Pirmdiena, 14. jūnijs Saiva, Santis, Sentis, Tija, Saivis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Šie riebīgie atkritumi

Šie riebīgie atkritumi
15.04.2008 17:42

0

Atslēgvārdi

Konflikta situācijas

Slepens ziņojums

Redakcijai piezvanījušais sacīja, ka nodod mums spiega ziņojumu. Mēs sapratām, ka tas ir tēlains izteiciens, taču kaut kas līdzīgs tomēr sekoja. Anonīmā zvanītāja ilgstošie novērojumi attiecās uz E.Tisē ielas 79. un 81.namu, kas bija pretnostatīti trim citiem namiem – Dzērves ielā 23 un 25 un E.Tisē ielā 60. Divu pirmo namu iedzīvotāji savus sadzīves atkritumus, viņaprāt, izmet triju pārējo namu konteineros. Bet, kad vaicāts, kādēļ viņi tā rīkojas, atbilde bijusi aptuveni šāda: “Bet kāda tev daļa? Mums tā patīk, tā ir tuvāk un ērtāk.”

Iespējams, tas viss arī nenokļūtu laikraksta slejās, ja nebūtu viena bet. Slepenajā ziņojumā vēl bija minēts arī tas, ka divu pirmo namu iedzīvotāji maksā 30 santīmu no cilvēka mēnesī, bet viņu pastāvīgi apceltie no ielas pretējās puses namiem – 1,20 latu. Savas pārdomas ziņotājs kopsavilkumā saistīja ar ekonomiku un politiku: “Kā redzam, būt nekaunīgam kapitālismā ir izdevīgi finanšu ziņā”.

Kā lai uz to nereaģē? Sākumā veicām nelielu pārbaudi. Un izrādījās, ka 79.namā par atkritumiem pagājušajā mēnesī vienam cilvēkam aprēķināti 0,86 lati, bet 81.namā – 0,90. Šos datus sniedza apkalpojošās firmas vadītājs Uldis Pētersons un valdes priekšsēdētāja Dzintra Kapellere. Iznāk, ka spiegs, saudzīgi izsakoties, ir blēdījies. Problēma tomēr pastāv, un tā radusies nevis tagad, bet vēl pirms vairākiem gadiem – pēc pārejas no vecās samaksas sistēmas, kad no katra liepājnieka par atkritumiem iekasēja vienu vidējo maksu, ņemot vērā pieņemtos gružu kubikmetrus.

Nav pirmais konflikts

Konflikta situācijas ar atkritumiem pilsētā nerodas pirmo reizi. Pērn vasarā līdzīga situācija bija izveidojusies starp O.Kalpaka ielas 99. un 101. nama iedzīvotājiem. Tamāra Dmitrijeva no 101.nama savus atkritumus izmeta tvertnēs, kas novietotas līdzās 99.namam. Līdz tam brīdim, kad viņa pēkšņi sastapās ar kādu rupekli, kurš ar viņu izrēķinājās fiziski. Sekoja sūdzības, attiecību noskaidrošana, taču nācās ņemt vērā, ka 99.nams ir atdalījies un tā iedzīvotāji nevar pieļaut, lai citi taupītu uz viņu rēķina. Sak, šeit ir pavisam cits kolhozs. Tādā gadījumā varbūt konteineriem piekabināt slēdzenes?

Iesniegums nonācis domē. Un no turienes saņemta atbilde, kurā izpilddirektors Edgars Rāts apsolīja, ka līdz gada beigām uz visiem konteineriem būšot uzraksti ar tā nama numuru, kam tie paredzēti. Taču diemžēl vezums nekust ne no vietas. Pagaidām šādi uzraksti nav manīti ne Zaļajā birzī, ne Ezerkrastā. Varbūt jāuzaicina talkā grafīti speciālisti? Viņi to paveiktu pat par baltu velti.

Ūdens, apkures, gāzes, elektroenerģijas skaitītāji darbojas nevainojami. Turklāt vēl tos regulāri pārbauda. Bet kā lai uzskaita gružus, neviens īsti nezina, kaut gan uzskaite uzskatāma par ieviestu. Tas sākās ar Pilsētas domi. Viens no gružu vedēju komandas, kas savāc gružus dzīvojamos kvartālos, atzīmē, kāds apjoms paņemts katrā konkrētā vietā. Pieņemsim, visi trīs konteineri pilni. Vai arī divi pilni un viens… līdz pusei. Vai arī divi no četriem aizpildīti tikai par vienu trešdaļu. Pēc tam šīs trešdaļas un ceturtdaļas pārvērš kubikmetros. Bet kurš gan spēj kontrolēt šo procesu? Iepriekš minētā T.Dmitrijeva tikai mēģināja to darīt. Taču viņa, starp citu, nav pat nama vecākā.

Viedokļi nesakrīt

Sākumā nolēmu piezvanīt kādam no aizvainotajiem. Tā bija Irina Voinstvenska no Dzērves ielas 23.nama. Viņa sacīja, ka tai gružu problēma nepastāvot. Konteinerus izved laikus, teritoriju apkārt konteineru laukumam sētniece uzkopj regulāri. Ķert rokā svešiniekus no kaimiņu namiem, viņasprāt, neesot nopietni, arī miers ir dārgāks. Tiesa gan, mana sarunas biedrene iebilda pret restotajiem būriem, kurus pie mums dēvē par pērtiķu būriem. Tādēļ, ka viņai tas šķiet antisanitāri – pieskarties rokturiem un slēdzenēm. Iespējams. Taču konteineru vāki arī jāaizver.

Bet Ļubova Ņesterenko no Dzērves ielas 13 atgādināja, ka kādreiz Pilsētas dome bija nolēmusi, ka maksa par atkritumiem no viena cilvēka nedrīkst pārsniegt 1,10 latu, bet tagad, lūk, viņu namā iekasēja 1,36. Taču nevajag piemirst, ka paaugstināts arī tarifs. Bet, lūk, kaimiņu namā, kas pavērsts pret E.Tisē ielu, arī cīnījās ar gružu nesējiem no citām vietām. Tas turpinājās līdz tam brīdim, kamēr, atriebjoties viņiem (sit buržujus!), nesadedzināja vienu no konteineriem. Vēl L.Ņesterenko pastāstīja, ka visos viņu kvartāla namos maksu aprēķina vienādu. Šķiet, transportstrādniekiem apnikusi skrupulozā uzskaite ar decimāldaļskaitļiem, un viņi, iespējams, visu gāž kopējā katlā.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Nataļja Semjonova Mežu ielā 41 arī ilgu laiku cīnījās ar gružu nesējiem no citurienes, galvenokārt no tuvākā privātā sektora, bet tagad viņa, šķiet, atradusi labu pretindi, pratusi droši norobežoties. Un vēl viņa prasa no sava nama iedzīvotājiem, lai tie ārā metamās plastmasas pudeles presētu, kartona kārbas izjauktu. Vārdu sakot, konteinerā jābūt pēc iespējas mazāk gaisam. Taču tas, protams, ar nosacījumu, ka kāds šos apjomus mēra. Mēneša maksa viņiem bija 93 un 79 santīmi.

Rojas ielas 3.nama padomes loceklis Edvīns Seržants sacīja, ka īpašu problēmu sadzīves atkritumu savākšanā un uzskaitīšanā viņš nesaskatot. Viņiem ir aizslēdzams sprosts ar konteineriem diviem namiem, un sveši šeit nenākot. Tas vērojams arī daudzos citos kvartālos. Bet pieejas gružiem vienkārši nedrīkst būt, tad arī bezpajumtnieki neko neizvazās, arī kaijas.

Vai ir iespējams komunisms

Par komunismu gružu jautājumā uzskatāma vienota maksa visiem. Kā tas bija līdz tam brīdim, kamēr Pilsētas dome neieviesa precīzās uzskaites sistēmu. Starp citu, uzskaite bija arī agrāk. No visa izgāztuvē atvesto gružu apjoma atņēma to, kas nāca no uzņēmumiem, un atlikumu dalīja ar iedzīvotāju skaitu. Kādreiz vienam liepājniekam gadā sanāca 1,25 kubikmetri. Tagad droši vien mazliet vairāk. Lieta tāda, ka precīzu uzskaiti nodrošināt pie mums nevar. Reizēm konteinerā iegrūž divas jauno televizoru kastes no gofrētā kartona – lūk, arī kubikmetrs. Un nav manīts arī, ka “EKO Kurzeme” vai “Nordia” darbinieki mērītu iztukšojamo tvertņu atkritumu apjomu, teiksim, ar decimetru lineālu.

Bet ko šajā sakarībā domā Sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbinieki? Sākumā provokatīvs jautājums: kādās mērvienībās apstiprināts tarifs? Paradokss ir tāds, ka paziņojumos par namu pārvaldes pakalpojumu samaksu izvesto gružu apjomu mēra cilvēkos. Smieklīgi, taču dzīvokļu fonda pārvaldniekus šādas laikrakstu piezīmes tikai saērcina. Regulatora priekšsēdētājs Artis Rimma visā nopietnībā saka, ka ne par kādiem cilvēkiem nevarot runāt. Visiem taču zināms, ka apjomu mēra kubikmetros, bet svaru nosaka tonnās. Tas zināms katram skolēnam. Uz to pamatojas arī jebkuri aprēķini. Bet kā gan, interesanti, ir citās Latvijas pilsētās? A.Rimma pastāstīja, ka Talsos, pēc turienes aprēķiniem, katrs iedzīvotājs gadā saražo 1,2 kubikmetrus gružu, bet Saldū un Kuldīgā – 1,3 kubikmetrus, kaut gan faktiski šis rādītājs jau tuvojas 1,4 un to laiks pārskatīt.

Piezvanījām saviem kolēģiem Rīgā. Tur no cilvēka iekasē 1,61 latu. Lūk, tur tik tiešām noder mūsu nonievātā mērvienība. Toties no tā izriet cits jautājums: kādēļ gan sarežģīt vienkāršo un sen pārbaudīto praksi? Ja vienkāršotu pastāvošo kārtību, tad mūsu iedzīvotāji nesāktu meklēt, kur gan izsviest savu sainīti ar atkritumiem, neizmestu gružus tukšos klajumos vai ārpus pilsētas robežām. Jo maksu par to iekasēs jebkurā gadījumā. Starp citu, arī vides ministrs Raimonds Vējonis, nesen uzstājoties preses konferencē Grobiņas poligonā “Ķīvītes”, arī bija par vienotu maksu no cilvēka. Bez tam vēl viņš uzskata, ka šāda maksa varētu būt pat vienāda visā valstī. Un argumentēja šo domu ar to, ka dažviet Eiropā to nomainījis īpašs ekoloģiskais nodoklis.

Bet kāda gan jums daļa?

Papildu informāciju pārdomām var gūt, pastāvot pie konteineriem vai pērtiķu būriem. Minētajā vietā – iepretī Dzērves ielas 25.namam – mūsu redzeslokā nokļuva pieci cilvēki. Vienam no gružu nesējiem jautājām, kādēļ viņš nenoslēdz ieeju ar koda atslēgu. Viņš negaidot atbildēja ar visai tradicionālo frāzi: “Bet kāda gan jums daļa?” Nācās pateikt, ka esam no laikraksta redakcijas, lai saruna varētu ritēt citā gultnē. Taču, kad viena nama iedzīvotāji tieši tādu jautājumu uzdod cita nama iedzīvotājiem, rezultāts droši vien ir tāds pats. Pēc tam šeit apstājās mašīna, autovadītājs izmeta gružu paciņu un tūdaļ aizbrauca. Numurs ir pierakstīts. Taču ar to neko nepierādīsi. Un vēl nav zināms, iespējams, ka viņš pat dzīvo kaimiņu namā.

Diemžēl nevienam nav nekādas daļas, ka izmestās mēbeles pa visu kvartālu izsvaida pusaudži. To novērst var jebkurš garāmgājējs.

Speciālista komentārs

Šis temats nav svešsa sabiedrības “EKO Kurzeme” izpilddirektoram Andrim Karlsonam. Viņš nesen bijis Austrijā un tur īpašu vērību pievērsis apdzīvoto vietu sakoptībai, cilvēku savstarpējām attiecībām – visi labvēlīgi cits pret citu, smaida, ir laipni. Ar mūsu sabiedriskajām attiecībām nevar pat salīdzināt, un tas, direktors uzskata, negatīvi ietekmē visu, arī manipulācijas ar atkritumiem. Lūk, viņa viedoklis attiecībā uz atgriešanos pie vecās uzskaites un maksas kārtības:

– Atgriezties nedrīkst. Katrs uzskatīs, ka, samaksājot paredzētos santīmus, viņš varēs darīt visu, kas ienāks prātā: izmest dīvānus, būvgružus… Un visvairāk cietīs tie, kuriem gružu ir maz. Vienīgais, ko es teorētiski pieļauju, ir ar tagadējo sistēmu aptvert pēc iespējas lielākas teritorijas vai pat visu pilsētu. Maksa būs atkarīga no kopējā mēneša utilizācijas apjoma, taču vienāda. Bet arī šādā gadījumā dažiem nāksies segt citus. Vēl viens variants ir nodoklis, taču tas iznāks dārgāk, jo jāņem vērā kravas no uzņēmumiem un bīstamie atkritumi. Vairs nebūs stimula šķirošanai. Bez tam vēl nodokli nāksies iekasēt pašvaldībai un šim nolūkam izveidot pārvaldes aparātu. Šķirošanas dēļ mēs pašlaik paplašinām savas jaudas. Kad tas būs izdarīts, būs nepieciešams arī lielāks sašķiroto atkritumu apjoms. Taču atkal gribas runāt par kultūru: mūsu dzeltenajās tvertnēs nokļūst arī tas, kam tur nav jābūt. Apjomus nosakām precīzi. Ja atsevišķs konteiners ir tukšs, to nepieraksta. Lielgabarīta mantas mēs savācam pirmdienās un ceturtdienās. Namu pārvalde šādos gadījumos raksta atsevišķu rēķinu.

Minētās pretrunas rodas arī tādēļ, ka, būvējot mikrorajonus, nedomāja ne par atkritumu savākšanas vietām, ne par mašīnu stāvvietām. Tādēļ bieži vien pie konteineriem nav iespējams piebraukt, tos nav kur pārvietot. Reiz mēs saņēmām iesniegumu no namu pārvaldes ar 50 īrnieku parakstiem un lūgumu pārvietot tvertnes, bet, kad tas bija izdarīts, pienāca sūdzība – novākt! Reizēm gadās, ka arī zemes gabals pieder citam. Bet visas prasības, kas attiecas uz attālumu no mājām vai ceļiem, apmierināt gluži vienkārši nav iespējams. Un vēl psiholoģiskais aspekts – visus nomāc visur esošā sociālā spriedze, cilvēki pastāvīgi par kaut ko pauž sašutumu. Tādēļ pie mums vērojama arī tīša dedzināšana…

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Svešiem šeit nav jāstaigā. Dzērves ielā 25.

Dārzu un Ālandes ielas stūrī vietas pietiek.

No kura dzīvokļa riepas?

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz