Liepājas uzņēmēji situāciju valstī vērtē kritiskāk nekā pilsētā

Gada vidū Liepājas uzņēmēji valsts ekonomisko situāciju vērtējuši negatīvi pretstatā pirms pusgada izteiktajam vērtējumam. Arī nākotni viņi uzlūkojuši ar kritisku skatu, tomēr optimistiskāk nekā tagadni, noskaidrots socioloģisko pētījumu firmas “SKDS” veiktajā Liepājas 330 uzņēmēju aptaujā. “Es teiktu – tas ir optimistiskais pesimisms. Ir sarežģīta ekonomiska situācija, bet tā neved uz bezdibeni,” secina domes Attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Ābols.

Aprēķina Liepājas “Parex” indeksu

Pēc Liepājas domes pašvaldības pasūtījuma firma “SKDS” jau divas reizes – pērn decembrī un šogad jūnijā – ir anonīmi aptaujājusi 330 uzņēmumu vadītājus Liepājā, lai noskaidrotu viņu vērtējumu par ekonomisko situāciju gan Liepājā, gan valstī kopumā, gan arī par uzņēmēju prognozēm, raugoties uz nozaru aktivitāti un attīstību Liepājā un valstī nākotnē. Pašvaldība tādā veidā iegūst ne vien informāciju par situāciju uzņēmējdarbībā, bet arī no uzņēmēju viedokļiem var izlobīt, kādas varētu būt ekonomikas prognozes pilsētā. Liepāja esot pirmā pilsēta Latvijā, kas ķērusies pie šāda pētījuma. Gada nogalē veikšot jau trešo šādu uzņēmēju aptauju.

Pēc uzņēmēju aptaujas pirmoreiz aprēķināts Liepājas “Parex” (saīsinājumā – PX) indekss – statistisks rādītājs, kas raksturo ekonomiskās situācijas pārmaiņas un atspoguļo uzņēmēju vērtējumu par ekonomisko situāciju valstī. Tiek noteikts gan tagadnes indekss – tagadnes situācijas vērtējums, kas izriet no pagātnes, gan nākotnes indekss, kas raksturo uzņēmēju skatu uz tuvāko nākotni un prognozes, kuras izriet no tagadnes situācijas.

PX indeksa kritiskā robeža ir 50. Ja indeksa rādītājs ir virs 50, tas apliecina optimistisku vērtējumu. Ja zem 50 – tad tas rāda, ka situācija pasliktinās un tiek vērtēta negatīvi, skaidro Attīstības pārvaldes ekonomiste Inga Žuravska. Un piebilst, ka arī plaukstošās ekonomikas gados PX indekss Latvijā turējies tikai ap 60 un tas bijis uzskatāms par ļoti optimistisku.

Pozitīvi vērtē vēl vienīgi konkurenci

Pirms pusgada Liepājas uzņēmēji negatīvi vērtējuši vienīgi situāciju valstī, bet pozitīvi visus citus apstākļus: ekonomisko aktivitāti nozarē, konkurenci nozarē, uzņēmumu rentabilitāti, apgrozījumu, finansiālo stāvokli, darbinieku skaitu uzņēmumā un investīciju apjomu. Turpretī tagad pozitīvs vērtējums saglabājies, vienīgi raugoties uz konkurenci pārstāvētajā nozarē. Visus pārējos apstākļus uzņēmumi vērtē negatīvāk, bet vissliktāk vispārējo ekonomiskos situāciju valstī – ar indeksu 34,20. 

Liepājas tagadnes indeksa vērtība ir 41,73, un tas ir par 11,78 punktiem zemāks, nekā uzņēmēji decembrī prognozēja šā gada pirmo pusgadu. Tātad uzņēmēji nākotni novērtējuši pārāk optimistiski. Savukārt Liepājas nākotnes indeksa vērtība ir lielāka nekā tagadnes indeksa vērtība – 47,85. tātad aptaujātie uzņēmēji domā, ka šā gada otrais pusgads varētu būt veiksmīgāks par gada sākumu. Šis ir tas, ko M.Ābols sauc par optimistisko pesimismu. “Rādītājs ir negatīvs, tomēr augošs. Bija lietas, ko uzņēmēji nevarēja paredzēt. Ļoti liels īpatsvars ir Latvijas vispārējai situācijai,” teica M.Ābols.

Pozitīvāk nākotnē raugās uzņēmēji, kuru firmās ir pārstāvēts ārvalstu kapitāls, lielo uzņēmumu pārstāvji un uzņēmumu ar lielu apgrozījumu pārstāvji.

Lielākais kritums – celtniecībā un tirdzniecībā

Vērtējot valsts vispārējo ekonomisko aktivitāti, šogad Liepājā vislielākais indeksa kritums bijis būvniecības nozarē – mīnus 18,78 punkti. Savukārt viszemākā indeksa vērtība ir tirdzniecības nozarē. Līdzīgā citā pētījumā par Latvijas ekonomiku PX indeksa kritums vislielākais bijis tirdzniecībā un viszemākā indeksa vērtība – būvniecībā.

Bet savu jomu Liepājā negatīvi vērtējuši gan ražotāji, gan tirdzniecības, gan būvniecības, gan pakalpojumu nozares pārstāvji. Pirms pusgada pilsētas pakalpojumu sniedzēji un būvnieki nozares situāciju vērtējuši pozitīvi. Viskritiskāk uz savu nozari Liepājā raugās tirdzniecības pārstāvji – nozares ekonomiskās aktivitātes vērtējums pilsētā ir tikai 36,24.

Konkurenci savā nozarē pozitīvi vērtē vēl tikai būvnieki un pakalpojumu sniedzēji, ne vairs ražotāji un tirgotāji. Visdrošāk jūtas uzņēmumi grupā ar darbinieku skaitu 250 un vairāk, bet viskritiskāk uz konkurenci savā nozarē raugās uzņēmumi grupā ar apgrozījumu no 15 līdz 50 tūkstošiem latu.

Uzņēmuma apgrozījuma vērtējums viskrasāk krities būvniecības nozarē, bet viszemākais tas ir tirdzniecībā. “Tas norāda, ka iedzīvotāji domā par to, ko pērk,” secina I.Žuravska. Tirdzniecības nozarē arī ir viszemākais uzņēmuma finansiālā stāvokļa, darbinieku skaita un investīciju apjoma novērtējums. Investīciju apjomu uzņēmumā optimistiski vērtē pakalpojumu sniedzēji un uzņēmēji, kuru firmu apgrozījums ir no 50 līdz 150 tūkstošiem latu.

Nav bezdibenis

Pētījuma rezultātus komentē M.Ābols: “Tie liecina, ka esam kļuvuši par gudrajiem patērētājiem, ka iedzīvotāji seko līdzi procesiem valstī. Gadu iepriekš varēja redzēt, ka cilvēki neapdomīgi ņem kredītus, neuzklausa brīdinājumus par cenu celšanos. Protams, tas nozīmē arī to, ka cilvēkiem trūkst naudas. Taupām mēs visi, un tas atstāj iespaidu uz nozari. Jāsaprot, ka ekonomika attīstās viļņveidīgi, augšup – lejup, tā nebūs vienmēr plusos. No šā pētījuma izriet, ka valsts attīstības tempi būs veselīgāki pretēji straujam “tīģera” lēcienam. Uz kopējā attīstības fona priecē vietējie uzņēmēji, kuri izdarījuši secinājumus un ir pārorientējuši darbību vai diversificējuši riskus. Piemēram, tāda ir akciju sabiedrība “UPB”, kas, neskatoties uz negatīvo tendenci ekonomikā, darbojas stratēģiski un turpina kāpināt apgrozījumu. Tas ir pareizais ceļš, pa kuru iet.

Valstij svarīga ir eksporta bilances palielināšanās. Liepājā ir daudz ražotāju, kuru lielākā daļa ir eksportspējīgi – tādi ir uzņēmumi ar Skandināvijas valstu kapitālu “Pumac” biznesa centrā, tādi ir ostas uzņēmumi un citi. Tāpēc mēs varam būt optimistiskāki nekā uzņēmēji vidēji Latvijā, un tā ir joma, kas Liepājā un Latvijā ir jāuzlabo. Un to mēs varam.” Vai arī pašvaldība var šajā jautājumā palīdzēt?

