Ietekme uz ekonomiku

Kaut arī pašvaldība nav uzņēmums un tās vadītāji ­– biznesmeņi, kuru pamatuzdevums ir vairāk pelnīt, tomēr jebkuri Pilsētas domes lēmumi netieši ietekmē visas Liepājas norises, arī ekonomiku. Sākot no tā, cik sakārtotas būs ielas un pārējā infrastruktūra, kas ideālā variantā ļauj iedzīvotājiem justies ērti, bet uzņēmējdarbībā iesaistītajiem nekavē biznesa attīstību, beidzot ar to, vai bērnudārzos ir pietiekami vietu, lai vecāki bez rūpēm varētu strādāt un pelnīt naudiņu, no kuras savukārt liela daļa ienākumu nodokļa veidā ieplūst tajā pašā pašvaldības budžetā.

Lielākās summas – infrastruktūras objektiem

Ielu remontam un seguma sakārtošanai šogad paredzētas lielas summas, bet par tām sīkāk – materiālā turpmāk. Toties sabiedriskā transporta sistēmas pilnveidošana, lai tā pēc iespējas labāk pildītu iedzīvotāju vajadzības, vēl ir sākumstadijā. Protams, ir atzīstami, ka beidzot sāk risināt jautājumu par tramvaja līnijas pagarināšanu, tomēr līdz ieceres īstenošanai vēl tālu. Tikmēr vajadzētu lietderīgāk izkārtot autobusu maršrutus, īpaši pievēršot uzmanību pilsētas ziemeļu galam, kas, kopš nefunkcionē Karostas tilts, ir pavisam nošķirts no pārējās pilsētas. Atliek cerēt, ka uzlabojuma ieceres slēpjas projektā ar sarežģīto nosaukumu – “Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumi Liepājā”, kam no budžeta atvēlēti 130679 lati.

Bez tam ir paredzēti līdzekļi SIA “Aviosabiedrība “Liepāja”” lidojumu nodrošināšanai – 312024 lati, Liepājas ostas pievadceļu izbūvei šogad aizies 1027115 latu no pilsētas budžeta, kā arī dažādiem citiem investīciju projektu priekšfinansējumam un līdzfinansējumam – 320895 lati.

Nozīmīgs ir pašvaldības lēmums šogad pirmo reizi atvēlēt summu 300 tūkstošu latu apjomā mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai. Kaut arī tas nav daudz, tomēr iedzīvotājiem Liepājā, kurā ir viena no visdārgākajām apkurēm valstī, ļaus samazināt šī dārgā pakalpojuma izmaksas, ietaupīt naudu, tādējādi, iespējams, mazāk līdzekļu aizies apkures pabalstiem no pilsētas budžeta.

Tā kā pašvaldības rokās tomēr ir instrumenti, kā veicināt kopējo pilsētas augšupeju, un ir vēl arī papildiespēja – Speciālā ekonomiskā zona, ko 1997.gadā izveidoja, lai attīstītu ostu, veicinātu tirdzniecību, kuģniecību, rūpniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Liepāju. LSEZ prioritāte ir infrastruktūras sakārtošana ostā un pārējā SEZ teritorijā, uzņēmējdarbības vides sakārtošana un investoru piesaiste tranzītbiznesā un ražošanas jomā. Patlaban SEZ zonā darbojas 38 uzņēmumi.

Nenodokļu ieņēmumi, arī ostas nodevas, un budžeta iestāžu ieņēmumi 2008.gadā prognozēti 2013,2 tūkstošu latu apmērā – mazāk nekā pērn, kad bija 2441,1 tūkstoši latu. Ostas nodevas šogad plānotas 257800 latu apjomā. Kopumā nenodokļu ieņēmumi šogad prognozēti pieticīgāki. Samazinājumu skaidro galvenokārt ar to, ka sarūk Privatizācijas fonda ieņēmumi un ieņēmumi no nekustamo īpašumu pārdošanas.

Lai palielinātu līdzekļus saimniekošanai, dome nodarbojas arī ar finanšu kombinācijām – pelna, noguldot brīvos līdzekļus depozītā, šogad gan plānotā summa samazinājusies par 146,3 tūkstošiem latu. Kā arī ar plašu vērienu piesaistīs kredītlīdzekļus – šogad kopumā veselu 8 miljonu latu apjomā dažādu objektu sakārtošanai un būvniecībai. Kaut arī mērķis ir atbalstāms, tomēr iedzīvotājus šīs milzīgās kredītsaistības varētu darīt bažīgus, zinot, ka šogad no budžeta aizdevumu un procentu atmaksai aizies 2594833 lati.

Pašvaldības pamatbudžeta izdevumu sadaļā paredzēta joma – ekonomiskā darbība. Tai 2008.gadā kopumā paredzēts veltīt 9905500 latus – mazāk nekā iepriekšējā gadā, proti, summa sarukusi par 371467 latiem. Ekonomiskajai darbībai paredzētajā summā ietilpst finansējums jau minētajiem lielajiem projektiem, kā arī apsveicama ir speciālā budžeta līdzekļu piešķiršana mazo un vidējo uzņēmumu projektu atbalstam – 10500 latu.

Pašvaldība var arī atbalstīt uzņēmējdarbību, dodot atlaides grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nomas maksā vai pagarinot nekustamā īpašuma nodokļa atmaksas grafiku. Tāda prakse bija vērojama iepriekšējos gados un, jādomā, būs arī turpmāk. Bez tam dome var veicināt vai bremzēt uzņēmējdarbību, attiecīgi ļaujot vai liedzot uzsākt kādu biznesu, būvēt ražotnes utt. kādā konkrētā pilsētas daļā, bet tie jau ir politiski lēmumi.

Saimniekos ar miljoniem

Kā jau minēts, vienu no lielākajām sadaļām budžeta izdevumos veido līdzekļi, kas domāti komunālās jomas sakārtošanai. Stāstot par šogad piešķirtā budžeta izlietojumu, Komunālās pārvaldes valdes priekšsēdētājs Ģirts Reinbergs secināja īsi: “Līdzekļi ir. Atliek tikai strādāt.” Komunālās pārvaldes budžetu arī šogad veidos trīs stabili vaļi. Tā ir nauda – 2 miljoni 552 tūkstoši (pērn bija 1 miljons 890 tūkstoši), kas piešķirti no pašvaldības budžeta, 2 miljoni 88 tūkstoši (pērn – 1 miljons 774 tūkstoši) – akcīzes nodokļa un transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ieņēmumi, kā arī 255 tūkstoši no ostas nodevām. Šī summa tāda pati kā pērn.

Pamatbudžeta sadalījumu veido trīs lielas grupas: 1. – ielu un autoceļu uzturēšana; 2. – komunālo dienestu un objektu darbības nodrošināšana; 3. – labiekārtošanas objektu uzturēšana. Kopā ar izmaksām par vadīšanu, plānošanu un kontroli šo darbu veikšanā paredzēts iztērēt 1884419 latu.

Vairāk – ielu apgaismojumam

No minētajām trim grupām vislielākā summa – 890320 latu –atvēlēti komunālo dienestu un objektu darbības nodrošināšanai. Kas tie ir? Šogad ielu apgaismojuma uzturēšanai un remontam varēs izmantot 366 tūkstošus latu, pērn šī summa bija 232 tūkstoši. Ģ.Reinbergs saka: “Naudu izmantos ne tikai jaunu spuldzīšu iekrūvēšanai izdegušo vietā. Līdzekļi būs vajadzīgi jaunu apgaismes un kabeļu izbūvei, kā arī esošo rekonstrukcijai. Darbs notiks plānveidīgi. Esam parēķinājuši, ka pilsētas apgaismes tīklu rekonstrukcijai, jaunu objektu izbūvei, sistēmas datorizēšanai būtu nepieciešami pavisam 24 miljoni latu. Plānots, ka piesaistīsim Eiropas Savienības naudu, bet, kad un kā tas notiks, pagaidām vēl nevaru pateikt.” 280 tūkstoši latu no pašvaldības budžeta šogad tiks maksāti par patērēto elektroenerģiju un komunālo objektu apgaismošanu.

Pludmales inventāra un Glābšanas stacijas uzturēšanai atvēlēti 40 tūkstoši latu, sūkņu staciju uzturēšanai – 75 tūkstoši. Apaļa summa – 100 tūkstoši latu – būs vajadzīgi sabiedrisko tualešu uzturēšanai, un daļa šīs naudas atvēlēta divu konteinera tipa tualešu iegādei un uzstādīšanai. Vēl daļu, gandrīz 30 tūkstošus latu, tērēs promenādes, bērnu rotaļu laukuma un slūžu uzturēšanai.

Strādās bezdarbnieki

Otra lielā grupa – labiekārtošanas objektu uzturēšana. Tajā ietilpst pilsētas zaļumsaimniecības uzturēšana, ietvju, parku, skvēru ikdienas uzkopšana, arī atsevišķu bezsaimnieka teritoriju kopšana. No pilsētas budžeta tam paredzēti 410 tūkstoši latu. Komunālās pārvaldes pārziņā ir tādi sezonālie uzkopšanas darbi (32500 latu) kā pludmales konteineru izvietošana, saslauku izvešana, pludmales smilšu mehanizētā tīrīšana un arī bezdarbnieku nodarbināšana uzkopšanas darbos. Atlīdzībai par viņu paveikto darbu atvēlēti 10 tūkstoši. Ģ.Reinbergs stāstīja, ka parasti bezdarbniekus jūrmalas, kāpu zonas uzkopšanā darbā iesaistīja aprīlī, maijā, bet, ja laika apstākļi būs labvēlīgi, šogad kopšana varētu sākties jau martā. Plānots, ka strādāt un pelnīt varētu 30 bezdarbnieku, bet, kā rāda pagājušā gada pieredze, nopietni strādātāji bijusi tikai puse, apmēram 15 cilvēku. Kāds būs šis gads, to rādīs laiks.

30 tūkstoši latu paredzēti avārijas ēku nojaukšanai. Video novērošanas sistēmas uzturēšana prasīs 6330 latu, pludmaļu un parku apsaimniekošana – 62350 latu. Vēl ir tādas sadaļas kā operatīvie darbi pilsētas komunālajā saimniecībā (26 tūkstoši latu) un papildu finansējums Peldu ielas 5.nama projektēšanai (20 tūkstoši).

Sava daļa – ielām

235 tūkstoši latu no Komunālās pārvaldes pamatbudžeta līdzekļiem atvēlēti ielu un autoceļu uzturēšanai. To kopšana un sabiedriskā transporta pieturvietu, kā arī tekņu ikdienas uzturēšana prasīs 227 tūkstošus latu, lai uzlabotu vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pašvaldība piešķīrusi 5 tūkstošus, bet 3 tūkstoši latu paredzēti tūrisma norāžu uzturēšanai, kas bieži vien cieš no huligānu ietekmes.

Vēl šogad Liepājas ielu uzturēšanai tērēs 2 miljonus 88 tūkstošus latu (pērn – 1 miljons 774 tūkstoši). Šī nauda nākusi no akcīzes nodokļa un transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ieņēmumiem, kuru Komunālajai pārvaldei piešķīra pašvaldība. Veicamo darbu sarakstā daudz tādu, bez kuriem liepājnieki savu ikdienu nevar iedomāties. Piemēram, ielu seguma ikdienas uzturēšana, arī bedrīšu remonts, prasīs 108990 latu, ielu, ietvju vienkāršotai atjaunošanai un rekonstrukcijai atvēlēti 100 tūkstoši latu. Ieguldījumus sagaidīs arī bruģētās ielas –160 tūkstoši latu, no kuriem 120 tūkstoši atvēlēti Lielās ielas ietves posma remontam. Kā katru gadu, arī šogad kops grantētās ielas. To uzturēšanai tērēs 100 tūkstošus latu. Tirgoņu ielas apgaismojuma rekonstrukcijai paredzēti 14812 latus.

Lai pilsētā nodrošinātu un uzlabotu satiksmes organizēšanu, Komunālā pārvalde piešķirtos 185 tūkstošus latu sadalīs trim lielām veicamo darbu grupām: ceļa zīmju uzturēšana (50 tūkst.), ielu horizontālo apzīmējumu krāsošana (100 tūkst.) un luksoforu uzturēšana (35 tūkst.)

Uzziņai 

Lielākie tēriņi ekonomiskās darbības sadaļā:
Liepājas pilsētas asfaltbetona seguma ielu renovācijas un rekonstrukcijas programma – 4 890 234 lati (piesaistot kredīta līdzekļus);
ostas pievadceļu būvniecība – 1 027 115 latu;
dotācija Liepājas lidostai – 312 024 lati;
pilsētas ielu un ceļu ikdienas uzturēšanai – 235 000 latu;
komunālo dienestu un objektu darbības nodrošināšanai – 890 320 latu;
labiekārtošanas objektu uzturēšanai – 587 788 lati;
kredītu procentu maksājumiem – 615 596 lati;
projektam “Tirgoņu ielas rekonstrukcija” – 52 456 lati;
kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai – 200 000 latu;
teritorijas plānojumu grozījumu un detālplānojumu projektu izstrādei – 298 763 lati.

Ielu rekonstrukcijas laikā savus objektus sakārto daudzi apakšzemes komunikāciju turētāji. Tas paildzina remontu, bet ir garantija, ka asfalts pēc laika nebūs jāuzlauž.

Kādas jomas pilsētas saimniecībā vajadzētu uzlabot?

Kristīne Mičule, SIA “Lattelekom” meitasuzņēmuma “BPO” klientu apkalpošanas operatore:

“Nevar nepamanīt to, ka Liepāja tiek kopta, ielas remontē. Šim nolūkam paredzēts ne mazums naudas, tādēļ darbam jābūt kvalitatīvi padarītam. Varbūt dārgāk, bet lai ilgāk kalpotu. Jāieplāno, lai remontēt varētu arī tās ielas, kas tālāk no centra. Manuprāt, pašvaldībai vairāk uzmanības būtu jāvelta tam, lai pilsētā veicinātu uzņēmējdarbību, lai rastos jauni uzņēmumi un neslēgtu ciet vecos.”

Indulis Grospiņš, Liepājas Skaitļošanas centra tehniskais direktors:

“Runājot par ielām, es daudz lielāku uzmanību pievērstu tam, lai autobraucēji varētu normāli pārvietoties pa brauktuvēm. Ne jau automašīnu ir tik daudz, bet citādāku vajadzētu to plūsmas regulēšanas mehānismu. Varbūt trūkst speciālistu šajā jomā? Runājot par pašvaldības atbalstu vietējiem uzņēmējiem, domāju, ka tas tiek sniegts, bet nemācēšu pateikt, vai pietiekami. To vislabāk zina paši uzņēmēji. Manuprāt, katrā darbības jomā būtu  jāstrādā speciālistiem. Tikai to mums trūkst.”

Sarmīte Pelcmane,
Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”