Ko domā mediķi

Pēc aptuveni trim nedēļām medicīnas un sociālo darbinieku arodbiedrība teiks galīgo vārdu – būs vai nebūs mediķu streiks? Tikmēr mēģinājām noskaidrot, ko šajā sakarībā domā mūspuses mediķi. Vai viņi ir gatavi streika formā izteikt savu viedokli?

Sāksim ar ātro palīdzību un palīdzēsim arī citiem

Medicīnas darbinieku piketā liepājnieki gan nepiedalījās. Liepājas Reģionālās slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas vadītāja Ingrīda Jakovicka skaidroja – “mums ir tik maz cilvēku, ka praktiski nebija kam braukt uz Rīgu piketēt”. Pēdējā laikā notiekošās un arī nākotnē paredzamās mediķu protesta akcijas ir saistītas ar mediķu prasību valdībai paaugstināt algas.

Mūsu slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja Daina Saulīte-Kandevica precizēja, ka galvenās protesta aktivitātes pašlaik ir saistītas ar to, ka valdība nenodrošina tās prasības, ko nosaka normatīvie akti saistībā ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošo atalgojumu. Proti, piemaksu par darba vides riskiem, izdienas pensijām, kompensācijām, kas pienākas ik pēc pieciem šajā dienestā nostrādātiem gadiem, par virsstundām simt procentu apmērā un citām prasībām, kas likumā noteiktas ar 2008.gadu.

Ja izdosies iekustināt neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā strādājošo prasības, ja briestošās protesta akcijas atbalstīs arī citi mediķi, tad ir cerības, ka kā ķēdes reakcija sekos arī citu medicīnā strādājošo prasību uzklausīšana. Ja streikos, tad streikos nozare kopumā, nevis tikai neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā strādājošie.

Ministrs prasa, lai mediķi smaidītu, bet mediķi – normālu darba samaksu

Redakcija aptaujāja pašus mediķus – vai ir nobriedusi situācija, kad nepieciešams mediķu streiks, lai valdībai pateiktu, ka medicīnā strādājošie cilvēki ir noguruši un vēlas saņemt pienācīgu samaksu par savu darbu? Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka streiks, lai mediķu vispārējais noskaņojums kļūtu skaidrs gan veselības ministram Vinetam Veldrem, gan valdībai kopumā, ir atbalstāms, taču cita lieta – cik tas ir reāli iespējams? Īpaši Liepājā, kuras Reģionālā slimnīca ir neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzējas statusā. Terapijas nodaļas virsmāsa Ingūna Šulca sacīja, ka pašlaik ņirgāšanās par mediķiem notiek visaugstākajā līmenī. Ja pat ministrs var pateikt – lai medicīnas māsas vispirms smaida un tad prasa lielākas algas, tad mums ir pretjautājums: vai nevajadzētu panākt solīti pretī, lai mums ir par ko smaidīt? Īpaši tagad, kad tuvojas ziema ar apkures un citu maksājumu palielinājumu. I.Šulca uzsvēra, ka iepriekšējā veselības ministra Gundara Bērziņa laikā solījumus patiešām pildīja un solītie algas pielikumi bija, taču tagad iesākto neturpina. “Ja mēs, mediķi, patiešām valstij neesam vajadzīgi, tad lai tā arī pasaka,” uzskata I.Šulca. “Taču, ja izputēs veselības aprūpes nozare, tad patiesībā valstī būs krahs, un par to ir jādomā.”

“Situācija protesta akcijai ir nobriedusi,” sacīja ģimenes ārsts Igors Stoma. “Bet es nezinu, vai streikot ir labi.” Taču ārsts bija pārliecināts, ka situācija veselības aprūpē ir dramatiska un ka mediķi nedrīkst būt vainīgi, ka trūkst līdzekļu veselības aprūpei – tas nav korekti. Viņš uzsvēra, ka valstī nav skaidri definēti mediķu darba novērtējuma kritēriji un tas, ka slimnīcā strādājošie kolēģi darba samaksā saņem 300–400 latu, nav normāla situācija. Tāpēc, ja streika prasībās būs runa par mediķu atalgojumu, viņš šajā protesta akcijā piedalīsies.

Ķirurgs Egils Samedovs uzskata, ka streikam noteikti ir jānotiek, turklāt jo ātrāk, jo labāk, kamēr vēl nav pieņemts nākamā gada budžets. “Līdz tam laikam mediķiem ir konkrēti jāpasaka savas prasības, tad arī būs cerība, ka kāds tās uzklausīs,” viņš sacīja un piebilda – nekorekti ir veselības ministra izteikumi, ka streiks ir muļķība, nevis risinājums. Un pastāstīja, ka par vienu slodzi saņem 435 latus uz papīra.

“Pārējais, ko es strādāju papildu slodzē, notiek uz manas veselības rēķina,” viņš turpināja. “Es, protams, to varētu nedarīt, bet vienkārši trūkst ārstu, kas šo darbu dara, un tomēr ar vienu slodzi es un mana ģimene nevar izdzīvot. Tāpēc tikpat nekorekti ir mūsu vadības teiktais, ka kopumā mēs nesaņemam slikti. Jā, nesaņemam, bet uz kā rēķina? Vai tas ir normāli, ja ķirurgs pēc nakts dežūras paliek slimnīcā strādāt un operēt?”

Slimnīcas Narkoloģijas nodaļas vadītāja Jeļena Sorokina teica, ka ir par to, lai streiks notiktu, un uzsvēra, ka īpaši svarīgi ir akcentēt ne tikai ārstu darba samaksas problēmu, bet arī medicīnas māsu un māsu palīgu atalgojumu. “Nav normāla situācija, ja slimnīcas tehniskie darbinieki algā saņem vairāk nekā māsiņa,” viņa sacīja. Un piebilda, ka arī pati labprāt strādātu mazāku slodzi, saņemtu mazāk naudas, taču dzīvotu un šo naudu tērētu, jo tagad ir tikai un vienīgi darbs un dažas stundas miegam.

Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš, runājot par iespējamo streiku, bija kodolīgs: “Es kā slimnīcas vadītājs, kuram streika dienā būs jānodrošina palīdzības sniegšana slimniekiem, streiku, protams, neatbalstu. Taču es saprotu mediķus, jo, piemēram, medicīnas māsu un māsu palīgu atalgojums patiešām ir mazs. Un arī ārstiem, ja skatāmies par vienu slodzi, tas nav liels. Taču viņiem vismaz ir iespēja kaut cik normāli nopelnīt, strādājot vairāk nekā vienu slodzi.”

Tomēr, atbalstot iespējamo streiku un pat izsakoties par tā nepieciešamību, vienlaikus vairums mediķu piebilst, ka streiks ir visai grūti noorganizējams. Kā ļoti precīzi šo situāciju raksturoja I.Šulca – nav tik vienkārši streika dienā sniegt pacientiem tikai neatliekamo palīdzību, bet citus lūgt būt saprotošus un pagaidīt. “Arī viņi, pat zinot, ka nekas slikts nenotiks, šādā reizē satraucas un viņu veselības stāvoklis pasliktinās, bet to mēs nedrīkstam pieļaut,” viņa sacīja.

Nelaimē slimos cilvēkus neatstās

D.Saulīte-Kandevica skaidroja, ka streiks, ja tas notiks, norisināsies stingrā saskaņā ar “Streiku likumu”. Tajā ir teikts, ka darba devējs un streika komiteja nodrošina, lai streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, kuru pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Pie šiem dienestiem pieder arī ārstniecības iestādes. Tāpēc, skaidroja D.Saulīte-Kandevica, streika laikā nekādā gadījumā nevienu slimnieku neatstās bez neatliekamās palīdzības, notiks arī neatliekamās operācijas, tāpat sniegs citu palīdzību. Taču uz laiku būs atliktas plānveida operācijas, izmeklējumi un citas manipulācijas, kas nav neatliekamas. “As nozīmē, ka slimnīca strādās tādā kā brīvdienu režīmā,” viņa sacīja. I.Jakovicka piebilda: “Mūsu brigādes brauks izsaukumos kā parasti, un streika dēļ mazāk cilvēku nestrādās.”

Jāatgādina, ka pirms pieciem gadiem jūlija vidū jau notika streiks, kurā piedalījās arī 139 mūsu Centrālās slimnīcas mediķi. Prasības toreiz bija ļoti līdzīgas tām, kādas tās varētu būt šajā reizē: algas paaugstināšana, darba apstākļu un darba vides uzlabošana un nepieciešamība piešķirt lielākus līdzekļus veselības aprūpei kopumā. Ja atceramies, tad togad situācija bija nobriedusi īpaši riskanta, jo septembra beigās bija paredzēts mediķu trīs dienu ilgs streiks, kas gan nenotika. Kā būs šoreiz?

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Ārsti uzskata, ka nav normāli, ja ķirurgam nākamajā rītā pēc nakts dežūras ir jādodas uz operāciju zāli vai kādam citam ārstam – pie slimnieka palātā tā vietā, lai normāli atpūstos.