“Attīstības pārvalde noteikti var palīdzēt, un mēs to iesakām uzņēmējiem. Mēs varam noderēt uzņēmējiem kā kontaktu centrs – varam uzņēmējus savest kopā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru, ar Latvijas vēstniecību pārstāvjiem ārzemēs un ar citu valstu vēstniecību komercatašejiem Latvijā. Iespējams, daudzi uzņēmēji nezina, ka šādi viņiem var palīdzēt gan valsts, gan pašvaldība,” atbild M.Ābols.

Pārtikas rūpniecība izput

Tiktāl statistika. Bet kāda ir reālā situācija, kas bieži vien atšķiras no skaitļu rindām? Te arī jāņem vērā, ka pētījuma otrā daļa tika veikta jūnijā, kad Liepājas ekonomika vēl nebija saņēmusi pēdējo smago triecienu – vecā tradīcijām bagātā uzņēmuma, kādreizējā “Liepājas maiznieka,” tagad – SIA “JLM grupa” darbības apturēšanu, kas liepājniekus pārsteidza tikko, augustā. “JLM grupas” maksātnespēja atzīta, jo tās parādsaistības jau tuvojās 3 miljoniem latu.

Pašlaik maksātnespējīgā maizes ražotāja administrators ir informējis Nodarbinātības valsts aģentūru par 190 darbinieku atlaišanu no 8.septembra. 116 darbinieku paredzēts atlaist Jelgavas ražotnē, bet 74 – uzņēmuma Liepājas ražotnē.

Tātad šie cilvēki papildinās no pārtikas ražošanas nozares nākušo bezdarbnieku rindas, kuras Liepājā jau tā ir lielas. Pilsēta sen kā zaudējusi kādreizējo Piena kombinātu, Gaļas kombinātu, Labības kombinātu, Eļļas ekstrakcijas rūpnīcu u.c. Tagad šai zaudējumu rindai pievienojas Cukurfabrika, Kafijas fabrika un bijušais “Liepājas maiznieks”.

Kā zināms, Liepājas Cukurfabrika darbību pārtraukusi jau kopš 2007.gada, un pašlaik norit iekārtu demontāža un ēku nojaukšana, ko plānots pabeigt līdz 2009.gadam. Saistībā ar Eiropas Savienības kopējā cukura tirgus reformu, kurā paredzēts būtiski samazināt cukura cenu un cukura ražošanas apjomus, abas Latvijas cukurfabrikas – Jelgavas Cukurfabrika un Liepājas Cukurfabrika – nebija gatavas turpināt darbu un ražot cukuru un pieņēma lēmumu pārtraukt darbību. Cukurfabrika līdz šim atlaidusi ap 150 cilvēku (no 227).

Pēdējās ziņas  par norisēm Liepājas Cukurfabrikā ir, ka 82 darbinieki vērsušies Liepājas tiesā ar prasību par darba algas piedziņu, tā ziņo aģentūra BNS. Prasības pieteikumu tiesa saņēmusi 8.augustā. Liepājas Cukurfabrikas valdes priekšsēdētāja Valija Zabe sacījusi, ka neesot informēta par darbinieku iesniegto prasību tiesā, atsakoties sīkāk šo jautājumu komentēt, pirms nav saņemta oficiāla informācija no tiesas.

Pēc V.Zabes teiktā, Cukurfabrikas bijušajiem darbiniekiem saskaņā ar plānu tikšot izmaksātas kompensācijas.

Augusta beigās pilnīgi pārtraukt ražošanu un kolektīvi atlaist strādājošos – 43 cilvēkus – gatavojas arī uzņēmums “Liepājas kafija”, kuras īpašniece ir SIA “Dikk”. Īpašnieku pamatojums šādam lēmumam ir izejvielu, materiālu un ražošanas izmaksu straujā sadārdzināšanās. Neoficiāli gan izskanējis viedoklis, ka kafijas ražotne, kas atrodas izformētās Cukurfabrikas teritorijā, varētu būt apgrūtinājums bijušās cukura ražotnes platību pārdošanai.

Patiesības labad jāatzīst, ka pirmās masveida atlaišanas Liepājā atsākās jau pērn, kad darbību pārtrauca SIA “Liepājas sērkociņi”.

Nedienas arī citās nozarēs

Bet pirmo ledaino šalti šogad Liepāja saņēma pašā gada sākumā, kad britu kompānija “International Greetig”, kurai iepriekš bija lieli plāni ražošanas attīstībai mūspusē, pēkšņi paziņoja par savu ražotņu slēgšanu Latvijā, un tādējādi darbu kopumā zaudēja ap 500 cilvēku Liepājā, rajonā un Kurzemē. Tā kā kompānija gatavojas izvērst darbību Āzijā, tad daži strādājošie tikuši aicināti izmēģināt spēkus jaunveidojamā ražotnē Ķīnā. No neoficiāliem avotiem zināms, ka viens otrs liepājnieks tam piekritis.

Nākamo smago triecienu šogad diemžēl bija sarūpējusi akciju sabiedrība “Lauma Lingerie”. Kaut arī baumas par darbinieku iespējamo atlaišanu klejoja jau krietnu laiku iepriekš, uzņēmuma vadītāji nevēlējās neko komentēt, līdz beidzot pavasarī sākās strādājošo atlaišana, ko vairs nevarēja noslēpt. NVA iesniegtie plāni rādīja, ka uzņēmums kopumā šogad gatavojas atlaist gandrīz pusi no līdz šim nodarbinātajiem 380 cilvēkiem. Tas tādēļ, ka māteskompānija pieņēmusi lēmumu palielināt ražošanas apjomus ārpus Latvijas. Daļai atlaisto liepājnieku jau piedāvāts turpināt darbu, piemēram, Baltkrievijas ražotnē.

Tie uzņēmumi, kas Liepājā pašlaik vēl turas, atzīst, ka to spēj tikai pašu spēkiem. No valsts ieinteresētību esot grūti sagaidīt. Tā nu akciju sabiedrība “Liepājas papīrs” izdzīvo ar to, ka meklē arvien jaunus produkcijas noieta tirgus ārpus Latvijas, jo vietējie klienti cits pēc cita bankrotē. Eksportu kā prioritāti pasludinājusi arī akciju sabiedrība “UPB”, kuras darbinieku rindās tomēr arī manāmas optimizācijas pazīmes. Taču firmas vadītāji apgalvo, ka izdzīvošanas garants ir ne tikai eksporta attīstība, bet arī ražošanas efektivitātes paaugstināšana.

Grūti laiki pašlaik valda būvniecībā, kurā mazinājusies aktivitāte. Neskaitot pāris lielo objektu, darbības joma sašaurinās, pasūtītāji taupa naudu un lielākus būvniecības darbus atliek uz labākiem laikiem. Un arī tajos pašos objektos, kuri ir, kā atzina viens no būvniekiem, valdot nežēlīga konkurence. “Tas ir neticami, kas notiek būvniecības konkursos. Firmas sola tik zemas cenas, ka šķiet gatavas būvēt pat zem pašizmaksas. Par peļņu pat nesapņojot, ka tikai būtu cilvēkiem vismaz kaut kāds darbs,” ir novērojis būvnieks. Piebilstot, ka, tā kā pasūtītāji nereti arī izvēlas pašu lētāko variantu, tad par būvdarbu kvalitāti grūti runāt. “Nozare tiek nonivelēta līdz kaut kādam haltūristu līmenim,”  secināja firmas vadītājs.

Kaut arī pilsētā, pēc oficiālās statistikas, nedaudz palielinājušies bezdarba rādītāji, tomēr kvalificētu strādnieku trūkums izjūtams joprojām. Tāpēc turpinās viesstrādnieku meklējumi. NVA Liepājas filiāle šogad jau noformējusi darba izsaukumus viesstrādniekiem no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas, kā arī no tālām zemēm – Vjetnamas, Taizemes, Ķīnas u.c.

Arī jaunas darbavietas

Jūlija beigās Liepājā bija 2204 bezdarbnieki, par 45 vairāk nekā mēnesi iepriekš, un bezdarba līmenis cēlies no 5,4 uz 5,5 procentiem. Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāle jūlijā brīdināta, ka 77 darba vietas tiks samazinātas no jūlija līdz oktobrim, bet augustā līdz 12.datumam saņemti brīdinājumi par 113 darba vietu zaudēšanu pilsētā un rajonā – šīs darba vietas zudīs augustā un septembrī. Lielākie darba vietu samazinātāji, kā jau minēts, ir Liepājas Cukurfabrika, kura septembrī un oktobrī plāno atlaist 52 darbiniekus (paliks strādāt vēl 22). Vēl “Lauma Fabrics” augustā atlaiž deviņus, “Lauma Lingerie” augustā un septembrī atlaidīs 26, maizes ražotājs “JLM grupa” maksātnespējas dēļ septembrī – 74, informēja filiāles vadītājas vietniece Baiba Tomase.

Taču, lai gan vakanču Liepājā paliek mazāk, tomēr parādās arī jaunradītas darba vietas. Jaunais veikals “Depo” bija pieteicis 125 vietas septembrim – tās jau ir aizpildītas. Drīzumā 40 jaunu darba vietu atvērs ražošanas uzņēmums “Trelleborg”, pakāpeniski darba vietu skaitu papildina maijā atvērtais itāliešu datu apstrādes uzņēmums “Baltik IT”.

“SKDS” veiktā Liepājas uzņēmēju aptauja atklāj, ka palielinās to uzņēmumu skaits, kuri ar darbaspēku ir pilnīgi nodrošināti, taču 12 procentu aptaujāto atbildējuši, ka darbinieku trūkst – vairāk darbinieku vajadzīgs ražošanas un pakalpojumu jomā. Puse aptaujāto būvniecības uzņēmēju atbildējuši, ka šajā jomā pieaugusi darba meklētāju interese. 

Pirkt grib, bet naudas nav

Bet kā tagad jūtas Liepājas mazie uzņēmēji, tirgotāji, kuri savu biznesu attīstījuši paši saviem spēkiem un kuriem aiz muguras nestāv tīkli un ķēdes vai vēl kāds cits bizness? Ja īsi, tad – pamatīgi norūpējušies un neziņā par rītdienu. Un tirdzniecība ir viena no galvenajām nozarēm, kas signalizē par norisēm sabiedrībā.

Mārīte Gorsvāne ir uzņēmuma “Elegance L” vadītāja, tirdzniecībā ar 10 gadu pieredzi. Viņa sievietēm piedāvā augstvērtīgus apģērbus no Dānijas, Vācijas, rotaslietas no ASV un citas rūpniecības preces. M.Gorsvāne: “Skaidri redzams, ka cilvēkiem nav naudas. Ienāk veikalā, skatās, priecājas, skaidri redzams, ka gribētos iepatikušos preci iegādāties, bet nedara to naudas taupīšanas nolūkā. Ja tirdzniecība sašaurinās, apgrozījums krītas, protams, uzņēmējs to jūt. Pērn šajā laikā strādājām nesalīdzināmi vairāk, jo bija pircēji un nereti sāka pietrūkt preču. pavīdēja pat doma, ka vajadzētu paplašināt uzņēmumu, bet šogad viss strauji mainījies. Zinu, ka ir vietējie uzņēmēji, kuri jau apsver štata samazināšanas iespēju, jo jāsāk rēķināt viss, uz ko ietaupīt. Bet tas nozīmē, ka cilvēki zaudēs darbu, ienākumus, par viņiem nemaksās nodokļus. Bet aiz letes stāsies paši uzņēmēji, jo, sev var arī kādu mēnesi algu nesamaksāt. Un var strādāt arī bez brīvdienām.

Nav daudz veikalnieku, kuriem pašiem pieder veikalu telpas. Tās jāīrē, saimniekiem jāmaksā tik, cik viņi prasa. Vai esat ievērojuši, cik daudzās vietās Liepājā, vietās, kur bija veikaliņi, tagad telpas ir tukšas un izlikta informācija “Iznomā”? Mirusi pilsēta. Uz to, šķiet, ejam, ja vēl paskaita, cik daudz ražošanas uzņēmumu pēdējo gadu laikā slēgti. Šeit, Tirgoņu ielā, kur atrodas mans veikals, pēc pulksten 18 staigā tikai rets gājējs.

Mēs, mazie uzņēmēji, esam diezgan izturīgi. Pirms gadiem pieciem arī cerējām, ka mazliet jāpaciešas un tad būs labi, bizness plauks, cilvēki kļūs turīgāki. Ja ekonomikā nebūs attīstības, vērojot situāciju šodien, mana prognoze ir tāda, ka mazie uzņēmēji varētu pavilkt vēl kādu gadu. Un tad viss. Savs bizness būs jāpamet. Vai kāds var dot skaidru atbildi, kā dzīvosim pēc gada? Domāju, ka ne.”

“Jo sliktāk tautai…

… jo labāk lombardam.” Tā īsos vārdos situāciju analizēja lombarda “Aizdevums” pieņēmējs Stasis Matisons. Viņš sacīja, ka Liepājas lombardi par sava apgrozījuma samazināšanos un biznesa izputēšanu nesūdzas vis. Esot lombardi, kur klienti rindās stāv, lai tikai apmaiņā pret kādu savu mantu saņemtu naudu. Klientu lokā esot kā ļaudis pensijas gados, tā studenti un strādājošie, kuriem pietrūcis naudas līdz algas dienai. Matisons prognozēja, ka nākamgad lombardos klientu būs vēl daudz vairāk, jo “būs jādomā, kā atmaksāt no bankām ņemtos kredītus un aizdevumu procentus.”

Importu netirgojam

Mākslas salona “Saule” vadītāja Ilga Talalasa nav pesimistiski noskaņota, lai arī nevarot apgalvot, ka saimniekot viegli un vienkārši. Salonā piedāvā tikai pašmāju amatnieku un daiļamata meistaru darinājumus no sudraba, ādas, dzintara, koka u.c. Pavasaris, vasara esot tas laiks, kad vairāk iepērkas tūristi, un tas palielina apgrozījumu. Telpas piederot pašiem, un tas nozīmē, ka nav jāmaksā milzu nauda izīrētājam. I.Talalasa teica: “Par nākotni domājot, manuprāt, vēl ilgi uzņēmēji dzīvos no rokas mutē. Bet pie sliktām domām nedrīkst turēties. Jāgrozās!”

Pircēju skaits samazinās

Bērnu rotaļlietu veikala “Lego” pārdevēja Ina Ukstiņa: “Salīdzinot dienas ienākumus šogad un pērn, ir skaidri redzams, ka tie ir samazinājušies. Pēc Jaunā gada pircēju plūsma gandrīz apstājās. Pircēju kļūst vairāk, tikai tuvojoties kādiem svētkiem. Šogad cenas precēm ir tikai nedaudz cēlušās. Palielinās maksa par degvielu. Preces jau pašas uz veikalu neatnāk, tās tiek vestas ar automašīnu. Cenas jau nevar paaugstināt, kā ienāk prātā, jo tad jau pircēji tās nevarēs iegādāties.”

Raudāt gribas

Karostā, Atmodas bulvārī, ir pārtikas preču veikals “Anna”. Tā īpašniece ir Nataļja Burunova. Viņas noskaņojums, runājot par savu uzņēmumu, bija ļoti drūms: “Kad jāsāk analizēt tas, kā dzīvojam, kādi veikalam ir izdevumi un ieņēmumi, tad raudāt gribas. Cena ceļas apkurei, elektrībai, it visam. Bet pamēģini tikai aizkavēties ar nodokļu nomaksu! Ļoti paaugstināts īpašuma nodoklis. Mūsu mikrorajonā nedzīvo turīgi ļaudis, un viņi vienmēr iepērkas ar apdomu. Zinu cilvēkus, kuri no pensijas samaksā visus obligātos maksājumus un tad mēģina izdzīvot, paēst ar tiem dažiem latiem, kas paliek pāri. Pie mums Karostā dažās mājās par apkuri jāmaksā pat lats un piecdesmit santīmu par kvadrātmetru!

Veikalā strādāju piecpadsmito gadu un, šķiet, ka mazajiem uzņēmējiem vēl nekad nav tik grūti gājis. Šo gadu laikā es atvaļinājumā esmu bijusi tikai vienu reizi. Ja nebūtu bērni jāaudzina, jāuztur, tad pamestu veikalu, daudz nedomājot.”

Tirgū lētāk, bet “Rimi” nesūdzas

Neskatoties uz cenu celšanos, iepirkšanās ieradumi būtiski nemainās. Liela daļa ir uzticīgi lielākiem vai mazākiem veikaliem, bet daļa, lai iepirktos, dodas uz tirgu. Situāciju pirms gada un šodien vērtē Jaunliepājas Annas tirgus pārdevēja Ilze, kura gan pati audzē dārzeņus, gan pati tos pārdod: “Tirgū viss rit ierasto gaitu, un būtisku samazinājumu, mēs, tirgotāji, nejūtam. Es tikai vienmēr domāju, kādēļ liela daļa ļaužu sūdzas par naudas trūkumu un to, ka “viss tik dārgs”, bet joprojām brauc iepirkties uz lielveikaliem. Tur, piemēram, gurķi ir divas reizes dārgāki nekā tirgū. Arī tomātus, kartupeļus piedāvājam daudz lētāk. Turklāt šeit visu var nopirkt svaigu, tikko no lauka novāktu un bez nekādiem starpniekiem. Vismaz šeit, Annas tirgū, mēs, tirgotāji, cits citu labi zinām, un starpnieki netirgojas, tikai paši audzētāji. Cenas nosakām paši, un, kad nāk mājās braucamais laiks, produkcijai  paši arī cenu samazinām.” Tie, kas iecienījuši tirgū nopērkamās preces, saviem pārdevējiem uzticas. Tirgū iepērkoties liepājnieki ar dažādu maciņu biezumu.

Liepājā darbojas 4 uzņēmuma “RIMI Latvia” veikali: viens “RIMI” hipermārkets un četri zemo cenu veikali “Supernetto”. SIA “RIMI Latvia” vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere pastāstīja, ka šogad  jūlijā, salīdzinot ar tādu pašu laiku pirms gada, “RIMI Latvia” veikalu kopējie pārdošanas apjomi palielinājušies par 24 procentiem. Liepājā uzņēmuma veikalu attīstības temps esot līdzīgs kā citviet Latvijā. Lielākais apgrozījuma pieaugums vērojams zemo cenu veikaliem
“Supernetto”. Tieši tie pēdējā laikā piedzīvojot strauju izaugsmi, jo cilvēki arvien vairāk novērtē iespēju iegādāties kvalitatīvas ikdienā nepieciešamās pārtikas preces par izdevīgākām cenām.

D.Valnere teica: “Pašlaik mēs neizjūtam būtiskas patēriņa izmaiņas, tikai patēriņa ieradumu maiņu. Viena no būtiskākajām tendencēm, kas vērojama pēdējā pusgada laikā, ir akcijas preču tirdzniecības pieaugums. Šī tendence turpina izvērsties ar katru mēnesi. Kopš gada sākuma pārdoto akcijas preču īpatsvars ir
palielinājies par 5 procentiem. Savukārt, vērtējot svaigās pārtikas produktu grupu, kurā dominē vietējā produkcija, pieprasījums ir stabils.”

Nora Driķe,
Sarmīte Pelcmane,
Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Pašvaldībā uzskata, ka tomēr nevajadzētu būt pesimistiem, jo Liepājā pērn un šogad darbu sākuši vairāki ārvalstu uzņēmumi – Zviedrijas AS “Interspiro “, kur ražo elpošanas ekipējumu (attēlā), kā arī SIA “Baltic Rim”, Dānijas pārtikas uzņēmumu grupa “Royal Unibrew”, SIA “Baltik IT”. Savukārt Zviedrijas kompānija “Trelleborg” veic pēdējos priekšdarbus, lai atvērtu ražotni Liepājas Biznesa centrā.

Tirgū iepērkas daudzi, neskatoties, cik biezs vai plāns maciņš. Galvenais – te tiek meklēti vissvaigākie pašmāju dārzeņi un augļi.

Lielāko daļu ienākumu cilvēki tērē pārtikas iegādei, vēl mazliet drēbēm un apaviem, dažām saimniecības un higiēnas precēm, bet lielākiem pirkumiem naudas neatliek. Ja nu vienīgi par kredīta līdzekļiem.