2011. gada sākumā līgums par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem noslēgts arī par ēku Kārklu ielā 3 – pagājušā gadsimta 80. gados celtu deviņstāvu māju ar 72 dzīvokļiem.

Projekts Kārklu ielā 3 realizēts kā savā ziņā eksperimentāls, kas paredzēja daudzdzīvokļu namā ar negatīvu rēķinu apmaksas līmeni un lielu parādu nastu veikt iekšējo siltuma padeves tīklu renovāciju, izveidojot horizontālās apkures sistēmu ar siltuma patēriņa uzskaiti katrā dzīvoklī, stāsta “LNA” Klientu daļas vadītāja vietnieks Kristaps Raģis. Projekta realizācijas laikā veikta daļēja ēkas renovācija – jaunās apkures sistēmas izveide, veco bēniņu koka lūku demontāža un jaunu izbūve, vēja barjeras ieklāšana, bēniņu un pagraba pārseguma siltināšana, ēkas kāpņu telpas logu nomaiņa, vecos aizstājot ar pakešlogiem, individuālo siltuma uzskaites un regulēšanas mezglu uzstādīšana, kā arī jaunu radiatoru uzstādīšana dzīvokļos.

Projekta kopējās izmaksas ir 140 323,98 lati, no tiem atgūstamie līdzekļi no Eiropas fondiem vai ERAF finansējums ir 62 064,48 lati.

Mājas vecākais Česlavs Beļskis atceras, ka apkures sistēmas nomaiņai iedzīvotāji saņēmušies 2009. gadā: “Kad bez apkures sēdējām līdz 5. decembrim, nolēmām iet šo ceļu – lai katram ir individuāla apkures sistēma.” Lai iegūtu līdzekļus ēkas daļējai renovācijai, apsaimniekošanas maksa no 29 santīmiem paaugstināta uz 0,49 santīmiem par kvadrātmetru un apsaimniekotājs pilnvarots ņemt kredītu uz 15 gadiem. Paši arī izvēlējušies veikt ēkai tikai daļēju renovāciju, jo pilnīga ēkas renovācija šķitusi pārāk dārga.

Pirmās apkures sezonas laikā siltuma patēriņš samazinājies ievērojami, aptuveni par trešdaļu. Līdz ar to samazinājušies arī rēķini, par paveikto, kas nav nācis viegli, ir gandarīts mājas vecākais: “Horizontālo apkures sistēmu pirmo reizi izmēģinājām 2011./2012. gada ziemā. Salīdzinājumā ar iepriekšējām ziemām ekonomija ir aptuveni 42 %. Ja man, dzīvojot divistabu dzīvoklī, kura platība ir 57 kvadrātmetri, ēkas pirmajā stāvā pirms apkures sistēmas pārbūves par siltumu vien mēnesī bija jāmaksā ap 100 latu un tad salu – vairāk par 18 grādiem dzīvoklī nebija, tad nu, piemēram, janvārī rēķins par apkuri bija 60 latu. Horizontālā apkures sistēma arī atrisinājusi problēmu, kad apakšējos stāvos un ēkas galu dzīvokļos iedzīvotāji sala. Tagad katrs pats regulē siltumu pēc savām vēlmēm. Man šoziem dzīvoklī temperatūra nav bijusi zemāka par 21 grādu, jo bērni vēl mazi. Bet rēķini par apkuri krasi atšķiras, tie katram dzīvoklim ir individuāli. Piemēram, mājokļos, kur galvenais nosacījums ir taupīt, par apkuri janvārī bija jāmaksā tikai 20 latu.” 

Viņš atzīst, ka ar paveikto ir apmierināts: “80 % mājas iedzīvotāju ir apmierināti.” Viņu pulkā ir arī Ruta Lanka. Sirmā kundze vairāku gadu garumā veikusi stingru rēķinu uzskaiti, kurā redzams, ka pirms apkures sistēmas maiņas ziemas sezonā par apkuri savā 57 kvadrātmetrus plašajā divistabu dzīvoklī viņa maksājusi no 70 līdz vairāk nekā 90 latiem mēnesī. Nu rēķini par siltumenerģiju samazinājušies uz pusi: pērnā gada decembrī viņai rēķins par apkuri bijis 29,40 latu, bet šā gada janvārī – 31,28 lati. R. Lanka uzsver, ka ekonomijas dēļ aukstā mājoklī nedzīvo: “Dienā vidēji man dzīvoklī ir 19 grādu, naktī noregulēju uz 18. Priekštelpā un virtuvē radiatoru vispār turu aizgrieztu, jo siltuma šajās telpās pietiek no apkures sistēmas caurulēm. Esmu ļoti apmierināta, jo rēķins par apkuri stipri samazinājies. Ekonomija uz siltumenerģijas rēķinu noteikti atsver paaugstināto apsaimniekošanas naudu.”

Č. Beļskis neslēpj, ka vēlētos iet soli tālāk, veikt pilnu ēkas renovāciju, tās laikā nosiltinot arī sienas. “Taču tas plāns tālākai nākotnei,” viņš skaidro.

Kārklu ielas 3. nama iedzīvotāja Ruta Lanka vairāku gadu garumā veikusi stingru rēķinu uzskaiti, kurā redzams, ka pirms apkures sistēmas maiņas ziemas sezonā par apkuri maksājusi pat vairāk nekā 90 latu mēnesī. Nu rēķini samazinājušies vairāk nekā uz pusi.