Satraucas mazie pārvadātāji

Uzņēmumi, kas nodrošina Liepājā satiksmi ar tā saucamajiem mazākas ietilpības autobusiem, ko sarunvalodā dēvē par mikriņiem, satraucas par Liepājas pašvaldības izvirzītajiem noteikumiem, kurus tiek prasīts izpildīt, lai saņemtu līguma pagarinājumu. Ir pat radušās aizdomas, ka šādi ar administratīvām metodēm tiek pārdalīts pasažieru pārvadājumu tirgus pilsētā. Amatpersonas gan mierina, ka nekas aizdomīgs nenotiek. Jauni nosacījumi izvirzīti, lai veiktu satiksmes optimizāciju un novērstu tajā haosu, kad daži pārvadātāji riņķo pa pilsētas ielām bez noteikta grafika.

Uz pusi liek samazināt reisu skaitu

Patlaban spēkā Liepājas pašvaldības līgums ar pasažieru pārvadātājiem par satiksmes nodrošināšanu līdz šā gada 30.jūnijam. Tagad šiem uzņēmumiem ir izsūtītas vēstules, kurās piedāvāts pagarināt līgumu līdz gada beigām, ja tiks izpildīti nosacījumi, kuri minēti šajās vēstulēs. Piemēram, SIA “Kings” direktors Juris Gusevs pastāstīja, ka viņa uzņēmumam, lai līgums tiktu pagarināts, tiek prasīts samazināt automašīnu skaitu maršrutā no 10 līdz 8 autobusiņiem, bet pašu reisu skaitu uz pusi. “Tas nozīmē, ka man no darba būs jāatlaiž šoferi. Bez tam sākotnējie aprēķini liecina, ka, samazinot reisu skaitu uz pusi, pārvadājumi kļūs nerentabli,” šokēts ir J.Gusevs. Viņa vadītais uzņēmums nodrošina pasažieru pārvadājumus ar mazākas ietilpības autobusiem 3.maršrutā. Un viņš izbrīnīts par to, ka tiek dotas tikai dažas dienas laika, lai uzņēmums iesniegtu jauno grafiku, turklāt vēl saskaņotu ar citiem pārvadātājiem. “Trīs dienu laikā to sagatavot nav iespējams,” secina J.Gusevs.

“Tādas prasības izvirzītas ir visiem,” sacīja firmas “Dantes” priekšnieks Gunārs Francis. Arī viņam līguma pagarināšanai izvirzīti nosacījumi, ka 12 autobusiņu vietā jābrauc astoņiem un 230 reisu vietā jāveic tikai 128. “Tas, ka ir plāns tikt vaļā no mikriņiem, tikai laiku pavelk garumā, tagad jau ir skaidrs. Un skaidrs, ka ar šādiem nosacījumiem turpmāk strādāt vairs nevarēsim. Domāju, ka līdz gada beigām mūsu firma vēl brauks šajā maršrutā, taču vai arī pēc jaunā gada to darīsim, šaubos,” skeptiski noskaņots G.Francis. Viņa vadītais uzņēmums nodrošina satiksmi 4.maršrutā.

Nav dialoga ar pašvaldību

Mazie pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi ir neizpratnē arī par to, ka viņi netiek informēti par pašvaldības plāniem, bet gan tikai nolikti fakta priekšā. “Vai mums kāds ir parādījis kādus aprēķinus, kāpēc reisu skaits jāsamazina? Vai ir kādi dati, ka tas atbilst pasažieru plūsmai pilsētā? Mums vienkārši nav dialoga ar pašvaldību. Kur tas laiks, kad pēdējo reizi visi tikām saaicināti kopā!” secina G.Francis. Šāda situācija izraisa dažādas baumas un pieņēmumus. Piemēram, izskanējusi ziņa, ka tiek gatavoti jauni maršruti Liepājas Autobusu parkam, tādēļ laikus novāc konkurentus. “Var jau būt, ka tā nav taisnība, taču tur jau tā lieta, ka visi tikai kaut kur kaut ko padzird. Neviena tieša skaidrojuma nav.” G.Francis arī negrib piekrist jau izsenis kultivētam pārmetumam, ka mikriņi atņem pasažierus lielajiem autobusiem. “Kad pilsētas dzimšanas dienā Liepājas Autobusu parks cilvēkus vizināja par brīvu, mūsu ieņēmumi nesamazinājās ne par santīmu. Tātad mūsu klienti ir pavisam cita pasažieru kategorija. Bet nu mums netieši pasaka: bez jums var iztikt. Bet ko lai darām ar šoferiem? Savulaik pašvaldība man lūdza, vai es nevaru pieņemt vēl dažus šoferus, un es pieņēmu. Un ko tagad? Man pašam vien būs jāmaksā viņiem kompensācijas. Ir muļkīgi piesaukt, ka tāda ir situācija visā valstī. Tie taču ir mūsu pašu cilvēki, liepājnieki,  gandrīz visi pie manis strādā 10 gadu,” rūgti secina G.Francis.

Vēl viens aspekts, kas mazajiem pasažieru pārvadātājiem liek domāt par plānveidīgu mikriņu izskaušanu, ir līgumu slēgšana uz pusgada termiņu. Ar šādiem nosacījumiem neviens uzņēmums nevar plānot ilgtermiņa investīcijas autoparka atjaunošanā, kā arī grūti noturēt kvalificētu darbaspēku. Jo šoferi arī negrib sēdēt uz koferiem un gaidīt, vai pēc pusgada viņam vēl būs darbs, vai nebūs. Un viņi dodas uz stabilākām darbavietām.

Noraida pārmetumus

Liepājas domes Transporta infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Špickopfs atgādina, ka aizvadītā gada nogalē, kad tika slēgti līgumi ar pasažieru pārvadātājiem par ārpus pamata maršrutu apkalpošanu (maršruta taksometri), pašvaldība vienojās ar pārvadātājiem, ka 2008.gadā tiks samazināts reisu skaits, jo pārvadātāji faktiski nespēja izpildīt apstiprināto reisu skaitu. Tādēļ ir nepamatoti pārmetumi, ka pašvaldība pēkšņi nolēmusi samazināt reisus. Pārvadātāji to zināja. Vēstules, kurās piedāvāts pagarināt līgumu, gluži pretēji, aizsūtītas ļoti savlaicīgi, jo iepriekšējais līgums ir spēkā līdz 30.jūnijam. O.Špickopfs: “Ar vēstulēm tieši laikus gribējām informēt pārvadātājus par iespēju pagarināt esošos līgumus līdz šā gada 31.decembrim, kā arī, lai uzzinātu pārvadātāju viedokli par līgumu pagarināšanu. Līgumu piedāvājam pagarināt ar nosacījumu, ka visi pārvadātāji samazina esošo reisu un autobusu skaitu, kas tiek izmantoti pasažieru pārvadājumos. Visiem pārvadātājiem piedāvājam vienādus nosacījumus gan reisu, gan izmantojamo autobusu skaita ziņā.”

Uz izsūtītajām vēstulēm pārvadātājiem jādod atbilde līdz šodienai.

Šobrīd Liepājas pilsētā pasažieru pārvadājumus ārpus pamata maršrutu tīkla veic pieci uzņēmumi: SIA “Kings”, SIA “Liepājas tūre”, akciju sabiedrība “Liepājas Autobusu parks”,  “Dantes”, “Centrdomnaremont”, kas pasažierus pārvadā ar autobusiem, kuru ietilpība nepārsniedz 16 sēdvietas. Šajos ārpus pamata maršrutu autobusos iedzīvotāji nevar izmantot braukšanas maksas atvieglojumus un braukšanas mēneša kartītes. O.Špickopfs nenoliedz, ka pašvaldība, kurai iedzīvotājiem jānodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumi, kā pasūtītājs apsver iespēju palielināt pamata maršrutu (lielo autobusu) reisu skaitu. Tā pasažieriem būšot vairāk iespēju izmantot braukšanas maksas atvieglojumus un braukšanas mēneša kartītes. Maršrutnieki tajā saskata skaidru ainu: viss tiek darīts par labu Autobusu parkam. Pašvaldība pretim liek savu argumentu: aizvadītā gada nogalē internetā tika organizēta sabiedriskā aptauja, kurā pasažieri norādījuši, ka lielajiem pilsētas autobusiem ir vairākas priekšrocības attiecībā pret mazajiem autobusiem, piemēram, zemāka cena, pieejamība pasažieriem ar īpašam vajadzībām un māmiņām ar bērnu ratiņiem, un lielie ir drošāki.

Tā kā joprojām likumdošana sabiedrisko pārvadājumu jomā nav pilnībā sakārtota, tas arī kavējot līgumu slēgšanu ar pārvadātājiem uz 8 vai 12 gadiem. Ja šādi līgumi būtu jau noslēgti, skaidrs, ka uzņēmēji justos drošāki par savu nākotni. “Bet, tā kā ilgtermiņa līgumu nav, no pārvadājumu firmām pašvaldība arī neprasa veikt ieguldījumus attiecībā uz mazajiem autobusiem,” saka Transporta infrastruktūras daļas vadītājs.

Vainīgs Autobusu parks?

“Vienmēr jau gribas atrast kādu vainīgo, uz kuru novelt visas problēmas,” sacīja akciju sabiedrības “Liepājas Autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons. “Mēs esam tāds pats pārvadājumu uzņēmums kā pārējie, tikai, jā, lielāks. Autobusu parks ar saviem mazajiem autobusiem apkalpo 2.maršrutu un arī mums maršrutnieku skaits būs jāsamazina, jo arī mēs saņēmām vēstuli no domes, kurā piedāvāts pagarināt līgumu līdz gada beigām, ja tiks izpildīti vēstulē minētie nosacījumi.” Uzņēmuma vadītājs domā, ka tas, ka atsevišķas pārvadājumu firmas vaino Autobusu parku “dažādās pārvadātāju nebūšanās”, nav nekas jauns. “Jau pusotru gadu strādājam un izsakām savus priekšlikumus, lai Liepājā sakārtotu transporta vidi,” tā G.Kristapsons. “Piemēram, katrā autobusu pieturā novietojām autobusu kustības grafikus, bet tie ilgi nekalpo, jo tiek salauzti, iznīcināti. Tā vien gribas jautāt: kam tas ir izdevīgi? Attiecībā par pārvadājumiem pilsētā, manuprāt, tomēr ir svarīgi ievērot zināmu kārtību un pasažieru intereses.”

Viktors Ulberts,
Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Ikdienā Autobusu parka un mazo pārvadājuma firmu transportlīdzekļi pa Liepājas ielām brauc pēc skata gana draudzīgi, bet “mazie” ir patiesi satraukti par savu tālāko eksistenci.