Trešdiena, 21. oktobris Severīns, Urzula
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pastāvēs, kas pārvērtīsies

Pastāvēs, kas pārvērtīsies
12.07.2007 18:06

0

“Liepājas gāzei” – 125

Viss sākas no galvas

Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” Liepājas iecirkņa vadītājs Aivars Ķirsis kā vienmēr omulīgs. Un kā ne? Uzņēmumam jau 125 gadi. Tas ir viens no retajiem, kas Liepājā būvēts deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimta mijā, un vēl šodien, pēc 125 gadiem, ir dzīvs un darbīgs. Un nebūs pārspīlēts, ja kāds sacīs, ka tas arī iecirkņa vadītāja Aivara Ķirša nopelns. Pēdējos 22 gadus viss notiek viņa vadībā. Vīrs, kas pieradis pie pamatīguma savā dzīvē, daudz pa pasauli nav mētājies. Bijušas tikai trīs darba vietas, pirms tam 25 gadi Metalurgā un 8 – Labības produktu kombinātā.

No sākuma gan bijis citādāk. Uzņēmumam bijusi lielāka patstāvība. Bijis pašiem savs budžets, un paši sev bijuši noteicēji. Tagad viss notiek centralizēti. “Būtībā tas nav slikti,”  diplomātiski nosaka Aivars Ķirsis. “Domā Rīgā, te tikai strādā. Bet pilnīgi bez iniciatīvas arī nav lieta. Jo pastāvēt var tikai tas, kas mainās uz augšu. Tāpēc pašu iniciatīva ir nepieciešama,” viņš gandarīti pasmaida.

Kāpēc?

Gāzesvadi Liepājā lielākoties atrodas ūdenī vai tik mitrā vidē, ka tur kaut ko remontēt nav patīkami. Agrāk attaisīja akas lūku un gaidīja, kad remontējamā vieta apžūs. Tagad izdomājuši, ka var izmantot speciālas žāvēšanas iekārtas – pūš akā ap 70 grādu siltu gaisa strūklu, īsā laikā viss nožūst, un var strādāt.

Lai gāzesvadu remontētu tranšejā, vienmēr vispirms jāpazemina ūdens līmenis. Rīdziniekiem par to bijis liels brīnums, ka bez sūkņa neko nevarot izdarīt. Arī par to, ka liepājnieki pirmie sākuši gāzesvada hidroizolācijas nomaiņu ar moderniem materiāliem.

Pēdējā laikā visas automašīnas arī nomainītas pret jauniem. Gan tās, ar kurām pārvadā cilvēkus, gan tās, kas būtībā ir darbnīcas uz riteņiem – ar metināmiem aparātiem, sūkņiem un citām iekārtām.

“Tas viss iespējams,” saka Aivars Ķirsis, “tikai tāpēc, ka mums visi ir lieliski darbinieki. Lielākā daļa uzņēmuma strādā 20–30 gadu. Visi profesionāļi.”

Objekts pie objekta, un jāsāk cilpot

Pēdējo piecu gadu laikā gāzesvadi izbūvēti 57 kilometru garumā. Liepājā – 34,6 kilometri. Vecos pagaidām nemaina, ierīko tikai jauniem abonentiem. Uz dzīvojamām mājām, arī uz privātmājām, rūpnieciskiem patērētājiem. Daudz gāzes patērē uzņēmums “DG Termināls”. Tur ar gāzi uzsilda no Lietuvas ievestos naftas produktu rezervuārus, jo pirms iekraušanas kuģī tai jābūt šķidrai. Pēdējais objekts bijis aiz vecās Linoleja fabrikas. “Grūts objekts,” vērtē Aivars Ķirsis. “Teritorija noklāta ar betonu kā Grobiņas šoseja.” Bijis jāzāģē. Darbus veikusi Grobiņas SPMK, ko vada Ilgonis Jēčis. Tikuši galā. Paši gāzinieki ne ar montāžu, ne celtniecību nenodarbojas. Darbus pasūta speciālistiem.

Liepāja padomju laikos skaitījusies viena no vislabāk gazificētām pilsētām Latvijā, rēķinot pēc gāzesvadu garuma uz vienu iedzīvotāju. Tā tas bijis arī pēcatmodas gados. Tagad nu Rīgas rajons ar saviem jaunajiem ciematiem sit mūsējos pušu.

Bet mūsējiem citas raizes. Gāzesvadi, kam pievieno klāt arvien jaunus patērētājus, kļūst par tievu. Tāpēc tiek veikta procedūra, ko gāzinieki sauc par cilpošanu. Tas nozīmē – liek vadus no vienas ielas uz citu, krustu šķērsu, lai spiedienu izlīdzinātu tā, ka visiem labi. Nu šis darbs pagaidām vairs nebūs jādara. Kā atzinās Aivars Ķirsis, viss sakārtots tā, ka nav ko nākamā gada budžetā ieplānot. Vēl tikai Grobiņā viena katlumāja palikusi, kam lielāks spiediens vajadzīgs. Un, ja nenāks klāt kādi īpaši lieli objekti, būs jārūpējas tikai par uzturēšanu.

Vai dzīvosim virs gāzes?

Gāzes cenas kāps. To neviens no gāziniekiem neslēpj. Taču arī piebilst, ka ne jau Latvijā to nosaka. Par kādu cenu iepērk no Krievijas, par tādu pārdod. Protams, ar peļņu. Bažas par to, ka Krievija vispār varētu atteikties pārdot Latvijai gāzi, viņaprāt, nav pamatotas. Tiesa, Krievija būvē gāzesvadu pa Baltijas jūru. Taču Latviju tas neietekmēšot, ja kādam neienāks prātā izmantot mūsu zemes unikālās pazemes krātuves – ap Dobeli, Aizputi, Snēpeli un citām vietām pie Kuldīgas. Tās ir tik unikālas, ka būtu grēks no tām atteikties. Tajās varot satilpt ap 20 procentiem no visas Eiropas gāzes patēriņa gadā. Iespējams, tad arī kaut ko par gāzes uzglabāšanu saņems arī Latvija. Un, iespējams, kaut kas no tā tiks novirzīts, lai samazinātu gāzes cenu.

Bet pagaidām par gāzi jāmaksā tik, cik tā maksā. Ja kādam nevar iestāstīt, ka jāmaksā, to iesūdz tiesā. Gadā notiek ap 25–30 tiesas procesiem. Nepatikšanas sanāk arī tiem, kuri mēģina pagriezt gāzes skaitītājus atpakaļ. Naudassods tad tiek palielinātas trīskārt.

Likstas un ķibeles

Lai arī jubilejas reizē par slikto nav pieņemts runāt, kur tu spruksi – kur gāze, tur ķibeles nav tālu jāmeklē Tā ir bijis laiku pa laikam. Taču, kopš šķidrās gāzes iecirknis atdalīts no Liepājas filiāles, tajā par virtuvēs sprāgstošiem baloniem vairs galva nevienam nesāp.

Visgrandiozākais bijis vēsturiskais sprādziens, kas Gāzes fabrikā noticis pirms… 97 gadiem – 1910.gadā. Tolaik pilsētas ielas naktīs apgaismoja gāzes laternas. Pēc tam dažas dienas pilsēta bijusi tumsā. Tas kļuvis par vienu no stimuliem, lai ielas sāktu apgaismot ar elektrību.

Vidēja gadagājuma ļaudīm atmiņā arī sprādziens Brīvības ielas gāzes sadales stacijā pirms gadiem divdesmit. Šī notikuma aculiecinieki stāsta, ka liesmas cēlušās pāri koku galotnēm, bet ļaudis runājuši: “Vai traki tie gāzinieki palikuši, ka tīši dedzina dzīvu gāzi?” Domājuši, ka deg pārplūdes gāze. Arī toreiz pilsētniekiem vajadzējis vairākas dienas iztikt bez gāzes.

Pēdējais lielākais blīkšķis pirms dažiem gadiem bijis kādā privātmājā. Ziemā pārsalis gāzesvads, bet gāze pa kanalizācijas caurulēm ieplūdusi mājas pagrabā. Protams, mājas iemītnieki neko nav nojautuši.

Pēdējā laikā – ptu! ptu! ptu! – nekādu dižu jautrību jeb nepatikšanu neesot. Karostā kāds dīvainis tīšuprāt pielaidis dzīvokli pilnu ar gāzi. Labi, ka kaimiņi saoduši tās smaku un nekas liels nav noticis.

