Tāds ir jautājums

Precēties vai neprecēties? Atbilde nav vienkārša, jo katram pārim un katrai pusei no pāra ir savi apsvērumi, kādēļ to darīt vai nedarīt. Taču tieši no likumiskā viedokļa atšķiras viņu statuss un iespējamie risinājumi problēmu gadījumā. Vieglāk precētajiem vai neprecētajiem? Meklējām atbildes uz šiem jautājumiem.

Trīs svarīgas grupas

Par to, ko nozīmē dzīvot likumiskā, juridiski noslēgtā laulībā un ko – faktiskā (juridiski nereģistrētā) laulībā, no juridiskā viedokļa skaidro Liepājas tiesas tiesnese Aija Pomerance: “Ja vīrietis un sieviete reģistrējuši laulību, viņu savstarpējās attiecības tiek raksturotas kā ģimenes tiesiskās attiecības, un tās regulē Civillikuma ģimenes tiesības”.

Par bērniem. Ja tie dzimuši laulībā vai nereģistrētā laulībā, abu vecāku pienākums ir gādāt par bērnu, to uzturēt, izglītot. Bērna intereses likums noteicis kā prioritāras. Problēmu nav, ja tēvs bērnu atzīst par savu, labprātīgi noteikta paternitāte, vīrietis bērna dzimšanas reģistrā ierakstīts kā bērna tēvs. Problēmas rodas, ja vīrietis un sieviete tikai dzīvojuši kopā, ir piedzimis bērns, paternitāte labprātīgi nav noteikta, pāris izšķiras. Strīda gadījumā sieviete nevar no bērna bioloģiskā tēva prasīt tiesas ceļā uzturlīdzekļus, kamēr konkrētais vīrietis bērna dzimšanas reģistrā nav reģistrēts kā bērna tēvs. Tiesas praksē palielinās to gadījumu skaits, kad mātes vēršas ar prasību tiesā, lūdzot konkrētu vīrieti atzīt par viņas bērna bioloģisko tēvu.

 Kā stāstīja tiesnese, paternitātes noteikšanas process tiesas ceļā laika ziņā nav ātrs un nav arī lēts. Ceļot prasību tiesā, ir jāsamaksā valsts nodeva, jārēķinās ar ceļa izdevumiem uz Rīgu, kur tiek veiktas bioloģiskās ekspertīzes ar DNS metodi, kā arī sākotnēji jārēķinās ar izdevumiem, apmaksājot ekspertīzi, kuras izcenojums atkarībā no iestādes, kura to veic, ir lielāks par 250 latiem vienam bērnam. Vīrietim jāzina, ka realizējot bērna interešu prioritātes principu, likums noteicis iespēju izvairīšanās gadījumā viņu, kā atbildētāju, atvest uz tiesas sēdi un ekspertīzi piespiedu kārtā. Ja, balstoties uz pierādījumiem, arī veiktās ekspertīzes atzinumu, tiesa atzīs konkrēto vīrieti par bērna bioloģisko tēvu, tiesas spriedums būs pamats tēvu ierakstīt bērna dzimšanas reģistrā, un atbildētājam vēl saskaņā ar Civilprocesa noteikumiem būs jāatmaksā prasītājai visi izdevumi, kuri radušies sakarā ar tiesas procesu. 

Manta. Civillikums nosaka, ka visa tā manta (ja vien nav noslēgts laulību līgums un tajā nav norādīts citādi), kas iegādāta laulības laikā, uzskatāma par laulāto kopmantu un katram laulātajam šķiršanās gadījumā ir tiesības pretendēt uz tās pusi. Gadījumos, kad personas dzīvo nereģistrētā laulībā, šāda prezumpcija nepastāv. A.Pomerance: “Likuma priekšā nelaulātās personas ir sveši cilvēki, kuriem savas mantiskās attiecības ikdienā būtu bijis jārisina, slēdzot juridiski noformētus, savstarpējus darījumus. Piemēram, pērkot dzīvokli, kurā abi plāno dzīvot, un tajā vienādi ieguldot naudu, nav prāta darbs šo īpašumu reģistrēt uz vienas personas vārda. Taču vairumā gadījumu tā notiek… Uzticoties. Problēmas sākas, ja pāris pārtrauc attiecības. Tas, kurš devis naudu īpašuma iegādei, bet nav reģistrēts kā īpašnieks, paliek zaudētājos. Var, protams, savu taisnību pierādīt tiesā. Taču atkal – izdevumi, laika, naudas patēriņš.” Dzīvojot nereģistrētā laulībā, abām pusēm var tikai ieteikt būt uzmanīgām, veicot kopīgus darījumus.

Labklājība. Ja personas bijušas reģistrētā laulībā, viņu intereses no labklājības viedokļa ģimenes tiesību ietvaros tiek aizsargātas arī gadījumā, ja laulību šķir. Tam laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, var nākties nodrošināt otra laulātā labklājību arī pēc laulības šķiršanas, jo likums paredz iespēju celt prasību tiesā par iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanu. 

Atšķirības laulībā reģistrēto un nereģistrēto personu savstarpējās attiecībās izpaužas arī citās, ar ģimenes tiesībām nesaistītās jomās, piemēram, attiecībā uz mantošanas tiesībām. Dzīvojot reģistrētā laulībā, likums paredz, ka viena laulātā nāves gadījumā otrs laulātais iegūst pārdzīvojušā laulātā statusu un viņam ir tiesības uz mirušā laulātā atstāto mantojumu likumiskās mantošanas kārtībā. Ja pāris dzīvojis kopā, bet laulība nav bijusi reģistrēta, dzīvesbiedra zaudēšanas gadījumā mantošanas tiesības likumiskās mantošanas kārtībā otram neradīsies. Tās radīsies tikai tad, ja laulībā neesošās personas savā dzīves laikā būs atstājušas testamentu, vai savstarpēji noslēguši mantojuma līgumu. Liepājas tiesas praksē bijuši gadījumi, kad cilvēki nav reģistrējuši laulību, dzīvojuši kopā vairāk nekā 20 gadu, iegādājušies īpašumu, viens no dzīvesbiedriem, uz kura vārda reģistrēts īpašums, nomirst, bet nav atstāts ne testaments, ne arī noslēgts savstarpējs mantojuma līgums.

Atšķirības precēta vai neprecēta dzīvesbiedra statusā no juridiskā viedokļa ir arī īres tiesību kontekstā. Dzīvojot nereģistrētā laulībā un mitinoties dzīvoklī, kur viens no pāra ir īrnieks, otrs apakšīrnieks, īrnieka nāves gadījumā beidzas apakšīres līgums un pārdzīvojušais dzīvesbiedrs no dzīvokļa tiek izlikts. Noslēgtas laulības gadījumā pārdzīvojušam laulātam ir tiesības pārslēgt īres līgumu ar izīrētāju un turpināt izmantot dzīvojamo telpu kā ģimenes loceklim.

Cilvēku stāsti

Andris P., 44 gadi: – Esmu bijis precējies, izšķīros, tagad dzīvoju viens. Manuprāt, cilvēku attiecībās, kopdzīvē ļoti svarīga ir godprātība no abām pusēm un tās pamatvērtības, uz kurām abi cilvēki orientēti. Vai šajās vērtībās ietilpst stabila, likumīgi noformēta ģimene, vai ne? Ja viens grib precēties, otrs negrib, tad nekādas institūcijas nepalīdzēs, jo lēmums jāpieņem katram pašam. Ar attiecībām ir līdzīgi, kā iepērkoties veikalā. Tu nopērc televizoru, saņem oficiālu dokumentu – čeku. Televizors nerāda skaidru bildi. Viens garantijas remonts, otrs, un nākas to nomainīt. Vari iegādāties televizoru un čeku nesaņemt, bet tas rāda lieliski un kalpo gadiem ilgi. Problēmas sākas, kad rodas situācija – čeku, tas ir, likumisku vienošanos tomēr vajadzēja pašu drošībai. Manuprāt, kopā dzīvošanu nereģistrētā laulībā lielā mērā veicina mūsdienu sieviešu emancipācija. Viņas ir neatkarīgas, ar ienākumiem un var sevi nodrošināt jebkurā gadījumā, un arī bērnus izaudzināt. Tad kādēļ precēties?

Olga K., 32 gadi: – Zinu, ka daži tuvinieki mani mēdz dēvēt par vecmeitu, jo es neprecos. Man bijušas attiecības, īsāki, garāki kopādzīvošanas posmi ar trim vīriešiem, bet es ne ar vienu no viņiem neesmu gribējusi precēties. Tagad esmu kopā ar, manuprāt, īsto, un es nemaz nejūtos slikti, ja mūs nesaista juridiski dokumenti. Tikai mīlestība un vēlme būt kopā. Tieši to negarantē nekādi papīri. Vai tad, ja būsim precējušies, viens otru mīlēsim vairāk? Arī apkārtējie, draugi mūs tagad uztver kā pāri, kā vīru un sievu, ja gribat. Mana vērtība ir mīlestība. Vai es būtu laimīga, zinot, ka mans vīrs dzīvo ar mani kopā tikai tādēļ, ka kāzās ir solījies to darīt? Domāju, ne.

Iemesli, lai precētos

Laulību mēdz dēvēt par institūciju, tātad par sistēmu, kurā valda noteikta kārtība, kas pakļauta īpašiem likumiem. Gluži kā karaļvalstī – karalis, karaliene, galms, pavalstnieki. Ja karalis un karaliene pret saviem pienākumiem izturas ar atbildību, tad karaļvalstī visam vajadzētu būt kārtībā. Kādi ir psihologu vērojumi par to, kādēļ cilvēki – vīrietis un sieviete – izvēlas dzīvot pārī, kas viņus tur kopā?

Kā viens no pirmajiem pamatnoteikumiem, kādēļ tiek veidota savienība, tiek nosaukta mīlestība. Precas, jo mīl, jādomā, abi. Tikai kādēļ puse laulību pēc laika tiek šķirtas? Vai ar mīlestību viss nebija kārtībā? Precas, lai turpinātu dzimtu. Precas brīvprātīgi piespiedu kārtā, jo pārim gaidāms bērns. Laulības nodrošina pastāvīgas, pieejamas seksuālās attiecības. Ne viens vien precas ziņkāres dēļ: kā nu tas būs? Precas, lai aizbēgtu pats no savām problēmām, pats no sevis. Precības kā pašapliecināšanās – svarīgi iegūt laulāta cilvēka statusu. Bēgšana no vientulības, sak, kopā tomēr jautrāk. Precas naudas, mantas dēļ utt.

Kādi varētu būt iemesli, kādēļ dzīvot kopā nelaulājoties? Ļoti daudzi pāri deklarē, ka mīlestībai nav nekāda sakara ar kaut kādām juridiskām normām. Nav ne laika, ne naudas, lai nokārtotu formalitātes, sarīkotu kāzas. Kādēļ precēties, ja tik daudzi tāpat šķiras, un, ja nu šis partneris man nav īstais? Ja esi neprecējies, vari tomēr sevī saglabāt zināmu brīva cilvēka izjūtu u.c. Bet vai nav tā, ka gadiem ilga dzīvošana faktiskā laulībā jāuzskata par ciemošanos svešās mājās?

Astrologi, kas pēta cilvēku astroloģiskās kartes, uzskata, ka tie, kuri uzskata viens otru par vīru un sievu, bet nav precējušies, sevi vienkārši māna. Astroloģe V.Spalviņa ir pārliecināta, ka civillaulību noteikti var salīdzināt ar paciemošanos svešā mājā. Tu atnāc, viss tev patīk, taču vienmēr aiz muguras paliek atvērtas durvis, pa kurām iziet, kad ciemošanās apniks. Zemapziņa signalizē: vienmēr pastāv iespēja aiziet. Dzīvojot laulībā, mājas ir tavas mājas, tu vairs neesi ciemiņš un neesi ienācis uz brīdi, lai pēc pirmā konflikta dotos prom.

Uzziņai

Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā salaulāto pāru skaits un laulību reģistros izdarīto atzīmju skaits par laulības šķiršanu:

gads                salaulājušies                    šķīrušies
2003.                   475                                445
2004.                   509                                440
2005.                   652                                433
2006.                   784                                459
2007.                   754                                400

Maksa par laulībām Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā
1. 11 latu – laulību reģistrācija bez mūzikas un vokālās darba grupas. (Cenā iekļauta arī valsts nodeva 5 lati.)
2. 26 lati – svinīgā laulību ceremonija valsts valodā. (Cenā iekļauta arī valsts nodeva 5 lati.)
3. 31 lats – svinīgā laulību ceremonija klienta izvēlētā valodā. (Cenā iekļauta arī valsts nodeva 5 lati.)

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Varbūt kāds arī precas skaistas ceremonijas un kāzu kleitas dēļ.