeimas vēlēšanām atlicis tikai nedaudz vairāk nekā mēnesis, tāpēc, lai atvieglotu potenciālo vēlētāju maldīšanos daudzajos sarakstos un to programmu džungļos, “Kurzemes Vārds” atlikušajā laikā ik nedēļu ieskatīsies partiju priekšvēlēšanu dokumentos, informēs par galvenajām tēzēm, salīdzinās kandidātu solījumus dažādās jomās un atgādinās arī, kas solīts iepriekš. Caurskatīsim partiju programmas četrās sadaļās – politika, tautsaimniecība, sociālā joma un kultūra, izglītība. Šoreiz sāksim ar programmās ietvertajām politiskajām nostādnēm.


Tautas partija

Interesanti, ka viena no galvenajām varas partijām – Tautas partija – savā 4000 zīmju vēlēšanu programmā gan iepriekšējos gadus, gan tagad politiskajiem jautājumiem ir pievērsusi pavisam niecīgu uzmanību. Pirms 8.Saeimas vēlēšanām partija nesolīja, kā vairums pārējo labējo partiju, ka veicinās Latvijas iesaistīšanos NATO un iestāju ES. Tā laika programmā vienīgo teikumu, ko varētu uzskatīt par saistītu ar politisko nostādni, izdevās atrast šādu: “Iestājoties ES, mēs zemniekiem pieprasām subsīdijas pilnā apjomā un ražošanas kvotas iekšējā patēriņa līmenī.”

Programmā pirms 9.Saeimas nav pat tā, tas ir, nav nevienas rindkopas, kura ļautu nojaust TP politisko nostādni, kas ir visai dīvaini partijai, kuras pārziņā ir ārlietas un ārlietu ministra postenis, tāpēc vajadzētu saprast arī šīs jomas nozīmību valstij.

Bet tas nav vienīgais, kā trūkst TP 4000 zīmju programmā. Ne pirms 8., ne tagad vairs neizdodas atrast spilgto saukli, ar kuru tikko darboties sākusī TP uznāca uz politiskās skatuves pirms 7.Saeimas vēlēšanām 1998.gadā, proti, solījumu, ka nodrošinās cilvēkiem tādus apstākļus, ka katra ģimene varēs izaudzināt trīs bērnus.


LPP un “LC”

Daudz vairāk vērības politiskajiem jautājumiem pirms 8.Saeimas vēlēšanām izrādīja vecais zaldāts – partija “Latvijas ceļš”, kura programmā lepojās, ka tieši šī partija ir sagatavojusi valsti dalībai ES un NATO. Toreiz “LC” solīja, ka turpinās aizstāvēt un kopt latviešu valodu un tautas kultūras vērtības arī pēc iestājas ES. “LC” solīja arī veicināt pilsonisko mieru un cieņu attiecībās ar mazākumtautību cilvēkiem Latvijā, attīstīt valstisko pašapziņu, sekmējot sabiedrības integrāciju. “LC” atbalstīja divu līmeņu vēlētās pašvaldības un brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos. Tomēr 8.Saeimā “Latvijas ceļš” neiekļuva un šogad mēģinās labot neveiksmi, saslēdzoties kopējā sarakstā arī vēl vienu lielo partiju – Latvijas Pirmo partiju.

Arī LPP pirms 8.Saeimas vēlēšanām paziņoja, ka Latvijas ārpolitikas prioritāte ir dalība ES un NATO, bez tam LPP solīja, ka veicinās Latvijas sabiedrības konsolidāciju starp latviešiem un cittautiešiem, kā arī starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Pirms 9.Saeimas vēlēšanām LPP un “LC” kopējā programmā pauž ticību, ka attīstība iespējama tikai vienotā valstī, tāpēc sola veicināt visu Latvijas iedzīvotāju sadarbību, savstarpēju cieņu un izpratni. Stiprināt Latvijas kā NATO valsts aizsardzības spējas. Partijas ir arī par konstruktīvām kaimiņattiecībām ar Krieviju, ar kuru gatavas panākt abpusēji izdevīga robežlīguma parakstīšanu.

Partijas solās stiprināt latviešu valodu, nacionālās kultūras vērtības un tradīcijas, atbalstot arī Latvijas mazākumtautību kultūru.


LSDSP

Pirms 8.Saeimas vēlēšanām Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija paziņoja, ka virza tautas nobalsošanai Satversmes grozījumu projektu, kas paredz tautas vēlētu prezidentu un jaukto vēlēšanu sistēmu valstī. Tā kā tas bija laiks pirms Latvijas iestāšanās ES un NATO, tad partija solīja panākt Latvijai līdztiesīgu iestāšanos ES, NATO un draudzīgas, ekonomiski izdevīgas attiecības ar austrumvalstīm. Sociāldemokrāti arī uzskatīja, ka svarīgi nodrošināt mazākumtautībām pamatizglītību dzimtajā valodā un sekmēt to kultūru. Kā jau partija, kas savulaik Saeimas zālē balsošanai ieveda Valsts prezidenta kandidāti Vairu Vīķi-Freibergu, tad programmas nobeigumā tā solīja atkārtoti atbalstīt V.Vīķes-Freibergas ievēlēšanu par Valsts prezidenti.

Tomēr tas nepalīdzēja, un, kā jau zinām, LSDSP 8.Saeimā netika ievēlēta. Taču partija nav zaudējusi cerību mēģināt laimi 9.Saeimas vēlēšanās. Tagad programma ir vairāk saimnieciska, politikai pievērsts maz uzmanības. Joprojām tiek solīts ieviest jaukto vēlēšanu sistēmu un tiešas prezidenta vēlēšanas. Bez tam kā viena no retajām partijām LSDSP sola panākt Latvijas bruņoto spēku atsaukšanu no Irākas.


Zaļo un zemnieku savienība

Pirms 8.Saeimas vēlēšanām šķita, ka Zaļo un zemnieku savienība tiešāk pauž savas politiskās nostādnes, jo šai sadaļai programmā bija vairāk vietas. Tā zemsavieši solīja, ka veidos Latviju kā nacionālu, daiļu, spēcīgu valsti, ar latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un latviešu kultūru kā dominējošo. “Mēs iestājamies par to, lai tikai latviešu tautai ir tiesības noteikt Latvijas valsts nākotni,” bija teikts programmā. Arī ZZS bija savs viedoklis par Latvijas pievienošanos NATO un iestāju ES. Partija solīja to atbalstīt, bet prasīt vienlīdzības principu ievērošanu, nepieļaujot nevienādas konkurences apstākļus mūsu preču ražotājiem un jebkādu Latvijas iedzīvotāju diskrimināciju.

Toties tagad, pirms 9.Saeimas vēlēšanām, zemsavieši šķiet vairāk aizņemti ar nākamā premjera meklējumiem un intrigām ap to. Politiskajā jomā viņi programmā atgādina tikai, ka Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis ir stiprināt valsts neatkarību un drošību un ka jautājumi, kas saistīti ar nacionālo identitāti un imigrāciju Latvijā, tiks saglabāti valsts kontrolē. Bez tam ZZS atbalstīs integrāciju ES un NATO struktūrās, kā arī ir par to, lai drošības nostiprināšanas nolūkos Latvijā veicinātu Baltijas un Ziemeļvalstu politisko un ekonomisko integrāciju un uzlabotu attiecības ar kaimiņvalstīm. Interesanti, ka par valsts valodu vairs galva netiek lauzīta.

Apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK

8.Saeimu un vēlāk vietas Eiroparlamentā neapšaubāmi iekaroja ar savu nacionālo nostādni. Priekšvēlēšanu programma 8.Saeimai prasīja stiprināt Latvijas neatkarību, attīstīt latvisku Latviju, nepieļaut krievu impērisko aprindu atbalstīto Latvijai naidīgo organizāciju darbību, celt starptautisku prasību pret Krieviju kā PSRS mantinieci, lai tā kompensē verdzībā aizvesto Latvijas pilsoņu darbu.

9.Saeimas vēlēšanām rakstītajā programmā vairs tik kategorisku prasību nav. Var sacīt, ka daļēji jau šās partijas izvirzītie mērķi sasniegti. Eiropas parlamentā ir pieņemta rezolūcija, kas atzīst, ka PSRS okupējusi Latviju. Taču līdz tam, ka pati Krievija, kas sevi nosaukusi par PSRS mantinieci, to atzītu, vēl tālu. Tā, kā apliecināja arī nesen Latviju apciemojušais šās valsts eksprezidents Boriss Jeļcins, Latvijas okupāciju, tātad arī tās sekas, deportāciju, cilvēku un valsts iznīcināšanu par savu mantojumu neuzskata. Iespējams, ka ilgus gadus par latviskās vides aizstāvjiem sevi propagandējusī partija piegurusi no saviem uzstādījumiem. Pārāk grūti tie realizējami.

Formulējumi 9.Saeimas programmā kļuvuši mierīgāki: “Latviešu tautas aizsardzība ir apvienības galvenais uzdevums. To apliecina apvienības izstrādātie Pilsonības un Repatriācijas likumprojekti, kuru mērķis ir veicināt okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšanu.” Viens mērķis gan palicis nemainīgs – 8.Saeimai –  “atvieglot repatriāciju“, 9.Saeimai – “palīdzēt aizbraukt“, un abās: “no Latvijas tiem, kas nevēlas iekļauties mūsu sabiedrībā“.

Apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Liepājas grupas vadītājs Gunārs Silakaktiņš uzskata, ka viņa partijas priekšvēlēšanu programma kļuvusi liberālāka tāpēc, ka tā ņēmusi vērā esošos apstākļus valstī, arī darbaspēka trūkumu. Bez tam politiskajā apritē ir parādījušies jauni nacionāli domājoši spēki, kas uztur nacionālo līniju, un tēvzemieši var vairāk pievērsties ekonomikai. 

Partija “Jaunais laiks”

Politiskās nostādnes 8.Saeimas vēlēšanām bija paustas visai kodolīgi: “Vara Latvijā beidzot piederēs tautai.” “Ikviens no mums būs personīgi atbildīgs par vēlētājiem.” Šoreiz: “Mūsu mērķis labklājība godīgā Latvijā, kur vara kalpo tautai, nevis tauta – varai.” 8.Saeimai: “Latvijas līdzdalība NATO sniegs tev drošību. 9.Saeimai: “Valsts drošībai – profesionālu, NATO standartiem atbilstīgi nodrošinātu un apmācītu armiju.

Politisko partiju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”

 Pirms 8.Saeimas vēlēšanām programmas ievadā tika sniegts šās apvienības atšifrējums – “Esam triju partiju: Tautas saskaņas partijas, Latvijas Sociālistiskās partija un partijas “Līdztiesība” savienība”. Šoreiz atšifrējums izpaliek. Taču nostādnes paliek. 8.Saeimai: “Esam par efektīvu ekonomiku un taisnīgu sociālo politiku.” 9.Saeimai: “Cerība uz taisnīgu varu un visas Latvijas tautas labklājību.” Ārpolitikā – 8.Saeima: “Līdzsvarota Austrumos un Rietumos, labas kaimiņattiecības ar visām kaimiņvalstīm.” 9.Saeima: “labas kaimiņattiecības” un solījums “normalizēs attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju“. Krasāka un atklātāka kļuvusi nostādne pret krievu valodu. 8.Saeima – “jāpiešķir oficiāls statuss krievu valodai tajās pašvaldībās, kurs šī valoda ir dzimtā vismaz 20 procentiem iedzīvotāju“. 9.Saeimai: Krievu valodai – oficiālo statusu“, Tā “jālieto visu līmeņu izglītības sistēmā, kā arī iedzīvotāju kontaktos ar varas institūcijām, tai skaitā ar tiesu”. Un tas pats norādījums kā 8.Saeimā par pašvaldībām, “kurās ir 20 procentu krievvalodīgo iedzīvotāju“.

Apvienība prasa arī, lai “visiem violeto pasu īpašniekiem piešķir zilās pilsoņu pases“, lai būtu balsstiesības pašvaldību vēlēšanās. 


“Saskaņas centrs”

Saeimā startē pirmo reizi. Programmā neatklāj, kādi spēki tajā saplūduši. Programmas kredo pēdējā rindā: “Neizvēlies citu valsti. Izvēlies citu Latviju.” Par politiku rindkopa: “Mums nav pieņemama valsts, ko šķeļ nacionālās nesaskaņas. Mēs izvēlamies vienotu un daudzveidīgu sabiedrību, kura ciena ikvienu, neatkarīgi no tautības, dzimtās valodas, dzimuma, politiskajiem uzskatiem un ienākuma līmeņa.” Un vēl: “Latvija – spēcīgā, atvērtā un sociālā Eiropas Savienībā. Latvijai jākļūst par iniciatoru Eiropas Savienības ekonomiskajai un politiskajai sadarbībai ar Krieviju un NVS.” Tās arī šķiet šās partijas galvenās ievirzes.

Politiskā, patriotiskā apvienība “Dzimtene”

Saeimā startē pirmo reizi. Tāpat kā citas uz krieviski runājošo auditoriju tendētās partijas neatklāj programmā, kas to veido. Vārdu sakot, savējie sapratīs?! Iekšpolitikā – “katras Latvijā dzīvojošas tautas un tautības nacionālo tradīciju kopšana“. Ārpolitikā – “Latvijas karaspēka izvākšana no Irākas“, “stabilu attiecību izveidošana ar visām kaimiņvalstīm“.

“Eiroskeptiķi”

Pirms katrām vēlēšanām tradicionāli uzrodas dažādas jaunas partijas, kuras it kā pretendē uz kreiso spārnu, sola panākt sociālo taisnīgumu, vienlīdzību un cilvēka dzīves apstākļu uzlabošanu. Arī šīs partijas programmās vēsta par savām politiskajām nostādnēm, vienai otrai politiskā sadaļa ir pat daudz izvērstāka un mērķi grandiozāki nekā vecajām partijām.

Tā politiskā organizācija “Eiroskeptiķi” uzskata, ka “nekavējoties jāpārtrauc Latvijas dalība Irākas un Afganistānas okupācijā”. Tāpat eiroskeptiķi ir par tautas tiesībām ar referendumu atsaukt Saeimu, par tautas tiesībām tieši ievēlēt un ar referendumu atsaukt Valsts prezidentu. Turklāt puse Saeimas deputātu, pēc šās partijas domām, jāvēlē no vienmandātu apgabaliem, nodrošinot tiešu atbildību vēlētājiem, kā arī pašvaldībām jādod daudz lielāka pārstāvniecība un tiesības, jāatjauno demokrātiska valsts pārvalde. Eiroskeptiķi ir par savstarpēji labvēlīgu nacionālo politiku atbilstoši pirmās Latvijas Republikas likumdošanai.

Sociālā taisnīguma partija

Arī Sociālā taisnīguma partija paredzējusi ieviest izmaiņas valsts pārvaldē – noteikt deputātu atsaukšanas kārtību, ieviest jaukto vēlēšanu sistēmu. Šī partija uzskata, ka deputātus drīkst ievēlēt tikai divus termiņus pēc kārtas, kā arī, deputātam mainot partijas piederību, viņš zaudē deputāta mandātu.

“Jaunie demokrāti”

Pēdējais punkts varētu nepatikt citai jaunajai partijai – “Jaunie demokrāti”, kuras līderis M.Gulbis pašreizējā Saeimā pameta iepriekšējo partiju, no kuras bija ievēlēts. Taču arī jaunie demokrāti grib pārstrādāt Saeimas vēlēšanu likumu, ieviešot jaukto vēlēšanu sistēmu, noteikt atbildības principus ministriem un valsts amatpersonām, ierobežot centralizācijas tendences valsts pārvaldē. Ārlietu ministrijai reāli jāpilda galvenais uzdevums – valsts un tās iedzīvotāju ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvība ārvalstīs, teikts partijas programmā.

Pensionāru un senioru partija

Savukārt politiskā organizācija “Pensionāru un senioru partija”, kaut arī programmā lielākoties runā par pensijām, pabalstiem, algām, atlicinājusi arī sadaļu politikai, solot visai krasus soļus – nacionālās valsts interesēs stiprināt valsts valodu, pieņemt jaunu pilsonības likumu, pārskatīt naturalizācijas kārtību. Arī šī partija atbalsta tautas vēlētu prezidentu, Saeimas vēlēšanu jaukto sistēmu, iespējas atsaukt deputātus. Partija kā Satversmei neatbilstošu gatava atcelt 5 procentu barjeru iekļūšanai Saeimā, bet, lai to panāktu, vispirms pašai vajadzētu šos 5 procentus pārvarēt.

Politiskā organizācija “Māras zeme”

Salīdzinot ar 8.Saeimas programmu, pieklusinājusi toņus tāpat kā tēvzemieši. Vairs nav saukļu pret Eiropas Savienību un NATO (tie jau sētā!). Latvisko vidi tā tagad aicina veidot ar “latviskām dzīves ziņām un “latviskām Dieva ziņām“. Aktuāla palikusi nostādne par mažoritārās vēlēšanu sistēmas izveidi (vēlēšanu apgabala pārstāvniecības princips), par tautas vēlētu prezidentu, par decentralizāciju valstī. Bet vai to spēs realizēt viens vienīgs deputāts, kas šās partijas sarakstā?

Partija “Mūsu zeme”

8.Saeimas programmā daudz vietas bija atvēlēts Eiropas Savienības kritikai. 9.Saeimas – programmā: esot Eiropas Savienībā, “paturam savas tiesības lemt par savas valsts un nācijas attīstību“. Asāka kļuvusi nostādne pret valsts varu: “Likumdevēji un izpildvara, kā arī tiesībsargājošās institūcijas sekmē Latvijas valsts nozagšanu“. Mūsu zeme” sola iestāties par “nācijas dzīvību” un “pret karu pasaulē“. Agresivitāti pauž programmas izskaņa – “Latviešu tautas nāves sakne, kas jānocērt, bija un ir “Latvijas ceļš”. Tas iemina skuju taku latvietim. Viņa aizsākto cītīgi turpinājusi Tautas partija rokrokā ar LPP (ar krustu nāca, zem krusta paliks)”. Un mazliet panaivi draudi: Ja latvietis neatbalstīs partijas “Mūsu zeme” programmas īstenošanu, tad mēs visi esam atstāti nolemtībai.


Partija “Visu Latvijai!”

Partija tapusi no jauniešu sabiedriskās organizācijas ar tādu pašu nosaukumu. Saeimas vēlēšanās startē pirmo reizi. Vai nu jaunības dēļ, kuras maksimālismu nav piebremzējusi vajadzība sava mantiskā labuma dēļ atteikties no principiem un saukt to par toleranci pret citu viedokli, vai tāpēc, ka politiskajos cīniņos vēl īsti belzieni nav dabūti, bet šī partija par politiku runā samērā daudz. Valstī tā grib panākt, lai prezidentu ievēl tauta, un nodrošināt deputātu atsaukšanas iespējas. Ārlietās – nodrošināt Latvijas suverenitātes saglabāšanu, nepieļaut Eiropas Savienības federalizāciju. Arī veidot draudzīgas kaimiņattiecības ar Krieviju, balstot tās uz 1920.gada 11.augusta miera līguma ievērošanu, Latvijas okupācijas fakta atzīšanu un neiejaukšanos valstu iekšējās lietās. Vēl partija vēlas nostiprināt sadarbību starp Baltijas valstīm. Savs akcents atvēlēts drošībai. Pausts uzskats, ka tiesiskuma nodrošinājums jāsāk ar kārtības ieviešanu tiesībsargājošās struktūrās, ka jāstiprina zemessardze, iesaistot to kārtības nodrošināšanā un jāpaplašina zemessargu tiesības iegādāties un mājās glabāt dienestam nepieciešamo aprīkojumu un ieročus. Runāts arī par pilsonību: to piešķirt tikai Latvijai lojālām un uzticamām personām; par necienīgu izturēšanos pret Latvijas valsti paredzēt pilsonības atņemšanu; nepieļaut pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem. Vienā no programmas sadaļām “Okupācijas seku novēršana” sacīts: panākt kompensāciju izmaksu no okupāciju varām; sadarboties ar Krieviju, nodrošināt labvēlīgus nosacījumus repatriācijai, veicināt Latvijai naidīgu personu izceļošanu; pieņemt stingru valsts valodas likumu un nodrošināt tā ievērošanu, uzņemties atbildību par latviešu karavīru un represēto piemiņu.


Nacionālpolitiska Latviešu aizstāvības organizācija “Latviešu Latvija”

Saeimas vēlēšanās startē pirmo reizi. 8.Saeimas vēlēšanās startēja partijas ar līdzīgu nosaukumu “Latviešu partija” un “Latvijas atdzimšanas partija”. Nostādnes arī līdzīgas: “latviešu Latvija“,  jāatjauno “1918.gada 18.novembrī dibinātā Latvijas valsts” un “pārskatāmi līdz šim pieņemtie prettautiskie likumi un lēmumi“. Partija ir arī par to, lai notiktu “dekolonizācija un 1940.-2002.g. radīto zaudējumu atlīdzība.

Partija “Tēvzemes savienība”

Programma līdzīga kā citām nacionālas ievirzes partijām. Par galveno uzdevumu tā uzskata atjaunot Latviju, kā latviešu tautas dzimteni. “Tikai veidojot nacionālo spēku vienotību (Ja tā, tad kāpēc bija vajadzīgs veidot vēl vienu partiju? L.L.)/../ veicot pilnīgu deokupāciju, iespējams nodrošināt latviešu tautai cilvēka cienīgu dzīvi.” “Jāaptur ekonomisko iemeslu dēļ izsauktās emigrācija.” “Valdošās koalīcijas iztapības politika attiecībās ar ES un Krieviju ir ļāvusi pieaugt valstij un tautai nelabvēlīgo spēku ietekmei. Valstī turpinās nodevīgā naturalizācijas politika korumpēto ierēdņu vadībā.”

Nacionālā spēka savienība

Jauna partija. Sāk kā jau pirmatklājēji: “Ir nepieciešams noteikt latviešiem pirmtiesības visās dzīves jomās, kā to paredz ANO starptautiskā līguma fakultatīvais protokols par civilajām un politiskajām tiesībām.” Arī “veicināt no bijušās PSRS iebraukušo migrantu repatriāciju“. Vēl: “Pārtraukt naturalizāciju“, “radīt efektīvu mehānismu, kas ļautu atņemt pilsonību Latvijas valstij naidīgiem elementiem un izraidīt tos no valsts. Ārlietās – “bezatbildīgi noslēgtie starptautiskie līgumi, kuri neatbilst Latvijas kā nacionālas, suverēnas valsts interesēm pārskatāmi un atceļami.Stingri iestāties pret Eiropas Savienības federalizāciju un bloķēt etniski un kultūras ziņā atšķirīgu valstu, piemēram, Turcijas, uzņemšanu ES.”

Zīmīgi, ka jaunienācējas partijas vairumā ir par to, lai tauta pati varētu vēlēt prezidentu, lai solījumus nepildījušos deputātus vēlētāji varētu atsaukt, tāpat lai deputātiem nebūtu iespējas manīt partijas kā kreklus. Turpretī pieredzējušas partijas, kuras jau vairākus sasaukumus iesildījušas vietiņas parlamentā, savās programmās ne ar vārdu nepiemin, ka parlamentāriešus ievēlējušajiem varētu būt arī tiesības tos atsaukt, ja viņi nepilda solījumus. Tāpat rūdītie politiķi negrib izlaist no rokām prezidenta vēlēšanu norisi, varbūt saprot, ka tautai varētu būt cits viedoklis nekā politiskajā tirgū panāktajam, varas partiju apmierinošajam kompromisam.

Sarmīte Pelcmane, Līvija Leine
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz