studiju kredīts

Iestājeksāmeni augstskolās jauniešiem ir kā loterija – izdosies iekļūt budžeta grupā, vai nāksies vērt vaļā maciņu un maksāt par skološanos pašam. Par spīti ekonomiski sarežģītajām situācijām ģimenes cenšas atrast naudu, kas nepieciešama augstskolā. Un viens no risinājumiem ir studiju kredīts, kas sedz mācību maksu un jāatmaksā pēc augstskolas beigšanas. Bet bankas vēl vilina jauniešus ar studējošā kredītu, kas ļauj saņemt tādu kā stipendiju ikdienas tēriņiem. Ģimenes budžets tādējādi ir atslogots, tomēr jārēķinās ar to, ka kredīts būs arī jāatmaksā.  

Nauda nav šķērslis izglītībai

Laikā, kad nākamie jaunie studenti reģistrējas, Liepājas Universitātē darbojas arī kreditēšanas konsultāciju punkts. Un visās reģistrēšanās dienās intereses netrūkst. Jo ne jau visiem laimējies tikt budžeta grupā, taču tas, izrādās, nebūt nav šķērslis, uzsākot kāpienu izglītības kalnā. Cilvēki, kuri ir ceļā uz savas izvēles piepildīšanu, ir gatavi ņemt banku piedāvātos kredītus, lai mācītos.

“Esmu gatavojusies ņemt kredītu, kas sedz mācību maksu,” gaidot savu rindu, reģistrējoties studijām, apsvēra Juta Blumfelde. Viņa iestājusies tūrisma vadības studiju programmā. Bet mācību maksa ir apmēram 3500 latu. Tādu summu Juta nevar uzreiz samaksāt. Viņa viena audzina meitiņu, kurai astoņi gadi. Tāpēc nolēmusi, ka laiks arī pašai iegūt izglītību un kvalifikāciju. “Mācīsimies abas. Un galā būs jātiek. Es gan gribētu paņemt kredītu tikai uz vienu gadu, tālāk – tad redzēs, kā izveidosies apstākļi,” rēķināja bez piecām minūtēm jau studente Juta.

Aija Rudgalve atbraukusi no Jelgavas rajona. Viņa Liepājā studēs pirmsskolas pedagoģiju, lai ar laiku kļūtu par mazo bērnu audzinātāju. Aijai ir skaidrs, ka visam studiju posmam būs vajadzīgi 3444 lati. Bet ģimenei tādas naudas nav, un uz vecāku pleciem jauniete šo studiju maksas nastu nevelt nevēlas. Viņas mamma dzīvo rajonā, strādā par sētnieci. Taču meita ir gatava mācīties, iegūt profesiju, kuru viņa izvēlējusies pārdomāti.

“Lai uzzinātu ko vairāk par kredīta ņemšanas noteikumiem un prasībām, es interesējos te augstskolā, bez tam, kad biju 12.klasē, pie mums uz skolu bija atnākuši “Hansabankas” pārstāvji, kuri iepazīstināja gan ar kredītu izsniegšanas, gan ar atmaksāšanas kārtību,” sacīja Aija. Viņa domā, ka pēc studiju beigām ar kredītu atmaksu nebūs nekādu problēmu. Aija uzskata, būs taču darbs, un tad vēl var izvēlēties dzēšanas laiku – piecus vai desmit gadus. “Tad iznāk ar visiem procentiem kādi 16 līdz 20 lati mēnesī, un tādu summu, domāju, ka samaksāt nebūs problēmu,” jaunā studente ir noskaņota optimistiski.

Uzzināt kredīta ņemšanas noteikumus pie Liepājas Universitātes konsultantes kreditēšanas jautājumos griežas gan jaunieši, kas sāks studēt pilna laika studiju programmās, gan cilvēki, kuri izvēlējušies apgūt izglītību un strādāt, tas ir, nepilna laika studiju programmu studenti.

Elīna Eihvalde iestāsies sabiedrisko attiecību specialitātē. Visu studiju maksu viņa samaksāt nevar, visam studiju posmam nepieciešami 1660 latu. Elīna ir gatava ņemt kredītu. Viņai līdzi atnākusi mamma Inese Eihvalde. “Es arī pati esmu studente, un arī es ņēmu kredītu studijām,” paskaidroja mamma, kura neklātienē mācās par sociālo rehabilitētāju. “Bet ir jāmācās, tur gan nav šaubu, izglītība ir vajadzīga. Un, ja būs darbs, varēs segt kredītu,” ir pārliecināta Elīnas mamma Inese. 

Bijušais students: “Tobrīd jūra ir līdz ceļiem”

Kamēr vieni tikai apdomā – ņemt vai neņemt kredītu, bijušajiem studentiem ir savi stāsti gan par priekiem, saņemot kredītu, gan likstām, to atmaksājot.

Jaunais liepājnieks iestājās Latvijas Universitātē pirms sešiem gadiem. Cerēja tikt budžeta grupā, taču palika pirmais aiz svītras. Un tā jaunais studiju gads prasīja no viņa un viņa vecākiem negaidītu naudas summiņu – tūlīt vajadzēja samaksāt gan par studijām, gan avansu par dienesta viesnīcu. Jauneklis izlēma, ka viņš jau neies vecākus apgrūtināt – kā nekā nav vienīgā atvase, ar kuru jādala ģimenes budžets.

“Atlika ņemt kredītu. Es paņēmu abus – kā studentu, tā studējošo kredītu. Viens nozīmēja, ka man katru mēnesi kontā ienāk naudiņa (toreiz tie bija 60 latu mēnesī), otra kredīta nauda bija par studijām. Biju laimīgs bez gala, jo cik nu mamma ar tēti uz Rīgu atsūtīja, bet man taču pašam ir nauda!” pastāstīja kredīta ņēmējs Guntars. Tolaik tikt pie kredīta nebija nemaz tik viegli. Vajadzēja meklēt divus galvotājus, piedevām vēl tiem abiem vajadzēja atvērt kontu tieši tajā bankā, kas izsniedza kredītu. Jaunietis atrada divus uzņēmīgus puišus no savu draugu vidus.

Pagāja pāris studiju gadu. Guntaram paveicās, viņš atrada darbu galvaspilsētā savā profesijā, sāka pats pelnīt. Un izlēma, ka nav ko vilkt parādu nastu, tādēļ atteicās no kredītiem. Banka sastādīja parāda atmaksāšanas grafiku, kuru puisis pildīja. Bet pēkšņi radās vēl viena problēma – viens no galvotājiem gadu gaitā izlēma, ka viņam te Latvijā nav iespējas strādāt un nopelnīt, slēdza savu kontu bankā un devās uz ārzemēm.

Banka meklēja rokā kredīta ņēmēju un izvirzīja noteikumus: “Vai nu atrodi citu galvotāju ar kontu mūsu bankā, vai arī tūlīt samaksā visu ņemto kredītu un procentus!” “Jaunie studenti, ņemot kredītus, dara to visai vieglprātīgi. Kā rāda mana paša pieredze, tieši tādā ziņā, ka nedomā, kas būs tālāk. Tajā brīdī jau viss izskatās spīdoši – noteiktā datumā ienāk naudiņa, un dzīvo tik nost. Kā mēdz teikt, jūra līdz ceļiem. Kas būs pēc tam, kā varēs atdot šo saņemto summu, par to ir visai miglains priekšstats. Jo nav taču zināms, vai pēc studijām būs darbs, vai vispār paliksi dzīvot un strādāt Latvijā vai dosies prom, vai varēsi atdot saņemto naudu un procentus,” ar tagadējo pieredzi komentē Guntars. 

Parakstītais līgums ir svēts

Liepājas tiesā nav reti gadījumi, kad tiek iesniegti prasības pieteikumi par parādu piedziņu – par nesamaksātajiem studiju kredītiem. Vairums pieteikumu ir no Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda. Stāsta Liepājas tiesas tiesnesis Imants Lagzdiņš: “Tikai man vien gada laikā ienākušas un izskatītas desmit šādas lietas. Kur nu vēl citiem tiesnešiem! Visos gadījumos tiesa fonda prasību apmierina un atbildētājam, bijušajam studentam parāds ir jāsedz. Turklāt samaksājot arī visus tiesāšanās izdevumus. Ja reiz kāds līgums ir parakstīts un tādējādi piekrists dokumentā ierakstītajām saistībām un prasībām, tad ir naivi cerēt, ka kredīta devējs vairs neliksies ne zinis par savu naudu.”

Tiesnesis stāsta, ka tiesas sēdēs parādnieki izdomā visdažādākos attaisnojumus, kādēļ kavējušies ar studiju kredīta atmaksu: zaudēts darbs, nokļuvuši bezdarbnieku rindās, pazaudēts kreditēšanas līguma eksemplārs u.c. Taču tie netiek ņemti vērā, jo: “Civillikums nosaka – parakstītais līgums ir svēts.” Sūtot ierakstītas vēstules, kredīta devējs parādniekam vairākkārt atgādinājis par neizpildītajām saistībām, tā kā ir muļķīgi attaisnoties ar nezināšanu, ka jāmaksā. I.Lagzdiņš atgādina, ka, ņemot jebkuru aizdevumu, ir skaidri jāsaprot, kādas saistības cilvēks uzņemas, un vieglprātībai nav vietas. Katrā līgumā tiek precīzi norādīts, kādas ir abu pušu saistības un kādas var būt sekas, ja līguma nosacījumus nepilda. Kad spriedums stājas spēkā, bet mēneša laikā parāds labprātīgi nav dzēsts, lieta nonāk pie tiesu izpildītāja. Un tie parādniekam atkal būs papildu izdevumi.

Bet Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons uzsver: “Būtiski pirms studijām ir uzdot sev jautājumu: vai esmu izvēlējies vispiemērotāko studiju programmu un specialitāti, ko patiešām vēlos apgūt? Prakse rāda, ka tiem kredītņēmējiem, kuri sekmīgi pabeidz studijas un iegūst augstākās izglītības diplomu, kredītu atmaksāšana parasti veicas sekmīgi. Kredītu atmaksāšanas problēmas lielākoties rodas tiem kredītņēmējiem, kuri pamet studijas. Bieži gadās situācijas, kad kredīts ir jāsāk atmaksāt, taču studijas nav pabeigtas un specialitāte nav iegūta.” 

Banka iesaka piecus zelta likumus

Arī “Nordea” bankas veiktā studentu un augstskolu absolventu aptauja rāda, ka attieksme pret studiju laikā ņemtajiem kredītiem ir vieglprātīga. Vairāk nekā puse no aptaujātajiem augstskolu absolventiem atzīst, ka ir kavējuši kredītu atmaksas termiņus, kā arī norāda, ka nepārzina kredīta atdošanas nosacījumus. Biežāk pieļautās studentu kļūdas ir kredīta pievilcības izvērtēšana īstermiņā, aizdevuma līguma neizlasīšana, pēc studiju beigām par kredītu tiek “aizmirsts” un regulāri tiek kavēti maksājumi, ir konstatējuši bankas pārstāvji.

Lai studiju laikā paņemtais kredīts nekļūtu par pēdējo kredītu sliktās kredītvēstures dēļ, “Nordea” banka izveidojusi piecus zelta likumus, kurus studentam derētu ievērot, lai studiju kredīts tiešām būtu iespēja, nevis kļūtu par slogu. Pirmais no likumiem mudina izvēlēties to kredītu, kas ir piemērotākais studenta vajadzībām. Nevajadzētu ņemt kredītu, lai studiju laikā būtu nauda izklaidei, bet rūpīgi apsvērt, kāda summa patiešām nepieciešama ikdienas tēriņu segšanai vai mācību materiālu iegādei, tomēr lai kredīts nosegtu visu studiju maksu.

Otrs zelta likums vēsta, ka ir jāizlasa un jāsaprot līguma nosacījumi, jo tieši ar to studenti – kredītņēmēji – grēko visvairāk. Bankas arī piekodina studentiem izzināt par visiem maksājumiem  saistībā ar kredītu. “Līdz ar pieteikšanos kredītam students kļūst par bankas klientu, bet kredīta noformēšana bieži var būt saistīta ar papildu izmaksām – līguma noformēšana, kredīta pieteikuma izskatīšana, kredīta līguma maiņa. Kāds no šiem pakalpojumiem, iespējams, būs par brīvu, bet par citiem būs jāmaksā,” norāda speciālisti.

Topošie studenti arī bieži vēlas paņemt maksimālo kredīta summu, paļaujoties uz to, ka gan jau nākotnes ienākumi spēs nosegt ikmēneša maksājumus par studiju laika aizdevumu. Tāpēc vēl viens padoms studentus rosina padomāt, ka ienākumi dzīves laikā var mainīties. Gribēsies vēl automašīnu līzingā pirkt, dzīvokli vajadzēs, tāpat bērniņi piedzims, un, iespējams, kādu laiku nāksies iztikt bez stabilas algas. Bet pats galvenais no bankas ieteikumiem ir veidot sev labu kredītvēsturi no paša pirmā brīža. “Studiju kredīts daudziem ir pirmais kredīts mūžā, taču arī tas ir kredītvēstures veidotājs. Laba kredītvēsture savukārt ir iespēja ietaupīt, jo šādi var turpmāk pretendēt uz izdevīgākiem kredīta nosacījumiem, izmantojot hipotekāro un citus kredītu veidus,” saka “Nordea” bankas pārstāvji. 

Domā par studiju maksas samazināšanu

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija plāno izveidot darba grupu, kas izvērtētu iespējamās izmaiņas augstskolu finansēšanā, ieviešot studiju maksu visiem augstskolu studentiem.

Pašlaik par valsts līdzekļiem Latvijas augstskolās mācās tikai ceturtā daļa studentu, savukārt pārējie studiju maksu, kas lielākoties pārsniedz 1000 latu gadā, sedz paši. Pēc Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa uzskata, šie skaitļi ir gana iespaidīgi, lai būtu jāapspriež arī citi augstākās izglītības finansēšanas modeļi, tā samazinot studiju maksas slogu.

Viņaprāt, piemērotākais būtu valstij paredzēt noteiktu maksājumu par visu valsts finansēto augstskolu studentu studijām, taču visiem studentiem būtu jāmaksā līdzdalības maksājums, kam jābūt daudz mazākam nekā pašreizējā studiju maksa.

Ņemot vērā, ka valsts par vienu budžeta studentu augstskolām maksā vairāk nekā maksas studenti, ir radusies situācija, ka budžeta studenti dotē maksas studentus, kas likumdošanā nav atļauts. Līdz ar to augstskolām nākas celt studiju maksu, un netiek noliegts – valsts savos plānos iezīmējusi vienas budžeta vietas finansējuma palielinājumu arī turpmāk, tāpēc studiju maksa varētu vēl augt.

Tomēr, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns atbalsta pašreizējo sistēmu, jo labākajiem studentiem sniegtā iespēja studēt par velti un vislabākajiem – arī saņemt stipendijas, “stimulē cenšanos”. Taču, viņaprāt, valstij ir jādomā par to, kā dzēst studiju kredītus prioritāro nozaru studentiem, kas beidz augstskolu un strādā atbilstošajā specialitātē, jo pašlaik tas tiek darīts tikai nelielai daļai absolventu.

“Valstij nepieciešami noteiktu nozaru speciālisti, un tā apmaksā labākos. Ja būs sistēma, ka maksāts tiks par visiem, visi varēs stāties, kur grib, un mums būs 90 procentu juristu,” savukārt saka Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts.

Tikmēr augstskolu pārstāvji ir vienisprātis, ka jebkurā gadījumā valsts finansējumam viena studenta izglītošanai būtu jāpalielinās, īpaši ņemot vērā, ka Latvijā valsts viena studenta izglītošanai tērē mazāk nekā nabadzīgākās ES valstis Rumānija un Bulgārija. 

Anda Pūce,
Daina Meistere,
Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Uzziņai

Studenti gandrīz jebkurā Latvijas komercbankā var saņemt divu veidu kredītus – studiju un studējošā. Tikai jāatceras, ka kredītus piešķir vienīgi akreditētu studiju programmu apguvei.

Studiju kredīts – paredzēts studiju maksas segšanai. Tas nepārsniedz augstskolas noteikto studiju maksu un valsts noteikto maksimālo studiju kredīta apmēru (maksimālo kredīta summu var uzzināt Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda mājaslapā: http//www.sf.gov.lv). Studiju laikā un laikposmā, kamēr nav sākts atmaksāt studiju kredītu (11 mēnešu pēc studiju beigšanas), šā kredīta procentu likme ir 0. Sākot kredīta atmaksu, būs jāmaksā kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme, bet ne vairāk kā 5% gadā no atlikušās studiju kredīta summas.

Studējošā kredīts ir paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai. To var saņemt pilna laika (dienas nodaļā) studējošie. Kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz 120 latu mēnesī. Šo kredītu izmaksā 10 mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu). Studējošā kredīta procentu likme ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme, bet ne vairāk kā 5% gadā. Procenti par šo kredītu ir jāmaksā katru mēnesi. Tāpēc banka regulāri šo summu ieturēs no studenta konta. 

Meita un mamma – abas studentes. Elīna Eihvalde, kura pa vasaru auklē paziņu mazuli, studēs sabiedriskās attiecības, bet viņas mamma Inese gatavojas iegūt sociālās rehabilitētājas kvalifikāciju Liepājas Universitātē.