Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ragavas jātaisa vasarā

Ragavas jātaisa vasarā
02.08.2007 17:32

0

Atslēgvārdi

“Liepājas enerģija”

Viens no redakcijai piezvanījušiem lasītājiem izteica viedokli, ka uzņēmumā “Liepājas enerģija” pašlaik, kā izskatoties, iestājusies miegainība, sak, karstā ūdens piegāde īpaši daudz rūpju nesagādā. Bet patiesībā tā nemaz nav. Starp citu, starpsezonas tematu risinājām arī iepriekšējās vasarās. Un, ja agrāk runa bija par hidrauliskām pārbaudēm un savdabīgu caurumu lāpīšanu, tad tagad šie darbi izvērsti visnotaļ plašos apmēros. Kaut arī informāciju par to norisi publicējam bieži, par šā brīža situāciju vajadzētu pastāstīt pēc iespējas sīkāk.

Jārīkojas pa jaunam

Jaunai slotai, kā mēdz teikt, arī jāslauka pa jaunam. Un ar to ir domāts viss uzņēmums – SIA “Liepājas enerģija”. Tas nevarēja turpināt darbu tā, kā tā priekštecis “Liepājas siltums”. Jo pirms “Liepājas enerģijas” izveides tur bija sakrājies pārāk daudz problēmu. Investoriem šiem darbiem līdzekļu pietika. Par to varēja spriest arī pēc pagājušā gada efektīvās darbības. Šogad arī rekonstrukcijai paredzēts vairāk naudas – runa ir par 2 miljoniem 550 tūkstošiem latu. 25 procenti šās summas jau izlietoti.

Vispirms pievērsīsim uzmanību jaunajām katlumājām. Un te galvenais ir nevis dzīšanās pēc progresa – jaunākām tehnoloģiskām iekārtām, bet gan pārāk lielo zudumu samazināšana. Protams, pozitīvu rezultātu var nodrošināt, vienlaikus nomainot cauruļvadus siltumtrasēs. Un tas tik tiešām izdodas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs pēdējā tikšanās reizē sacīja, ka viņš pat neesot cerējis uz tādiem panākumiem, kādi sasniegti pagājušajā gadā. To veicinājusi arī lielās katlumājas slēgšana bijušajā lopbarības rūpnīcā, tās vietā ierīkojot divas jaunas katlumājas tieši dzīvojamos kvartālos.

Iespaidīgie dati par darbības efektivitāti varētu vedināt uz domām, ka vajadzētu vēl mazliet pastrādāt un tad varētu sākt pazemināt maksu par pakalpojumiem. Taču nevajadzētu aizmirst, ka pašlaik “Liepājas enerģijas” darbība rit ar plānotiem zudumiem. Un tas notiek tādēļ, ka citas izejas gluži vienkārši nebija. Un, ja, sacīsim, pēc gada vai diviem situācija ekonomijas jomā mainīsies vēl kardinālāk, vienalga būs jāturpina ieguldīt prāvus līdzekļus, kuru atmaksāšanās termiņu pagaidām pat grūti iedomāties.

Svarīgākie objekti

Tagad dodam vārdu Anatolijam Suškovam:

– Vispirms pastāstīšu par katlumājām. Gada programmā ir paredzētas četras. Viena jau ierīkota un darbojas kopš jūnija Ziemupes ielā. Tās darbība ļāva atbrīvoties no garās liela diametra cauruļvadu virszemes trases posmā no Internātskolas līdz šim dzīvojamam rajonam. Lai nodrošinātu siltumnesēja nepieciešamo temperatūru, tur bija vajadzīga pastiprināta cirkulācija. Otra lokālā katlumāja pie bērnudārza Elizabetes ielā būs gatava augustā. Nākamo jauno objektu Karostā, Atmodas bulvārī, iecerēts nodot ekspluatācijā septembrī. Un, beidzot,  esošās katlumājas rekonstrukcija Grīzupes ielā 10, bijušās dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas teritorijā. Te paredzēts veco katlu vietā ierīkot daudz kompaktākus, mūsdienu prasībām atbilstošus. Veicam arī viena ūdens karsēšanas katla un visu automātisko sistēmu remontu termoelektrocentrālē.

Tālāk runa būs par trasēm. Maģistrālajā dienvidu virzienā no TEC esam izvēlējušies piecus posmus, kuros jāmaina caurules  500 milimetru diametrā. Pļavu un Dīķa ielā darbi jau pabeigti. Robežu un Alejas ielas posmā pēc savienojumu pārbaudes jau atsākta karstā ūdens piegāde, šeit atlicis tikai atjaunot ielas segumu. Vienā no atlikušiem diviem posmiem – Bernātu ielā – darbi turpinās. Septembrī ieplānoti darbi pēdējā posmā – pāri Kaiju ielai pie viesnīcas “Amrita”. Un pēc tam būs jāveic rudens hidrauliskā pārbaude. Esam paredzējuši darbus arī nemaģistrālās līnijās. Piemēram, Ezerkrastā-3. Taču šie darbi ritēs ne ilgāk par desmit dienām. Tāpēc pirms to uzsākšanas ir labi jāsagatavojas. Vienlaikus šeit ierīkosim atzaru uz jaunceltni – deviņstāvu dzīvojamo namu. Tādus pašus darbus veiksim arī Dienvidrietumu rajonā, taču ne visā teritorijā būs pārtraukta ūdens piegāde. Uz piecām dienām būs atvienota trase starp Krūmu un Mežu ielu, un šie darbi plānoti septembra sākumā.

Lai viss būtu kā pienākas

Katlumāju montāžas un cauruļvadu nomaiņas darbos līdz ar “Liepājas enerģiju” strādā četras celtniecības firmas – “Vektra 21”, “Mite”, “Būvmehanizācija” un Grobiņas SPMK. Visi šie uzņēmumi ir vietējie. Sadarbība rit veiksmīgi, nekādu pretenziju par darbu kvalitāti nav. Pagājušajā gadā bija uzaicināta kāda Rīgas firma, taču, pēc A.Suškova vārdiem, tas nav bijis labākais variants.

Jāņem vērā, ka, saņemot atļauju darbu veikšanai ar ielu seguma noņemšanu, vienmēr tiek noteikts arī to pabeigšanas termiņš. Mūsu lasītāji reizēm ziņo par gadījumiem, kad ielas ir izrakņātas, taču nekādi darbi tur it kā netiekot veikti. Tāds acīgums būtu atbalstāms, taču vienmēr jāņem vērā, ka konkrētiem darbiem ir noteikts savs termiņš. To var noskaidrot Būvvaldē. Termiņi norādīti arī uz informācijas stendiem konkrētos objektos. Ielu segums vienmēr tiek atjaunots. Jo pretējā gadījumā draud sankcijas.

Nesen notika incidents Tirgus ielā. Darbi bija jāpārtrauc tādēļ, ka pašvaldība kavējās ar tehnisko noteikumu izsniegšanu. Taču jautājums tika formulēts tā: kādēļ pagājušajā gadā ielu noasfaltēja, bet šogad atkal izrakņāja? Lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu, ir izstrādāti noteikumi, kas paredz, ka attiecīgās ielās esošo visu komunikāciju īpašnieki obligāti un laikus jāinformē par plānotajiem rekonstrukcijas darbiem. Lai tie vienā laikā varētu veikt savus darbus un vēlāk nebūtu atkal jābojā ielas segums. Un arī komunikāciju īpašnieku pienākums ir informēt par saviem plāniem. Vēl tas saistīts ar finansējumu, piemēram, “Liepājas enerģijai” jau augustā jābūt sagatavotam plānam visam 2008.gadam.

Protams, vienmēr ir izņēmumi. Piemēram, pašlaik Komunālajai pārvaldei atlikuši līdzekļi, kuri tiks izmantoti promenādes turpmākai pilnveidošanai. Tādēļ arī siltumenerģētiķiem steidzamā kārtā bija jākoriģē savi plāni, lai veiktu darbus Vecajā ostmalā, muitas rajonā. Toties vairs nebūs jāizceļ tur ieklātās seguma plātnes. Šādās vietās rakņāties vairs nebūtu vēlams.

Nesen kāds lasītājs izteica repliku, sak, nodokļu maksātājs nevarot samierināties ar šādu līdzekļu izšķērdēšanu. Tāds viedoklis radies aiz pilnīgas nezināšanas. Pēc darbiem apakšzemes komunikācijās viss tiek atjaunots uz “Liepājas enerģijas” rēķina. Iespējams, izņemot tos gadījumus, kad siltumenerģētiķi strādā kopā ar citiem partneriem, kā tas notika bijušā kinoteātra “Liepāja” teritorijā. Un tieši tie ir plānotie zudumi.

Māja – kādam piederošs cietoksnis?

Namu pārvaldes vasarā arī veic dažādus darbus māju iekšējos tīklos. Iespējams, cenšas arī piedzīt parādus. Nebūtu slikti, ja vairāk vērības veltītu tam, lai nodrošinātu maksimālu efektu no jau ierīkoto siltummezglu izmantošanas. Diemžēl bieži piedāvā visādas balsošanas un parakstu vākšanas, bet cauruļvadi paliek bez izolācijas pat tur, kur iekrātie līdzekļi ļauj to izdarīt.

Valdes priekšsēdētājs A.Suškovs vienmēr uzsver, ka “Liepājas enerģija” nodrošina siltumnesēja piegādi līdz mājas sienai. Un tomēr šajā sakarībā viņš grib atgādināt divas lietas. Pirmā – ir jāierīko siltummezgli tajās mājās, kuras saņem siltumu no siltumpunktiem, kas vairāk pazīstami kā boilermājas. Tie kļuvuši nerentabli, prasa izdevumus, un dažviet šāds objekts kalpo tikai vienas vai divu māju vajadzībām, bet to iedzīvotāji neizprot situāciju, joprojām turas pie vecās kārtības. Otra lieta – skaitītāji. Pakalpojumu sniedzēji jebkurā gadījumā vēlas zināt konkrētus to apjomus. Tādēļ siltuma skaitītāji, pēc A.Suškova apgalvojuma, šogad tiks ierīkoti visur, bet kaut ko noregulēt iedzīvotāju labā pēc tam vairs nebūs iespējams. Pienācis laiks pieņemt atbildīgus lēmumus.

Bet sabiedrības “Mana māja – mans cietoksnis” aktīvisti apgalvo, ka bez iedzīvotāju piekrišanas siltummezglu nedrīkst ierīkot. Taču viņiem nezin kāpēc nerodas nākamais jautājums: vai ir likumīgi veikt mājai piegādājamā siltuma apjoma uzskaiti? Gluži tāpat, kā svērt tirgū pārdodamos ābolus? Te nepieciešama juristu palīdzība!

Bēdīgi slavenie zudumi

Par zudumu samazināšanu ūdens karsēšanas procesā siltummezglos patiesībā nav nekā, ko pateikt. Kaut gan tieši vasarā būtu jārisina šis jautājums. Namu pārvaldēs saka, ka katrā mājā, ja ir vēlēšanās, jānobalso par to, lai zudumus iekļautu pamatizmaksās. Bet kādēļ gan jābalso, ja skaitītājs veic pareizus mērījumus? Tikai jāpieraksta tā, kā ir. Būtu dārgāk, taču nebūtu iemesla citām diskusijām.

Šajās dienās “Jaunliepājas” speciālistiem tika uzdots jautājums: kādēļ O.Kalpaka ielā 60 ir tik ideāli zemi zudumi?  Atbilde: tur nav dvieļu žāvētāju. Sekoja tūlītēja maksātāju reakcija: atteikties no žāvētājiem! Taču mēs aizmirstam, ka dvieļu žāvētāji paredzēti projektā, bet, pieprasot remonta dienestiem pildīt būvnormatīvus un noteikumus, izrādīsies, ka tas nav iespējams, jo, redz, kādi nobalsojuši pret un mājas sanitārtehniskais stāvoklis tagad atgādina šaha dēli spēles procesā.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

A.Suškovs: “Bez skaitītājiem nav iespējams arī izprast zudumu rašanās cēloņus.”

Lielais starpsezonu remonts.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz