Pētījums par liepajniekiem.lv un “Kurzemes Vārds” auditoriju

Auditorijas pētījumi, ko “Kurzemes Vārds” un portāls www.liepajniekiem.lv šopavasar veica, sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa Universitātes studentiem un Liepājas Universitātes Socioloģisko pētījumu centru, sniedz plašu informāciju par liepājnieku paradumiem plašsaziņas līdzekļu patēriņā un vēlmēm attiecībā uz to saturu. Ar interesantākajiem vairākās aptaujās iegūtajiem datiem iepazīstināsim arī laikraksta lasītājus.

“Kurzemes Vārdu” izvēlas vispirms

Kopumā “Kurzemes Vārda” rīkotajā aptaujā piedalījās ap 400 liepājnieku, bet par derīgām tika atzīta 351 anketa, kuru datus apkopoja Liepājas Universitātes Socioloģisko pētījumu centra speciālisti. Aptaujas dalībnieki – 155 vīrieši un 196 sievietes – bija no dažādiem pilsētas mikrorajoniem, arī no Liepājas rajona, 65 procenti bija darba ņēmēji, kas strādā algotu darbu, 34 procentiem bija augstākā izglītība, 22 procentiem – vidējā izglītība, bet ienākumu ziņā vairums iztiek ar 151 līdz 250 latiem, rēķinot uz vienu ģimenes locekli mēnesī.

Viens no aptaujas jautājumiem bija par plašsaziņas līdzekļiem, kuros liepājnieki visbiežāk iegūst interesējošo informāciju. Atbildes parādīja, ka pirmajā vietā ir laikraksts “Kurzemes Vārds”, kur sev vajadzīgo meklē 213 liepājnieku. Otrs populārākais informācijas kanāls ir portāls www.liepajniekiem.lv,  kuru izvēlas 177 aptaujas dalībnieki, bet 145 informācijas iegūšanai dod priekšroku televīzijas kanālam “LNT”. Vēl starp populārākajiem ziņu avotiem ir televīzijas kanāli “TV3” un “LTV1” vai “LTV7”. Bet 55 respondenti norādījuši, ka visu nepieciešamo uzzina no radiem, draugiem vai paziņām. No interneta resursiem liepājnieki vēl iecienījuši portālus www.delfi.lv un www.tvnet.lv, bet populārākais radio mūspusē ir “SWH”, rāda aptauja. Tomēr turpmākajos jautājumos lielāka uzmanība bija pievērsta tieši viedokļiem par portālu www.liepajniekiem.lv un “Kurzemes Vārdu”.

Interesantus datus savā pētījumā par auditorijas vajadzībām un to apmierinājumu laikrakstā “Kurzemes Vārds” un portālā www.liepajniekiem.lv ieguva arī Rīgas Stradiņa Universitātes studentes, kas izstrādāja anketas un aptaujāja liepājniekus gan klātienē, gan pa zvanot pa telefonu, kā arī papildinot savu pētījumu ar izsmeļošākām intervijām.

Internets un prese līdztekus

Lai arī RSU pētījums liecina, ka izvēloties starp avīzēm un internetu – divas trešdaļas auditorijas labprātāk izvēlas informāciju iegūt internetā, būtiski, ka maldīgs ir priekšstats, ka sabiedrība dalās interneta mediju lietotājos un tajos, kas joprojām dod priekšroku presei. No tiem 294 aptaujas dalībniekiem, kas ir preses lasītāji, 187 ieskatās arī portālā www.liepajniekiem.lv un no 226 regulārajiem interneta lietotājiem 158 labprāt lasa arī presi. “Darbā apskatos ziņas internetā, bet vakarā mājās lasu avīzi,” komentē kāds no aptaujas dalībniekiem.

Interneta uzvaras gājiens arī Liepājas pusē ir pietiekami straujš, tomēr aptaujas parāda, ka ir virkne cilvēku, kas portālu www.liepajniekiem.lv nelasa tikai tāpēc, ka viņiem nav pieejams dators vai internets. Bet vēl 12 procentu aptaujas dalībnieku norāda, ka viņiem ir gan dators, gan internets, tomēr trūkst nepieciešamo prasmju tā lietošanā. Šādu atbildi lielākoties snieguši gados vecāki respondenti.

Portāla lasītāji kopumā ir apmierināti ar medija saturu un vizuālo noformējumu, tomēr nedusmotos, ja tajā būtu vairāk fotogrāfiju, izklaides ziņu, kā arī izskaidrojošāka informācija. Interesants bija jautājums par aptaujas dalībnieku attieksmi pret portālā ievietotajiem komentāriem. 59 respondenti atzina, ka vērtē tos negatīvi, bet 51 cilvēka viedoklis bija gluži pretējs, kamēr 46 cilvēki atzina, ka komentārus vispār nelasa.

Cīņa par lasītāju laiku

Mediju speciālisti pēdējā laikā aizvien biežāk runā par to, ka plašsaziņas līdzekļi cīnās par laiku, ko lasītāji pavada, skatoties televīziju, klausoties radio, lietojot internetu vai lasot avīzes. Un aizvien mazāk ir cilvēku, kas saspringtajā ikdienas ritmā var veltīt daudz laika avīžu lasīšanai. Piemēram, portālā www.liepajniekiem.lv 39 procenti aptaujāto pavada tikai līdz 15 minūtēm, 34 procenti – līdz pusstundai, bet 21 procents – līdz stundai.

Aptaujā noskaidrots, ka “Kurzemes Vārda” lasīšanai liepājnieki lielākoties velta līdz 30 minūtēm (42 procenti), līdz vienai stundai (27 procenti) vai līdz 15 minūtēm (25 procenti). Tādu, kas velta avīzes lasīšanai vairāk nekā vienu stundu, ir ļoti maz, lai gan kāds no respondentiem teicis, ka “Kurzemes Vārdu” lasa tikmēr, kamēr visu izlasījis no vāka līdz vākam. Tik apzinīgu lasītāju gan nav daudz.

Jautāti par laiku, kad tiek pie preses, liepājnieki lielākoties sacījuši, ka tas ir laikā starp pulksten 8 un 9. Tiesa gan, vairāki aptaujas dalībnieki atzinuši, ka nezina, kad avīzes tiek atnestas, jo, kad viņi pamostas – pastkastīte jau piepildīta. Līdz ar to 71 procents respondentu ir pietiekami apmierināti ar laikraksta “Kurzemes Vārds” piegādi. No laikraksta lasītājiem 41 procents ir abonenti, 25 procenti avīzi nopērk, bet 30 procentu atzinuši, ka “Kurzemes Vārdu” abonē darbavietā, kur viņi strādā, tāpēc arī tieši darbā aptaujas dalībnieki lasa “Kurzemes Vārdu” (35 procenti).

Parasti lasa mājās

Tomēr visbiežāk liepājnieki avīzes lasa mājās – šādu atbildi snieguši 55 procenti aptaujas dalībnieku. Pārējās preses lasīšanas vietas ir bibliotēka, radu un draugu mājokļi vai veikali, kur avīzes pamanās izšķirstīt viens procents respondentu. RSU pētījumā ir interesanti dati par iemesliem, kādēļ cilvēki dod priekšroku avīzei, nevis internetam. 33 procenti atbildēja, ka avīzi var viegli pārnēsāt līdzi, tāpat 13 procentiem ir svarīgi, ka ar to var ērti iekārtoties lasīšanai, un tikpat daudziem lasītājiem bija svarīgi, ka avīzē neviens neizsaka savus komentārus par uzrakstīto un katrs pats var formulēt savu viedokli.

Preses abonēšanai gandrīz vienāds respondentu skaits izvēlas abonēšanas centru “Kurzemes Vārds” un “Latvijas pastu”, bet no preses iegādes vietām gandrīz vienlīdzīgās pozīcijās ir preses kioski un lielveikali, kur tagad tāpat tiek pārdotas arī avīzes un žurnāli. Izvēloties preses izdevumus, lasītāji vislielāko uzmanību pievērš notikumiem, par kuriem tiek vēstīts, tāpat vadās pēc savām interesēm un apmierina zinātkāri, cilvēkiem ir nozīmīgi rakstu temati un cilvēki, par kuriem rakstīts, kā arī svarīgi ir piesaistoši virsraksti.

Ziņas un jaunumi, tad sludinājumi un, visbeidzot, interesanti virsraksti – tās ir trīs svarīgākās lietas, kas nosaka liepājnieku izvēli par labu kādam konkrētam “Kurzemes Vārda” numuram – tā iegādei un lasīšanai.

RSU studentes savukārt noskaidroja, ka galvenie iemesli, kas liek lasītājiem izvēlēties “Kurzemes Vārdu”, ir vēlme uzzināt pilsētas aktualitātes, sekot līdzi notikumiem Liepājā, izjust savu piederību pilsētai, lai sastaptu domubiedrus un iepazītu citu viedokļus, lai izlasītu sludinājumus, pavadītu savu brīvo laiku, kā arī kvalitatīvo un interesanto rakstu dēļ. Tāpat pētījuma dalībnieki atzina, ka lasa “Kurzemes Vārdu” katru dienu (47 procenti) vai vismaz katru otro dienu (27 procenti). Anketā bija jautājums arī par to, vai lasītājus apmierina “Kurzemes Vārda” cena, vai tā atbilst laikraksta kvalitātei? 39 procenti aptaujāto atbildēja, ka cena viņus apmierina, un vēl 24 procenti teica, ka drīzāk apmierina nekā neapmierina. Vairums ieteiktu “Kurzemes Vārdu” lasīt arī citiem.

Respondenti sacījuši, ka laikraksts ir pietiekami atsaucīgs, reaģējot uz lasītāju izteiktajām problēmām un ieteikumiem. 13 procentu aptaujāto izmanto izdevību rakstiski paust savu viedokli laikrakstā, bet 41 procents to dara tikai reizumis. Apmēram trešdaļa lasītāju labprāt piedalās dažādos laikraksta rīkotos konkursos, bet tikpat liela ir tā auditorijas daļa, kurai šāda iespēja nešķiet saistoša.

Lasa paši un dod lasīt citiem

145 aptaujas dalībnieki pavēstījuši, ka vienu un to pašu laikrakstu ģimenē izlasa divi cilvēki, 74 atzinuši, ka ar savu laikrakstu nedalās, bet 52 teikuši, ka vienu laikraksta numuru izlasa trīs cilvēki. Tikai 5 procenti aptaujas dalībnieku atdod savu laikrakstu lasīt citiem cilvēkiem, ārpus mājsaimniecības, bet 31 procents atzīst, ka dažreiz to dara. 36 procenti aptaujāto saka, ka dara to ļoti reti, bet 28 procenti teic, ka nekad nemēdz dot avīzi citiem cilvēkiem.

Jautāti par to, kas pietrūkst “Kurzemes Vārdā”, lielākoties cilvēki atzinuši, ka viņiem nekā īpaša netrūkst, jo laikrakstā ir visa nepieciešamā informācija, pietiekami labi izvietoti raksti, un arī vizuālais noformējums apmierina 73 procentus aptaujas dalībnieku. Starp ieteikumiem, kas guva plašāku atsaucību, var minēt vēlmi lasīt izklaidējošu informāciju, kā arī globālas ziņas. “Tas ļautu vienā izdevumā saņemt plašāku informāciju un tādējādi ietaupīt, jo nebūtu jāabonē vairākas avīzes,” kādā anketā pauž viens no aptaujas dalībniekiem. Bet RSU pētījumā starp lasītāju vēlmēm parādās vajadzība pēc dažādām intervijām, plašākiem kultūras dzīves notikumu atspoguļojumiem, kā arī detalizētākiem Liepājas notikumu aprakstiem.

Lasītāju iecienītākās rubrikas ir “Jaunumi un notikumi”, “Sludinājumi un reklāma”, “Pa drāti vēstī lasītājs” un “Latvijā un pasaulē”. Popularitāti ieguvušas arī tādas rubrikas “Pirmā sleja”, “Aktuāls viedoklis”, “Uzņēmējdarbība”, “Kultūra”, “Mūzika” un “Sports”.

Lasītāju iecienītākās “Kurzemes Vārda” publikācijas
1. Jaunumi (ziņas un aktualitātes).
2. Notikumi (policijas hronika).
3. Sludinājumi un reklāma.
4. “Pa drāti vēstī lasītājs”.
5. Latvijā un pasaulē.
6. Pirmā sleja.
7. Sports.
8. Kultūra un mūzika.
9. Ekonomika un uzņēmējdarbība.
10. Aktuāls viedoklis.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”