Ka Karostā izgudrotāju netrūkst, kontroldienesta cilvēkiem iznācis pārliecināties vairākkārt. Ir redzēts dzīvoklis, kurā nogriezts aizplombētais gāzesvada gals, tam pievienota veļas mašīnas šļūtene, kas tālāk ved uz gāzesplīti. Kādā citā dzīvoklī vienam gāzesvadam bijušas pievienotas uzreiz četras plītis, uz tām divi milzīgi katli, kurās vārās brāga.

Kā liepājnieki tiek pie gāzes

Gāze uz Liepāju nāk no Bauskas, kas to savukārt saņem no Inčukalna krātuves. Pie pilsētas robežas tā plūst cauri lielajai gāzes regulēšanas stacijai “Liepāja”. Diennaktī vasarā caur to izplūst ap 400000 kubikmetru gāzes, ziemā – no 800000 līdz pat 1000000 kubikmetru. Vislielākais gāzes ēdājs ir “Liepājas metalurgs” – ap 300000 kubikmetru katru diennakti.

Regulēšanas stacijā gāze tiek izvadīta caur milzīgu cauruļu sistēmu, kuros tiek samazināts tās spiediens no 34–38 bāriem līdz 3–8. Ar speciālu iekārtu gāzei pievieno arī odorantu – Japānā ražoto etilmerkoptānu. Dabasgāzei pašai nekāda aromāta nav. Ja nebūtu odoranta, nevarētu pamanīt tās noplūdi. Gāzes regulēšanas stacijā ir arī caurulēs iemontēti daudzi filtri, lai mūsu gāzes pavardu un krāšņu degļos nenonāktu smiltis. Inčukalna krātuvē gāze tiek iesūknēta irdenajos smilšakmens slānos 600–800 metru dziļumā. To izsūknējot smilšu daļiņas tiek rautas līdzi.

 

Vecākais operators Vladimirs Nikolajevs lepojas gan ar elektriskajiem lielo cauruļu aizbīdņiem, gan ar jauno vācu firmas “Petzold” iekārtu odoranta pievienošanai gāzei.

Spiediens vēlreiz tiek pazemināts gāzes regulēšanas punktos. Liepājā tādu ir četrpadsmit. Gāzes regulēšanas punkts Nr.1 atrodas pie Brīvības ielas. Tajā ir jaunas vācu iekārtas. Arī daudz jaunu iekārtu. Nomainītas arī caurules, īpaši līkumos. Tas jādara regulāri. Smilšu plūsma dažos gados tās spēj gandrīz pilnīgi sadeldēt. Tāpēc arī te caurulēs iemontēti filtri.

Bez šiem ir vēl 64 mazāki – gāzes sadales un regulēšanas punkti, no kuriem gāze plūst uz apmēram 26000 dzīvokļu vairākiem simtiem privātmāju, pie citiem patērētājiem. Bez tiem ir vēl 316 mājas regulēšanas iekārtu, kas lielākoties atrodas privātmājās.

Ekspluatācijas un montāžas dienesta vecākais meistars Miervaldis Trautmanis te pazīst katru aizbīdni, katru manometru.

“Tas ir viens trakums, ko tās koku saknes dara!” – tā nereti novaidas gāzinieki. Arī gandrīz visas Liepu ielas garumā sabojāta gāzesvada izolācija. Saknītes ieurbušās kādreiz par labāko izolācijas materiālu atzītajā bituma slānī, mitrums tiek pie gāzesvada, un tur jau rūsa klāt. Tagad pirms četrdesmit gadiem zemē iebūvētās caurules tiek apvītas ar īpaša materiāla – raikena – plēvi, to ar metināmiem aparātiem piekausē pie metāla. Darbi sākti jau aprīlī, bet vēl līdz ielas galam tālu. Darba izrādījies vairāk, nekā plānots.

No sākuma vīri izrok pamatīgu bedri. Pēc tam izsūknē ūdeni, notīra veco izolācijas klājumu un uzliek jaunu. Lēni. Pamatīgi. Metru pa metram. 

Lai nenotiktu nelaime, katrā Liepājas namā ik pēc pieciem gadiem pārbauda, kāda ir iekšējo gāzesvadu izturība. Ja spiediens ir mazāks, nekā vajadzīgs, tiek pārlūkots katrs dzīvoklis, pārbaudīti vadi visā mājā.

Krūmu ielā 28 to šonedēļ darīja atslēdznieki autovadītāji Vilnis Valdenburgs un Mareks Kažis.

No Gāzes fabrikas līdz gāzesvadam

1881.gads. Avīze “Libaushe  Zeitung” publicē sludinājumu, ka uzņēmēji vēlas pirkt 147 tūkstošus kvadrātpēdu lielu zemes gabalu ostas dienvidpusē. Pilsēta zemi piešķir par brīvu un noslēdz līgumu ar Berlīnes būvuzņēmēju C.F.Pipigu par Gāzes fabrikas celtniecību Liepājā. Līgumā paredzēts, ka pēc 50 gadiem fabrika būs pilsētas īpašums. Darbus veic Ķīles-Hamburgas firma “Schmidt und Bicehel”.
1882.gads. 1.februārī iededz pirmās laternas. Gāzi ražo no akmeņoglēm. Izbūvē 24 kilometrus gāzesvada un ierīko 450 laternu. Uz gāzes apgaismojumu Vecliepāja pāriet augustā, Jaunliepāja – decembrī.
1886.gads. Fabriku paplašina. Tajā ir gāzes rezervuārs ar 120000 kubikpēdu lielu tilpumu. Ražo arī darvu.
1890.gads. Fabriku nopērk akciju sabiedrība “Gasanstal-Gaarden”
1899.gads. Pilsētā sāk ierīkot elektrības fabriku. Uzstāda pirmās 10 elektriskās spuldzes.
1900.gads. Ielās deg 662 gāzes un 426 petrolejas lukturi.
1908.gads. Deg 1500 gāzes lukturu. Gāzes tīklu garums ir 70 kilometru.
1910.gads. Fabrikā sprādziens. Ostmalas apgaismošanai uzstāda 28 elektriskās spuldzes.
1920.gads. Gāzes apgaismojumu ielās nomaina elektrība.
1930.gads. Gāzi lieto tikai mājsaimniecībās.
1932.gads. Gāzes fabrika kļūst pilsētas īpašums.
1941.–1945. gads. Saposta 2200 kubikmetru lielo gāzes tvertni un lielu daļu gāzesvadu.
1946.gads. Atjauno Gāzes fabrikas darbu. Gāzes patēriņš ir 670 kubikmetru gadā.
1962.gads. Uzstāda pirmo šķidrās gāzes iekārtu.
1963.gads. Sāk darboties gāzes sadales stacija Grīzupes ielā.
1966.gads. Sāk būvēt jaunus gāzesvadus.
1969.gads. 18.novembrī Dašavas gāzi saņem rūpnīca “Sarkanais metalurgs”.
1996.gads Pilsētā izlieto 116 miljonus kubikmetru dabasgāzes.
2000.gads. Atdala dabasgāzes un sašķidrinātās gāzes apgādes sistēmas.
2007.gads. Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” Liepājas iecirknis aptver Liepājas, Saldus un Kuldīgas rajonus.

Strādā 60 cilvēku.

Apkalpo gāzesvadus 367, 96 kilometru garumā, Liepājā – 220,94 kilometrus. Pēdējos piecos gados izbūvēti 57,85 kilometri jaunu gāzesvadu.

Iecirkņa teritorijā atrodas 858 dažādas ar gāzes pārvadi saistītas iekārtas.

Gāzi izmanto vairāk nekā 31000 daudzdzīvokļu un individuālo māju patērētāji. Pēdējos piecos gados no jauna gazificēti 375 dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās un 547 privātmājas, 226 komunālie dabasgāzes lietotāji un 136 rūpniecības uzņēmumi.

 

Gāzes kantoris vēl šodien tāds, kā to savulaik Pauls Maksis Berči uzcēla.

Aivars Ķirsis pie Berči rasētā Gāzes fabrikas plāna: “Mūsu vēsture jāsaglabā, lai varētu pastāvēt un tālāk iet.”

I.Ķergalves glezna “Dzelzs tilts un Gāzes fabrika”.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz