Ceturtdiena, 25. februāris Alma, Annemarija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Populārākie likumu panti

Populārākie likumu panti
27.02.2007 20:24

0

Atslēgvārdi

Tiesa tiesā

Iešana uz tiesu kā prasītājam vai atbildētājam civillietā, kā apsūdzētajam vai cietušajam krimināllietā nav nekas patīkams. Lai nu kā – katrs turp soļo ar savu taisnību, bet prom dodas ar to, ko nospriedusi tiesa. Liepājas tiesas tiesneši darba trūkuma dēļ rokas klēpī salikuši nesēž ne brīdi. Krimināllietas, civillietas tiek izskatītas katru dienu. Starp citu, Liepājas tiesa ir vienīgā Latvijā, kurā tiesnešu vīriešu ir vairāk nekā sieviešu, proti, attiecīgi 8 un 6. Kāds tiesā bijis pērnais gads? Kādi tad ir populārākie Krimināllikuma un Civillikuma panti, pēc kuriem izskatītas lietas? 

Lietu mazāk

Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže: “Visā Latvijā ir tendence samazināties tiesā izskatāmo lietu skaitam un arī Liepājas tiesa nav izņēmums. To raksturo gan tiesā saņemto, gan izskatīto lietu skaits. Ja 2005.gadā saņēmām 583 krimināllietas, tad pērn gandrīz par piecdesmit mazāk – 538. Vēl ievērojamāk samazinājies civillietu skaits. Ja pirms diviem gadiem saņēmām 2715, tad pagājušajā gadā tikai 2116 civillietas. Kādēļ samazinājums? Iemesli dažādi. Runājot par krimināllietām, jāņem vērā, ka tagad Kriminālprocesa likums paredz, ka arī prokurors var piemērot priekšrakstu par sodu, kas nozīmē, ka krimināllieta līdz tiesai nemaz nenonāk. Lieta tiesā var nonākt tikai tad, kad policija savākusi visus nepieciešamos pierādījumus. Izdarīto kriminālpārkāpumu vienmēr būs vairāk nekā krimināllietu, kas nonāk tiesā.”

Civillietu ir mazāk, jo, salīdzinot ar gadsimtu miju, liela daļa iedzīvotāju jau sakārtojuši īpašumtiesības. Samazinājies lietu skaits, kurās prasītāji ir Liepājas namu pārvaldes vai bijušais uzņēmums “Liepājas siltums.” Šī situācija tiesnešiem ļauj izskatīt iekrātās lietas un arī samazināt laiku, kas paiet no dokumentu saņemšanas līdz tiesas dienas nozīmēšanai. Ja agrāk tam bija vajadzīgs pusgads, tad tagad liela daļa lietu tiek izskatītas jau pēc diviem mēnešiem. Starp citu, pērn kā valsts nodeva Valsts kasē nonākuši 143468 lati, kas iekasēti par lietu izskatīšanu Liepājas tiesā. Priekšsēdētājs I.Jaunģelže sacīja, ka pagaidām nav saņemta nekāda informācija, ka šogad valsts nodevas un ar tiesāšanos saistītie izdevumi varētu tikt palielināti.

Zagšana popularitāti nezaudē

Lai arī statistika rāda, ka zādzību lietu skaitam ir tendence samazināties (sk. tabulu), tik un tā to gadu no gada ir visvairāk. Kā novērojuši tiesneši, nebūt nav tā, ka tiek zagts un sveša manta iegūta grūtu materiālo apstākļu dēļ. Ja nebūtu ko ēst, tad jau zagtu tikai pārtikas produktus. Jo kādēļ sevi apgrūtināt ar tādas mantas piesavināšanos, kuru pēc tam jāmēģina pārdot?

Lielais vairums par zādzībām tiesāto ir vīrieši, un netrūkst arī nepilngadīgo. Tā vēl astoņpadsmit gadu nesasniegušais, agrāk nesodītais Deniss no veikala “Manas mēbeles” pērn oktobrī nozaga izlietnes krānu “Franko,”  kas bija uzstādīts kādai virtuves iekārtai. Puisis nesmādēja arī turpat noliktos elektriskos skrūvgriežus un veikalu apzaga kopsummā par 97 latiem. Jaunieša biogrāfija līdzīga vairumam viņa vienaudžu, kuri nevēlas mācīties, – neapmierinošs raksturojums no skolas, kavētas daudzas mācību stundas, neklausījis pedagogus, māti. Tiesa Denisu sodīja ar piespiedu darbu nosacīti uz vienu gadu, kura laikā puisim jāizpilda virkne tiesas uzlikto pienākumu, piemēram, periodiski jāreģistrējas Valsts probācijas dienestā, jāpiedalās probācijas programmās, regulāri jāapmeklē mācības skolā.

Šobrīd nav lielu problēmu atrast darbu, tātad pastāv iespēja tikt pie iztikas līdzekļiem. Kādēļ jāzog? Varbūt iemesls ir vienkārši nevēlēšanās strādāt un uzskats, ka vieglāk atņemt otram. Ar cerību, ka noteikti taču nenoķers. Atsevišķa tēma – to cilvēku kultūras līmenis, kuri izdara zādzības. Kurš tad nezina, ka zagt ir slikti? Vai kāds apgalvo, ka zagšana ir norma? Protams, ne. Bet zog. I.Jaunģelže uzskata, ka pamatu pamats par to, kas pareizi un kas ne, tomēr ir jāiedod ģimenē un pēc tam skolā: “Ir taču ļoti daudz cilvēku, kas dzīvo ar minimāliem iztikas līdzekļiem, bet vai tad viņi tādēļ izdara noziegumus zogot?” Tad, kad nepilngadīgais vai pilngadīgais zaglis nonāk policijā, skaidrs, viņu tur nepāraudzinās, jo tas nav šīs iestādes galvenais uzdevums. 

Lai arī to lietu skaits, kurās personas tiesātas par laupīšanu, pērn samazinājies, divdesmit lietas nav maz. To pamatoti uzskata par smagu pantu, jo persona izdarījusi noziegumu, kas saistīts ar svešas kustamas mantas nolaupīšanu, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Laupīšanu var saukt par apzinātu uzbrukumu, lai iegūtu svešu īpašumu. Ir atšķirība, piemēram, vai mobilo tālruni nozog no veikala plaukta vai arī klusā, tumšā vietā uzbrūk garāmgājējam, fiziski to ietekmē un nolaupa mobilo tālruni. Ne velti Krimināllikumā kā minimālais sods par zādzību paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai arī arests, naudassods. Par laupīšanu minimālais sods – no sešiem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Ar kurpi pa aci

Tiesā apkopotā statistika rāda, ka ne Liepājā, ne rajonā dzīvojošajiem netrūkst agresijas, kas tiek vērsta pret cilvēkiem. Un tā katru gadu… Tie ir tīši miesas bojājumi, huligānisms, izvarošana, slepkavības utt. Pēc Krimināllikuma 125.panta 1.daļas, t.i., par tāda miesas bojājuma nodarīšanu, kas bijis par iemeslu daļējai redzes zaudēšanai, pērn tiesāja Dairi Vilemsonu. Šis vīrietis pērnā gada 21.maijā, būdams alkohola reibumā, Grobiņā tīši iesita ar sieviešu augstpapēžu kurpi cietušajam R. pa seju. R. tika salauzts deguns, traumēta acs, kā dēļ zuda redze. Tā kā D.Vilemsons agrāk ticis sodīts tikai administratīvi un no policijas pārvaldes raksturots pozitīvi, tiesa uzskatīja, ka viņš atzīstams par vainīgu smaga nozieguma izdarīšanā, taču brīvības atņemšanas sodu noteica nosacīti uz 2 gadiem. Šajā laikā D.Vilemsons būs Probācijas dienesta uzmanības lokā.

Laulības šķiršana ir topā

Runājot par civillietām, šķiet, Liepājas tiesā nepaiet ne diena, kad netiktu izskatīta kāda laulības šķiršanas lieta. Ja 2005.gadā tika saņemti 486 laulības šķiršanas pieteikumi, tad pērn jau 515. Interesanti, ka pagājušajā gadā Liepājā tika noslēgtas 784 laulības. Tātad tikai par 269 vairāk nekā šķirtas. Vēl viena bieži izskatīto civillietu kategorija ir uzturlīdzekļu piedziņa bērniem. Pērn izskatītas 338 šādas prasības. Skumji, bet strauji pieaudzis to civillietu skaits, kurās tiek lemts par vecāku aizgādības izbeigšanu, jeb, vienkāršāk sakot, – vecāku varas atņemšana. Ja pagājušajā gadā saņemtas 113 šādas lietas, tad pirms diviem gadiem tikai 67. Gandrīz uz pusi mazāk. Secinājumi? Bērni aizvien biežāk kļūst lieki saviem vecākiem…

Visvairāk civillietu izskatīts par dažādu zaudējumu un parādu piedziņu. Pagājušajā gadā Liepājas tiesa saņēmusi 609 šādus prasību pieteikumus, vēl pirms gada – 1074. Vai parādnieku palicis mazāk? Vai cilvēki apdomīgāk rīkojas ar savu naudu un īpašumiem? Vai varbūt kļuvuši zinošāki visā, kas saistīts ar iespējamu risku? Jācer, ka pēdējais… Par astoņām samazinājies arī iesniegto prasību skaits par atjaunošanu darbā (pērn to bija 23) un darba samaksas piedziņu. Juristi uzskata, ka šis fakts liecina par sakārtotākām darba attiecībām nekā iepriekšējos gadus un arī kontrolējošo institūciju aktivitātēm, novēršot uzņēmumos nepilnības, kas saistītas ar dokumentiem, un to, vai ar strādājošiem ir noslēgti darba līgumi. Vēl kāda lietu kategorija, kas saistīta ar uzņēmējdarbību un kas tiek izskatīta tiesā, proti, lietas par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu. Ja pirms diviem gadiem nav saņemts neviens šāds prasības pieteikums, tad pagājušajā gadā veseli 26. Šos pieteikumus var iesniegt vai nu paši uzņēmēji vai Valsts ieņēmumu dienests, vai kreditori u.c.

Vērtējot 2005. un 2006.gadu, gandrīz uz pusi samazinājies prasību skaits par izlikšanu no dzīvokļa, saistībā ar īres nemaksāšanu. Saņemtas attiecīgi 273 un 144 prasības. Viens no iemesliem, kādēļ šāda situācija, –  daudzi dzīvokļi ir privatizēti, un apsaimniekotājs var tikai vērsties tiesā ar prasību par parādu piedziņu, nevis izlikšanu.

Dokumentiem jābūt kārtībā

Pastāv noteikta kārtība, kas jāievēro, iesniedzot tiesā dokumentus civillietu izskatīšanai. Liepājas tiesas darbinieki novērojuši, ka iesniedzamie dokumenti bieži vien ir sagatavoti nekvalitatīvi un tie jāatdod iesniedzējam. Tad cilvēki, protams, nav apmierināti, uzskatot, ka tiesa izvirza nesaprotamas prasības un speciāli izbrāķē jurista sagatavotos dokumentus. Civillietu kancelejas pārzine G.Rudzīte: “Visbiežāk iesniedzamos dokumentus tiesa atdod atpakaļ, jo tie nav noformēti atbilstoši likuma prasībām. Civillietās dokumentu iesniegšanu tiesā regulē Civilprocesa likuma 9 panti, sākot no 127.panta.”   

Liepājas tiesas priekšsēdētājs I.Jaunģelže: “Tiesas galvenais uzdevums ir tiesā saņemto krimināllietu un civillietu izskatīšana vai arī (krimināllietās) personu atzīšana par vainīgu vai nevainīgu. Civillietās – civiltiesisko strīdu atrisināšana. Manuprāt, tiesas spriedumam jebkurā lietā ir jābūt kā skaidram, saprotamam dokumentam, no kura ikkatrs gūst kādu mācību.”

Tiešā veidā ar savu darbu tiesa nevar mazināt noziegumu izdarīšanu, bet audzinošam faktoram noteikti ir jābūt. Ir tikai pilnīgi normāli, ja cilvēkam, saņemot uzaicinājumu no tiesas, ietrīcas sirds. Tas liecina, ka viss vēl nav zaudēts.

Liepājas tiesā izskatītās krimināllietas

Krimināllikuma pants                              2005  2006
Tīšs, smags miesas bojājums                         17   14
Izvarošana                                                     5    3
Zādzības                                                    223   142
Laupīšana                                                    36    20
Krāpšana                                                     4      2
Huligānisms                                                  7      6
Slepkavības                                                 3      4
Satiksmes un transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana         26     26
Transportlīdzekļa vadīšana apreibinošu vielu iespaidā atkārtoti gada laikā  55     118
Narkotisko vielu iegādāšanās, glabāšana      9       11

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas tiesas konsultante Ingrīda Šintlere, krimināllietu kancelejas vadītāja Larisa Beļāne un tiesas ziņnese Dace Zvirgzdiņa ik dienas strādā ar dažādiem tiesā nonākušiem dokumentiem.

0 komentāri

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz