Vasara tuvojas

Strauji tuvojas vasara, kas ir gan atvaļinājumu laiks vecākiem, gan arī brīvdienu laiks skolas vecuma bērniem. Tas, protams, jauki, taču šis laiks nav iepriecinošs ārstiem. Tas tādēļ, ka no pavasara līdz pat vēlam rudenim slimnīcā nonāk daudz vairāk bērnu nekā citkārt ar dažādām sezonālām traumām. Tāpēc mediķi jau laikus brīdina vecākus padomāt, kā plānot savu un bērnu laiku tā, lai šo traumu skaitu samazinātu.

Atgādināsim bērniem satiksmes noteikumus!

Liepājniece Vita (vārds mainīts) nekad neaizmirsīs melno 1.jūnija dienu pirms desmit gadiem. Toreiz pavisam netālu no mājām gāja bojā viņas meitiņa – 4.klases skolniece. “Tas notika pēkšņi,” atceras mamma. “Bērni un skolotāja bija sarunājuši, ka sapulcēsies klasē, lai savāktu no turienes savas mantas, jo nākamgad jāpārceļas uz citām telpām, un sakārtotu klasi. Viss bija ļoti jauki, bet nelaime notika, atgriežoties mājās. Mana meitiņa kopā ar vēl trim draudzenēm izkāpa no autobusa un, nepaskatoties, vai no otras puses nebrauc kāda automašīna, skrēja pāri ielai. Ātrā palīdzība gan viņu paspēja aizvest līdz slimnīcai, taču, kad par notikušo uzzinājām mēs un steidzāmies uz slimnīcu, meitiņas dzīvība jau bija izdzisusi. Tāpēc, mīļie vecāki, māciet saviem bērniem nesteigties un pagaidīt, lai autobuss aiziet un tikai tad iet pāri ielai. Kaut gan mēs nekad nevaram būt droši, kā bērni uzvedīsies uz ielas, kad mēs neesam klāt…”

Kā varam uzzināt no policijas sniegtās informācijas, maija beigas un jūnija sākums ir tas laiks, kad gandrīz ne diena nepaiet bez satiksmes negadījumiem, kuros cieš bērni vai pusaudži. Mediķi traumu skaita palielināšanos tieši šajā laikā skaidro ar skolas laika nobeigumu, kad bērni daudz vairāk staigā pa ielām un kļūst neuzmanīgāki. Turklāt, kā novērojuši skolotāji, ja mazāko klašu skolēni, kuriem audzināšanas stundās skaidro satiksmes noteikumus, apstājas pie luksofora, lai sagaidītu zaļo gaismu, tad pusaudži sarkanajam aizliedzošajam signālam lielu vērību nevelta. Bērnu ķirurgs Māris Ozoliņš piebilst, ka šīs traumas beidzas labākajā gadījumā ar sasitumiem, taču visbiežāk tie ir lūzumi, kas jāārstē slimnīcā un arī vēl ilgstoši pēc atgriešanās mājās.

Kā traumu otru iemeslu ķirurgs min vecāku nevērību, bērnus automašīnā nesēdinot speciālajos bērnu sēdeklīšos un nepiesprādzējot. “Nav nepieciešama pat strauja bremzēšana vai avārijas situācija, lai bērns, kurš savā vaļā dzīvojas pa aizmugurējo sēdekli, atsistos ar galvu pret priekšējo sēdekli vai sānu logu un sevi traumētu,” saka ārsts.

Pie transporta negadījumos gūtām traumām viņš min arī pusaudžu pārgalvības, braucot ar velosipēdiem, mopēdiem vai motorolleriem, kas pašlaik ir ļoti populāri jauniešu starpā. Lielai daļai šo negadījumu iemesls ir elementāru satiksmes noteikumu neievērošana. Tāpēc, lai sevi pasargātu, gan mediķi, gan arī skolotāji iesaka neaizmirst par aizsargķiverēm, kas gan pagaidām pie mums, braucot ar velosipēdu, nav obligāts noteikums, tomēr drošībai ļoti svarīgs. M.Ozoliņš turpina, ka līdzīgi ir gadījumos, kad bērniem nav ne aizsargķiveres, ne ceļu un elkoņu aizsargu, vizinoties ar skrituļslidām vai skrituļdēļiem. Turklāt bērnu drošību šajā gadījumā apdraud arī tas, ka nereti šīs nodarbības notiek vietās, kur ir dzīva automašīnu satiksme. “Es saprotu, ka skrituļošanai vajag gludu asfaltu un pagalmos tāda nav, taču sekas nereti ir ļoti smagas,” saka ārsts.

Un vēl, runājot par satiksmes negadījumiem, M.Ozoliņš uzsver, ka aizvien vairāk pēdējos gados ir gadījumu, kad smagi cieš pusaudži, kas bez autovadītāja tiesībām un nereti pat alkohola reibumā vizinās ar automašīnām, turklāt dara to lielā ātrumā vai pat rīko sacensības.

Uzmanība noder arī brīvā dabā

Pavadot brīvo laiku savā vaļā, gan bērni, gan arī pusaudži bieži nonāk slimnīcā ar dažādiem lūzumiem, sasitumiem un galvas traumām, kas gūtas, kāpelējot pa pamestām jaunbūvēm, šķūnīšiem un tamlīdzīgām bīstamām vietām, kas viņus tik ļoti pievilina. Pagājušajā vasarā šādā veidā gandrīz gāja bojā liepājnieces Inetas (vārds mainīts) 14 gadu vecais dēls. “Pārnākusi mājās no darba, ilgi nevarēju viņu sagaidīt,” atceras mamma. “Kad sāka jau satumst, no sētas puikām uzzināju, ka viņš ir aizvests uz slimnīcu. Puikas esot devušies ekspedīcijā uz netālu esošajām pussagruvušajām garāžām. Un gadījies tā, ka mans dēls uzkāpis uz jumta un tieši tajā brīdī jumts ielūzis un viņam virsū uzgruvusi ķieģeļu siena. Paldies Dievam, ka tikām cauri tikai ar šoku, pamatīgiem sasitumiem un rokas lūzumu, ko nācās ārstēt slimnīcā, bet varēja būt daudz, daudz briesmīgāk.”

Par vienu no bīstamākajām vasaras traumām Liepājas Reģionālās slimnīcas traumatologi noteikti min kakla skriemeļu lūzumus un mugurkaula traumas. “Visbiežāk jaunieši un arī pieaugušie tās gūst, uz galvas lecot ūdenī,” saka M.Ozoliņš. “Protams, mums visiem kādreiz ir gribējies izrādīties draugu kompānijā, taču ir vērts atcerēties, ka viens šāds lēciens var cilvēku padarīt par invalīdu uz mūžu.” Arī šūpolēs gūtās traumas diemžēl ir bieža parādība vasaras laikā. Visbiežāk nelaime notiek, bērnam izlecot vai nokrītot no šūpolēm un neiedomājoties, ka tūlīt no mugurpuses sekos lielā ātrumā atpakaļ nākošo šūpoļu sitiens.

Mammas neuzmanība var dārgi maksāt

Liepājas Reģionālās slimnīcas Traumpunktā arī vasaras laiks ne dienas nepaiet, kad palīdzība nav jāsniedz cietušiem bērniem vai jauniešiem. Kā stāsta traumpunkta feldšere Ērika Cicene, jau pašlaik gandrīz vai ik dienas netrūkst roku vai kāju sasitumu un sastiepumu, kā arī izmežģījumu, kas radušies, laukā spēlējot bumbu. Atceroties iepriekšējo gadu pieredzi, feldšere piemin jauno māmiņu neuzmanību. “Viņas ar zīdainīšiem dodas pastaigā pa parkiem vai jūrmalu, apsēžas papļāpāt un mazulīti neuzrauga,” stāsta feldšere. “Un bērniņš, ņemoties pa ratiņiem, bieži vien pārkrīt pāri malai un nopietni sasitas. Vai cita situācija – šiverējoties pa virtuvi, mammas neievēro, ar ko nodarbojas bērns, un viņš savainojas ar asiem virtuves darbarīkiem vai uzlej sev virsū karstu ēdienu vai dzērienu. Rēta, kas radusies tieši šādi, turpmāk visu mūžu neizzudīs no 17 gadu vecā Alberta rokas. Toreiz mamma tikai uz mirklīti aizgriezās, lai noliktu atpakaļ uz plīts karstās mannā biezputras grāpīti, kad divgadīgais puika jau bija paspējis paraut galdautu un karstā putra uzlija viņam uz rociņas. Mamma, nezinot, ko darīt, paņēma turpat esošo dvieli un noslaucīja rociņu, tādējādi plāno, sakarsēto ādiņu noslaukot gandrīz līdz plaukstas kauliņiem. Roka gan sadzija, bet rēta par šo notikumu atgādinās visu mūžu.

Pievienojoties Ē.Cicenes teiktajam, M.Ozoliņš vēl piebilst, ka vasara ir arī grilēšanas laiks, kad brīvā dabā cepam gaļu. Un ne vienmēr pienācīgu uzmanību veltām saviem mazuļiem, kas turpat blakus vien rosās. “Tas var būt tikai mirklis, kad mazulis jau ir pieskāries karstajam grilam vai uguns tikusi pie viņa drēbēm,” saka ārsts. Un, starp citu, gan bērniem, gan jauniešiem, gan arī pieaugušajiem ļoti raksturīgas ir apdeguma traumas, kas gūtas, karstām oglēm pielejot degmaisījumu.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”