Mācību gada aktuālākie momenti

Atkal vienu mācību gadu jau var uzskatīt par pabeigtu. Vismaz to klašu skolēni, kuriem deguna galā nav beigšanas eksāmenu, jau skolas grāmatas tikpat kā atlikuši malā. Apkopojām mācību gada aktuālākos momentus, vēršot uzmanību uz to, ka sava vieta jāatrod kā talantīgākajiem skolēniem, tā tiem bērniem, kuriem mācības nav pati gribētākā nodarbošanās.

Būtība nav nosaukumā

Viens no galvenajiem izglītības rādītājiem ir zināšanu kvalitāte, un to vienmēr var vēlēties augstāku. Šo atziņu apstiprināja arī pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova, kura teica: “Varam būt apmierināti ar to, kā šogad strādājušas skolas, taču vienmēr var vēlēties labākus rezultātus. Protams, ka sava veida zināšanu kvalitātes rādītājs ir skolēnu sekmes eksāmenos, kuri vēl tikai sāksies.”

“Tas ir arī pašvaldības uzstādījums – strādāt pie kvalitātes rādītāju izpētes. Ir izveidota darba grupa, kura izvērtēs esošo situāciju un izstrādās kvalitātes pilnveides rīcības programmu,” informēja L.Molčanova. Uzmanība ir pievērsta skolotāju tālākizglītības jautājumiem. Tāpat ir domāts par tādas mācību vides veidošanu, kura mudinātu skolotājus un skolēnus darbam.

Kārtējais mācību gads bija zīmīgs ar to, ka pirmo gadu pilsētā strādāja 1.ģimnāzija. Izglītības pārvaldes vadītāja analizēja, ka nosaukuma maiņa vien nenosaka kvalitāti, tāpēc uzsāktais ceļš uz ģimnāziju vēl ejams, ir jāpilnveidojas, jāizstrādā jaunas programmas, lai rosinātu skolēnu interesi par šo mācību iestādi, kas ļautu tai piesaistīt spējīgākos zēnus un meitenes. Jaunajā mācību gadā notiks papildu uzņemšana proģimnāzijas 7.klasēs, kurās skolēnus uzņems konkursa kārtībā.

Turpinās pamatizglītības jauno standartu iedzīvināšana. Akcents ir likts uz mācību priekšmetu tuvināšanu praktiskai dzīvei, pētot, izzinot procesus, kas mums apkārt. Taču problēmas ir tādas, ka jauno standartu ieviešanai nav mūsdienu prasībām atbilstošas materiāli tehniskās bāzes un mācību līdzekļu.

Lepnums – talantīgie un spējīgie

Viens no skolēnu un skolotāju darba kvalitātes rādītājiem ir piedalīšanās mācību priekšmetu olimpiādēs un rezultāti tajās. Šajā mācību gadā pilsētas līmeņa olimpiādēs piedalījās 930 skolēnu. Bet vēl jo lielāks gandarījums, ka godam izdevies parādīt savu pilsētu valsts mērogā. Vācu valodas olimpiādē pirmo vietu ieguva Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas skolēns Jānis Ločmelis (skolotāja Ineta Feldmane), otrā vieta bija 12.vidusskolas audzēknim Aleksandram Bogdanovam (skolotāja Olga Baluhina) matemātikā un 2.vidusskolas skolēnam Dmitrijam Opoļevam (skolotāja Raisa Stunžāne) fizikā. Atzinības pārveda mūsu skolēni no angļu valodas, bioloģijas, valsts valodas, krievu valodas un literatūras, ķīmijas un vēstures olimpiādēm.

Šajā mācību gadā pirmo reizi uzsākts rīkot pilsētas olimpiādi matemātikā pirmo līdz ceturto klašu skolēniem, lai popularizētu šo priekšmetu. “Tā kā valstī pievērsta uzmanība fizikas, ķīmijas, bioloģijas mācīšanai, tad jāuzslavē šo priekšmetu skolotāju darbs, bet jo īpaši 2.vidusskolas skolotāja Raisa Stunžāne, kuras skolēni gūst panākumus. Viņas audzēknis Dmitrijs Opoļevs iekļauts valsts izlases sagatavošanas grupā,” pastāstīja Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe skolu jautājumos Maija Bergmane. “Ķīmijā jāatzīmē 1.ģimnāzijas, kā arī 2. un 12. vidusskolas skolotāju veikums.” Taču ir skolas, kuras atsevišķos priekšmetos nav varējušas sagatavot nevienu skolēnu olimpiādēm. Šīs tendences ir analizējuši mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji.

Salīdzināt pilsētas skolēnu un skolotāju darbu ar valstī esošo līmeni ļauj arī skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumi. Izaugsme vērojama 1.ģimnāzijā, kuras skolnieces Ieva Dadzīte un Aiga Cinkmane (skolotāja Elizabete Sirotina) ķīmijas sekcijā ieguva 2.pakāpes diplomus. Pirmās pakāpes diplomu mājās pārveda 11.vidusskolas skolniece Anastasija Zakatova (skolotāja Svetlana Kuprjašova), kura uzstājās krievu valodas un literatūras sekcijā.

Palikt savā klasē

Pedagoģiskās korekcijas klases jau vairs nav nekāds jaunums. Tas liecina, ka skolēniem ar dažādiem mācību traucējumiem ir vajadzīgs speciālistu atbalsts, kas ļauj viņiem turpināt mācības savā skolā un savā klasē. Pilsētas mērogā notiek šī darba izvērtēšana.

“Pēc pedagoģiskās korekcijas programmām strādā vairākās skolās, taču mūsu uzdevums kopā ar skolām un skolotājiem ir izpētīt, cik šis darbs ir lietderīgs, ņemot vērā, kāda ir šo audzēkņu attīstības dinamika, kāds ir kavējumu līmenis,” sacīja Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Alda Ķestere. Jo darbs notiek individuāli, ņemot vērā katra šī bērna spējas, tas prasa lielus līdzekļus, tāpēc jāizsver visi varianti, kā strādāt ar katru no skolēniem. Jāņem vērā visi apstākļi, arī bērnu ģimenes. Šajā mācību gadā turpinājās arī bērnu ar īpašām vajadzībām integrācija. Bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrācijai esam saņēmuši Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Šajā projektā iesaistījušās piecas skolas. Jūnijā notiks divu gadu darba izvēršanas konference.

“Šajā projektā divu gadu laikā ir izglītojušies apmēram deviņdesmit skolotāju, un izskatās, ka viņi ir ieguvuši vērtīgas zināšanas, viņi jūtas drošāki darbā ar atšķirīgiem bērniem,” informēja Alda Ķestere. Viņa pastāstīja, ka būtībā šie bērni, kuriem pamatā ir mācību traucējumi, jau apmeklējuši savas klases, bet jaunā pieeja, jaunā programma ļauj viņiem būt sekmīgiem un savu spēju robežās sekot līdz mācību apguvei.

Jau skolas solā – par karjeru

Tieši šis mācību gads iezīmējās ar to, ka uzmanība pievērsta ne tikai priekšmetu apguvei, bet arī tam, kā zēnus un meitenes arvien vairāk iepazīstināt ar reālo dzīvi un apkārtējo pasauli, lai viņi jau pēc iespējas ātrāk saprastu, ka mācās ne jau skolotāju vai vecāku prieka pēc, bet ka viņiem šīs zināšanas noderēs vēlāk. Tāpēc uzmanība ir pievērsta profesionālajai orientācijai vai karjeras izglītībai. Otrajā semestrī notika konference, kurā skolas prezentēja savu darbu šajā jomā, ielūkojoties jau nākamā mācību gada aprisēs un veicamajā. Karjeras izvēlei pievērš uzmanību kā audzināšanas stundās, tā ārpusstundu pasākumos. Šajā jomā ir vēl viens jaunums, jo skolotāji un skolēni saņēma jaunas grāmatas – palīglīdzekli karjeras izglītības jautājumos gan septīto līdz devīto klašu, gan desmito līdz divpadsmito klašu audzēkņiem. Un iezīmīgi, ka to veidošanā piedalījušies arī liepājnieki. Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe jaunatnes lietu jautājumos Aelita Antonova devusi savu ieguldījumu vidusskolēniem paredzētās grāmatas “Karjeras izglītības rokasgrāmata” veidošanā, no mūspuses šo materiālu izstrādē piedalījušās arī Liepājas rajona skolotāja Dzintra Kļaviņa un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas pedagoģe Liāra Ozola. Tāpēc var jau runāt par to, ka šis karjeras izvēles darbs ir kļuvis daudz nopietnāks un ir saplānots pat pa tēmām un stundām, tā ka skolotājiem vien atliek izrādīt savu ieinteresētību, lai skolas bērni nejustos atrauti no dzīves.

Kavējumi un otrgadnieki

Par vienu no mācību darba aktualitātēm skolotāji nosauc stundu kavējumus, un atzīst, ka tiem piemīt bīstama tendence palielināties. Nav tā, ka zēns vai meitene vispār neapmeklē skolu, taču bieži vien viņa vieta solā ir tukša, un tādi kavējumi nes sev līdzi arī citas problēmas, proti, nesekmību, kuras dēļ nevar tikt pārcelts nākamajā klasē. Otrgadnieku jautājums ir visai ass. Ministru kabineta noteikumi paredz, ja sekmes vājas vairāk nekā trīs priekšmetos, tad nākamajā klasē nedrīkst pārcelt. Bet, kā atzīst izglītības speciālisti, palikšana uz otro gadu bieži vien situāciju vēl vairāk saasina. Otrgadniekam ir dažādas grūtības – viņš nespēj iekļauties jaunajā kolektīvā, kurš bieži vien jau nostabilizējies, viņam šķiet, ka jau vienu reizi šo vielu dzirdējis, tāpēc turpina nenākt uz skolu. Lai gan, protams, jebkurš gadījums jārisina individuāli.

“Darbā ar kavētājiem lielu palīdzību var sniegt tieši skolās izveidotās atbalsta komandas, kurās ir ne tikai skolotāji, bet arī cita veida speciālisti – sociālais pedagogs, psihologs, skolas medicīnas darbinieks un administrācijas pārstāvis,” pastāstīja Izglītības pārvaldes metodiķe bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Dace Liņķe. Tieši šogad ir uzsākta kavētāju datu apkopošana pilsētas mērogā, kas ļauj izpētīt iemeslus. Tāpēc aktuāls ir jautājums, kā bērnus piesaistīt skolai. Un te ir jāapzinās, ka vecie paņēmieni un līdzekļi neder, ka pareizais virziens ir tieši atbalsts, padoms, nevis rājieni un pārmetumi. Atbalsta grupas ir izveidotas katrā skolā. Bet ne visās tās darbojas veiksmīgi. Starp labākajām ir 6.vidusskola, kurā izveidota spēcīga profesionāļu komanda. Ar savas skolas bērniem un viņu problēmām veiksmīgi strādā 15. un 7. vidusskolas atbalsta komandas. Bet citur ir vajadzīga lielāka uzticība savas mācību iestādes profesionāļiem. Ir noskaidrots, ka astoņdesmit procentos gadījumu pie kavējumiem vainojamas bērnu ģimenes. Tāpēc rodas vēl viens jautājums – kā strādāt ar vecākiem? Tieši šajā mācību gadā ir daudz domāts, kā veicināt sadarbību ar vecākiem, kā strādāt ar dienasgrāmatu, īpaši jau pamatskolas posmā. Bet jāatzīst, ka skolai ir savs uzdevums – tai jāmāca un jāaudzina bērni. Tāpēc arī audzināšanas procesā tiek iesaistīti citi dienesti.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Kādam priecīgi, kādam ne tik labi, kā bija gaidīts, bet vēl viens mācību gads ir beidzies.