Trešdiena, 10. augusts Inuta, Brencis, Audris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pilsētas galva palīdz valdības veidošanā

Pilsētas galva palīdz valdības veidošanā
03.11.2006 21:46

0

Par pēdējās 2 nedēļās politikas aizkulisēs notikušo

Pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Liepājas  pilsētas galva aktīvi iesaistījies jauna Ministru kabineta aprišu veidošanā un valdības deklarācijas rakstīšanā. Oficiāli jaunā valdība tiks nosaukta jaunnedēļ, bet intervējām Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku par pēdējās divās nedēļās lielās politikas aizkulisēs notikušo.

–   Kādas bija jūsu funkcijas un loma valdības un tās darāmo darbu ieskicēšanā?
–   Man kā pārstāvim no Liepājas partijas, kas ir vēlēšanās uzvarējušās Tautas partijas cieša partnere, tieši tādā pašā kapacitātē kā Ventspils mēram, kurš sadarbojās ar Zaļo un zemnieku savienību, bija iespēja piedalīties sarunās par valdības deklarāciju un mazliet ietekmēt tās tēmas, kas saistās ar valdības darbu reģionu attīstībā.

–   Kas tās ir par tēmām?
–   Man bija svarīgi, lai valdības deklarācija skaidri paredzētu, ka Eiropas Savienības un valsts finanšu resursi nākošajiem četriem gadiem nekoncentrētos tikai Rīgā, bet nonāktu arī reģionos.

–   Tomēr par reģionālo attīstību vairāk vai mazāk runājušas visas valdības, kur toni noteikusi Tautas partija. Nevar nepamanīt, ka tā pati nostiprinājusi savu politisko ietekmi reģionos, bet reāli Rīga turpina straujāk audzēt muskuļus, nekā reģioni gūst tiem nepieciešamo atspērienu. Kā valdība konkrēti iecerējusi panākt reģionu attīstību – tiks piešķirts konkrēts procents no Eiropas naudas, veidots mehānisms šo dāvināto līdzekļu sadalei vai arī tas paliks ierakstīts tikai deklarācijā vīzijas līmenī?
–   Viena versija bija šī kvotēšana. Bet iedomājieties, kas notiks, ja kāds no reģioniem nespēs laicīgi šo kvotu apgūt. Veidosies problēmas. Tāpēc paliek sadalījums pa nozarēm reģioniem aktuālā griezumā. Piemēram, viena lieta, ko izdevās iekļaut deklarācijā, ir automaģistrāļu izbūve.

–   Bet presē kā primārie šajā sakarībā bija minēti ceļi no Rīgas uz Jelgavu, “Sēnīti” un Maskavu. Kad tad pienāks Liepājas kārta, jo ceļš mūsu pilsētai ir svarīgs ekonomiskās attīstības priekšnoteikums?
–   Deklarācijā ierakstīts, ka jāveic plānošana un projektēšana automaģistrāļu perspektīvo shēmu izstrādei. Tur ir šīs Rīgas – Liepājas, Rīgas – Valmieras, Rīgas – Ventspils maģistrāles. Četros gados jānotiek priekšprojektēšanai, lai nākošajos piecos gados jau uzsāktu darbus. Ceļiem jābūt uzbūvētiem līdz 2025.gadam. Šīs valdības laikā būvniecības uzsākšana vēl nav reāla, jo nav tik lielu resursu.

–   Ja mēs teorētiski pieņemam, ka  šai valdībai izdosies patiešām paveikt to, ko vēl nav izdevies nevienam Ministru kabinetam pēc neatkarības atjaunošanas, proti, nostrādāt četrus gadus, ko šajā laikā būs ieguvis šis cilvēks centrā, kuru ideoloģiski kā primāro min valdības veidotāji. Piemēram, ko būs ieguvis Jānis, kas dzīvo, teiksim, Liepājā, Dzērves ielā, vai viņa mamma, vai viņa māsa. Kādas reālas pārmaiņas viņi var gaidīt?
–   Cilvēku resursu attīstība ir tēma, pie kuras šī valdība strādās viscītīgāk, īpaši uzsverot, kā veidot izglītības sistēmu, kā to sakārtot, lai cilvēki būtu konkurētspējīgi. Ja atceramies, tad pirms pieciem gadiem mēs par katru cenu Liepājai mēģinājām piesaistīt dažādas ražotnes, jo mūsu pilsētā bija liels bezdarbs. Šobrīd valda situācija, kad Latvijā trūkst darbaspēka, un strauji jāpārorientējas uz ražotnēm, kur tiek radīta augsta pievienotā vērtība. Tur nepieciešama tehnoloģiju maiņa. Turoties pie Liepājas pamatvērtībām – metālapstrādes, tekstila, ostas, mums jādomā, kā daļu augsti kvalificētu speciālistu sagatavos  šeit pilsētā. Tas būtu biznesā un ekonomikā, bet šādi pat jārīkojas arī medicīnā, izglītībā, kultūras nozarēs.

–   Bet vai topošā Liepājas universitāte un Rīgas augstskolu filiāles spēs noreaģēt, lai izpildītu šo mērķi. Visu cieņu šīm augstskolām, bet, manuprāt, Liepājā bakalauri, kas no humanitārām zinātnēm pievēršas eksaktām nodarbēm nudien nav tikai uz roku pirkstiem skaitāmi.
–   Jā, es piekrītu, te augstskolām būs savs darbiņš darāms. Jau šobrīd, nepiesaistot arējos resursus, mūsu augstskola var veikt darba tirgus pieprasījuma pētījumus. Runāju ar jauno rektoru, un man, šķiet, izdevās atrast kopīgu valodu. Skaidrs, ka, gatavojot tikai skolotājus, no kuriem 30 vai pat vairāk procentu iet strādāt citur, mēs šos mērķus nesasniegsim.

–   Nupat viens no Tautas partijas līderiem Jānis Lagzdiņš intervijā “Kurzemes Vārdam” stāstīja par nepieciešamību veidot “pozitīvi cerīgu vidi”. Un tomēr mēs zinām – darba roku trūkst tādēļ, ka cilvēki naudu pelna ārzemēs, un nekas neliecina, ka viņi vēlētos platā straumē traukties atpakaļ. Kā valdība iecerējusi praktiski pārliekt vai pat pārlauzt šo skepses stereotipu, kas pagaidām neiet mazumā?
–   Tāpēc jau pie valdības deklarācijas strādāja gan Liepājas,  gan Ventspils pašvaldību vadītāji, lai veicinātu policentrisko attīstību. Pilsonim, kas Liepājas vai Grobiņas vietā gatavs meklēt Rīgu vai Īriju, ir ļoti svarīgi paskaidrot, ka paralēli Rīgai stiprinās arī reģioni, lai tie labā nozīmē varētu konkurēt ar sadzīves un darba apstākļiem, ko sniedz šīs iekārotās laimes zemes. Te nu atkarīgs, cik mēs ātri uzbūvēsim jau pieminēto ceļu, slimnīcas, skolas, koncertzāles, sporta kompleksus. Tiek nopietni strādāts pie reģionu stiprināšanas. Manuprāt, liepājnieki jau šobrīd var pārliecināties, ka mūsu vēlēšanās attīstīties nav tikai runāšana vien, jo šie jautājumi tiek risināti.

–   Vai nebaida tas, ka laiks, kas nepieciešams, lai šos uzsāktos darbus pabeigtu, ir pārāk garš, lai cilvēki pārmaiņas būtu gatavi sagaidīt šeit pat Liepājā?
–   Mūsu tikai piecpadsmit gadu atjaunotajai valstij iepriekš nav bijis iespēju veikt tik strauju reģionu plānošanu un attīstību, kādu to šobrīd pieļauj Eiropas resursu apgūšanas iespēja. Ir jārēķinās, ka turpmākie septiņi gadi ir laiks, kad mums jāapgūst šie dāvinātie resursi. Ne pirms, ne pēc tam tas nebūs iespējams, un cilvēkiem ar to jārēķinās. Cik mēs paši čakli strādāsim, tik ātri arī notiks šī attīstība – neviens cits to neizdarīs. Šobrīd nav šķēršļu – ir iespējas.

–   Ja mēs no ideoloģijas atgriežamies pie praktiskām lietām, tad eksperti norādījuši uz divām svarīgām, cilvēkus ikdienā ietekmējošām lietām, par kurām koalīcijas partneru redzējums bija atšķirīgs. Pirmā un svarīgākā ir nodokļi…
–   Augsti nodokļi neveicina ekonomikas attīstību, pat ja mēs atceramies, ka uz ienākuma nodokļa bāzes veidojas pašvaldību budžets. Tomēr uzskatu, ka šis nodoklis jāsamazina, vienlaikus pārskatot šī nodokļa sadali par labu pašvaldībai. Nedrīkstētu arī aizmirst, ka joprojām liela daļa – it īpaši mazā un vidējā biznesa sektorā strādā pelēkajā zonā. Nodokļu samazināšana varētu veicināt vēlēšanos strādāt godīgi.

–   Kas notiks ar administratīvi teritoriālo reformu? Tā notiks, vai Zaļo un zemnieku savienībai to izdosies nobremzēt?
–   Jā, šī partija iestājas pret strauju pašvaldību skaita samazināšanu, un vienlaikus ir arī skaidrs, ka nebūs šo piecu lielo reģionu, par kuriem pirms tam daudz tika diskutēts. Neapstrīdami, ka četru gadu laikā no vairāk nekā 500 pašvaldībām tiks izveidotas 167 vai mazliet vairāk. Taču nav cita ceļa kā tikai pašvaldību skaita samazināšana – tik sadrumstalotas kā šobrīd tās spēj vien eksistēt, bet nevarēs attīstīties.

–   Bet ko darīsim ar tiem, kuri negrib vai nevar attīstīties kādu vēsturisku ambīciju dēļ?
–   Valdība turpinās palielināt šo vienreizējo dotāciju, kas šobrīd ir simts tūkstoši latu. Protams, ar to nevar kalnus gāzt, bet var uzsākt darbus. Un, protams, turpināsim pierunāt attīstīties.

–   Vai atteikšanās no reģioniem mazinās pilsētu mākslīgi uzpūsto konkurenci un nevajadzīgos asumus šajā sakarībā?
–  Tā vajadzētu būt, jo pilsētas jau šobrīd pilda centru lomu, veicot nepieciešamās valsts pārvaldes institūciju funkcionēšanu, un reforma neparedz neko tādu, kas traucētu šo pilsētu attīstībai.

–  Rajoni paliks vai izzudīs?
–  Šajā sakarībā vēl notiek diskusijas, un lēmums tiks pieņemts jau tad, kad valdība sāks savu darbu. Šis bija jautājums, par kuru reformas sakarībā bija garākās diskusijas. Pats biju par to, lai rajoni funkcionētu, jo tie strādā vairākus desmitus gadu, un, lai kā tos kritizētu, tomēr to teritorijas ir iezīmētas. Piemēram, Liepājas rajonā ir Aizpute, Grobiņa un tās pilsētas, kurām centrtiece ir uz Liepāju, nevis Ventspili un Jelgavu.

– Tomēr Aizputes slimnīca domā par to, vai apvienoties ar Kuldīgas, nevis Liepājas slimnīcu.
– Manuprāt, šis lēmums ir tuvredzīgs. Esmu runājis gan ar mediķiem, gan politiķiem un atļaušos prognozēt, ka tur nekas prātīgs nesanāks. Aizpute, baidoties sadarboties ar Liepāju, no vilka bēgot, manuprāt, uzskries lācim, bet visu jau izšķirs pacients.

– Ko jums pašam deva šī iespēja piedalīties valdības un tās deklarācijas veidošanā?
– Vispirms tā ir iespēja iestrādāt jau valdības pamatdokumentā Liepājai aktuālas nianses. Pašam tā vispirms bija jauna pieredze. “Liepājas partijai” tā ir iespēja reāli strādāt valdības koalīcijā.

– Vai jūs nebaidāties, ka ilgtermiņā Liepājas partijas un Tautas partijas ciešajai sasaistei var parādīties arī ēnas puses?
– Esam vērtējuši un atzinuši šo darbību par izdevīgu. Par tālāko – laiks rādīs.

– Jūs jau šās valdības laikā tikāt nosaukts kā satiksmes ministra amata kandidāts. Vai tuvākajā laikā jūs pieļaujat, ka varētu izskatīt iespēju atstāt domes priekšsēdētaja posteni, lai ieņemtu kādu amatu valsts pārvaldē Rīgā?
– Uz šo brīdi es darbu valdības koalīcijā uzskatu par nozīmīgāku nekā vienas ministrijas vadīšanu.

– Tad tuvāko četru gadu laikā valdība paliek savā vietā, un jūs -savējā?
– Jā, tā var teikt.

– Kamēr Liepājas domes priekšsēdētājs piedalījās valdības veidošanā viņa vadītās pašvaldības virzienā izskanējuši pārmetumi par Satversmes tiesas lēmuma nepildīšanu SEZ teritorijā esošo dzīvokļu privatizācijas sakarībā. Kā jūs komentētu radušos situāciju?
– Runa ir tikai un vienīgi par Karostu, kas jāpārstrukturē par dzīvojamo, uzņēmējdarbības un atpūtas teritoriju. Tur nav pietiekamas infrastruktūras, tāpēc ceļi, dzelzceļi, ūdens un elektroapgāde jābūvē no jauna. Militāristi bija daļu ēku uzbūvējuši tā, ka infrastruktūras atjaunošana nav iespējama. SEZ pārvalde zina, kādai jābūt infrastruktūrai un cik ilgā laikā tas paveicams. Daļa ēku būs jānojauc un jābūvē no jauna, iedzīvotājiem piedāvājot citas ēkas. Mēs nevaram nodot tās privatizēšanai.

– Bet vai tad Satversmes tiesa nebija iepazīstināta ar šiem jūsu argumentiem?
– Pamatā Satversmes tiesas lēmums ir saistīts ar Ventspils pilsētas privatizācijas procesu. Liepāju šajā gadījumā šis lēmums iespaido netieši, jo tas skar tikai ļoti nelielu pilsētas daļu.

– Bet kā jūs cerat risināt šo sarežģījumu tīri juridiski?
– SEZ valde jau pieņēma lēmumu par to ēku nodošanu privatizācijai, kuras iespējamas nodot privatizācijai. Par pārējām pašvaldība šo jautājumu izanalizējusi juridiski un ir gatava aizstāvēt savu pozīciju.

Edgars Lūsēns,
“Kurzemes Vārds”

Foto: LETA

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz