Apkures izmaksas nav iespējams samazināt bez ēku renovācijas. Savukārt to ir iespējams paveikt, ja mājas iedzīvotāji spēj savstarpēji vienoties kopīga mērķa sasniegšanai.

Un izrādās, ka tieši strīdi un domstarpības iedzīvotāju pašu starpā ir tie iemesli, kuru dēļ viņi aizvien vēl saņem lielus rēķinus par apkuri.

Eduarda Tisē ielas 81. nama dzīvokļu īpašnieku biedrību un tās valdes priekšsēdētāju Dzintru Kapelleri var uzskatīt par celmlauzi māju apsaimniekošanas pārņemšanā no namu pārvaldēm Liepājā. Viņa jau 1999. gadā sāka apsaimniekot šo namu kā pārvaldniece uz dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma līguma pamata un pa šiem gadiem uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi, ar ko labprāt dalās ne tikai ar liepājniekiem, bet arī ar interesentiem no citām pilsētām.

Tam visam ir arī taustāms rezultāts. Proti, janvārī E. Tisē ielas 81. nama iedzīvotāji par viena dzīvojamās platības kvadrātmetra apsildīšanu maksāja vien 41 santīmu. “Ir sakārtota apkures sistēma, arī renovēta māja,” galvenos iemeslus tik labam rezultātam min Dz. Kapellere.

Mājas renovācija pabeigta 2010. gadā, piesaistot Eiropas Savienības un vēl arī pašvaldības līdzekļus. Izrādās, ka šī ēka siltināta divās kārtās. Vispirms nosiltināti bēniņi, gala sienas, durvis un cokoli. Un 10 procentu no izmaksām segusi Liepājas dome. Otrajā kārtā bijuši paredzēti vēl vērienīgāki darbi, un, lai pretendētu uz Eiropas naudu, mājā vajadzējis izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrību. Tas arī izdarīts. Tādējādi E. Tisē ielas 81. nama iemītnieki tikuši pie jaunas fasādes, logiem un atjaunota pagraba.

Lai norēķinātos par atlikušo kredītu, mājā apsaimniekošanas maksa palielināta uz 50 santīmiem par kvadrātmetru.

Avārijas izsaukums piecu gadu laikā bijis tikai viens, atšķirībā no nesakārtotajām ēkām, kur avārijas dienests parasti ciemojas vairākas reizes nedēļā. Un arī tikai tāpēc, ka aizdambējusies kanalizācija. Bet renovētās komunikācijas darbojas nevainojami, apgalvo Dz. Kapellere. Viņai pat grūti ir salīdzināt, kā bijis agrāk, jo mājas stāvoklis uzlabots pakāpeniski, vairāk nekā 10 gadu garumā. Jo vispirms nomainītas ēkas iekšējās komunikācijas, bet siltināšana veikta pēc tam. Tādēļ pat nav iespējams nosaukt kādu salīdzinošu skaitli, kāds apkures tarifs E. Tisē ielas 81. namā bijis iepriekš. Taču pilnīgi noteikti iedzīvotājiem izsniegtajos rēķinos tas tikai sarucis. “Varu salīdzināt ar blakus māju. Piemēram, E. Tisē ielas 79. namā, kas ir tāda pati tipa ēka kā 81., maksā līdz 1,30 par kvadrātmetru mēnesī, bet mūsu mājā apkure izmaksā vismaz uz pusi mazāk,”  norāda Dz. Kapellere.

Svarīga ir reputācija

“Nevaru teikt, ka ceļš uz sakārtotu māju ir ļoti vienkāršs,” atzīst Dz. Kapellere. Jo, piemēram, E. Tisē ielas 79. namā apkure ir divreiz dārgāka tikai tādēļ, ka iedzīvotāji paši nespēj vienoties par ēkas modernizāciju. “Lūk, tas ir pats svarīgākais – mājas iedzīvotāju spēja vienoties kopīgam mērķim. Citādi nekas neiznāks,” uzskata Dz. Kapellere. Protams, nozīme ir arī to personu reputācijai, kuras apsaimniekošanu uzņemas. Jo ir svarīgi, lai iedzīvotāji šiem cilvēkiem uzticētos. Visbiežāk Liepājā to var redzēt pēc darbiem. Ja cilvēki redz, ka mājas tiek sakārtotas, viņi šo apsaimniekotāju aicina pie sevis. Un arī Liepājā ir parādījušies cilvēki, kuriem ir laba reputācija māju apsaimniekošanā. Piemēram, Dz. Kapellere apsaimnieko arī Dzintara ielas 91. namu. Dienvidrietumu mikrorajonā iedzīvotāji uzticas Evijai Zemelei, vairākas dzīvokļu īpašnieku biedrības savas mājas uzticējušas Olgai Jankovskai, kura Liepājā pirmā izsita Eiropas naudu mājas renovācijai.

Kā zināms, Eiropas līdzekļu piesaisti māju renovācijai veic arī namu pārvalžu mantinieks “Liepājas Namu apsaimniekotājs”, kas, protams, ir apsveicami. Taču ir dažas nianses, kas, piemēram, Dz. Kapelleri dara piesardzīgu. “Dzirdēts, ka mājās, kur renovāciju organizē “Liepājas Namu apsaimniekotājs”, tiek paredzēta ievērojami augstāka apsaimniekošanas maksa, pat līdz 90 santīmiem par kvadrātmetru mēnesī. Tas ir daudz. Ja man liktu priekšā projektu, kurā iedzīvotājiem 15 gadu nākotnē paredzētu šādu maksu, es ļoti nopietni apdomātu, vai šādu renovāciju ir vērts veikt. Katrā ziņā tad būtu cītīgi jārēķina,” uzskata Dz. Kapellere. Bez tam būvniecības izmaksas Liepājā nav tik būtiski pieaugušas, lai apsaimniekošanas maksas pēc renovācijas būtu ar tik krasām atšķirībām, bet situācijas katrai konkrētai mājai, protams, ir citādākas, un iedzīvotājiem ar apsaimniekotāju jāmeklē labākie risinājumi.

Problēmas kašķīgā mājā

Netālu no E. Tisē ielas atrodas Ugāles ielas 7. nams. Prāva ēka. Ar 126 dzīvokļiem. Rēķinos par februāri tur saņems arī prāvu siltuma rēķinu – 1,46 latus par kvadrātmetru. “Siltuma megavats līdz ar dabasgāzes cenu kļuva dārgāks, divas nedēļas turējās pamatīgs sals ap mīnus 20,” lielo siltuma patēriņu skaidro ēkas apsaimniekotājs IK “Zēģelnieks” pārstāvis Aldis Vītols. Arī pērn apkures izmaksas Ugāles ielas 7. mājā bijušas apmēram tādā pašā līmenī. Pēc bargā sala – ap 1,33 latiem par kvadrātmetru. Un izskatās, ka mājas iedzīvotāji vēl kādu laiku tādus pašus rēķinus vien redzēs, jo nespējot vienoties par renovāciju. “Diemžēl tā ir tāda kašķīga māja. Cilvēku daudz, visi sadalījušies kaut kādās koalīcijās, un tādēļ daudz arī strīdu. Es jau pirms trim gadiem biju plānojis sākt virzīt šīs ēkas siltināšanu. Pirms trim gadiem, kad līdzekļi to atļāva, iedzīvotāji par to neparakstījās. Nogaidīja. Tagad it kā varētu darīt, taču komunālo rēķinu samaksas procents pēdējā gada laikā ir zemāks par 80. Līdz ar to banka, kurai vispirms nauda jāprasa, finanses nepiešķir.

Mājai gan ir 8000 latu uzkrājums, taču siltināšanai šī summa ir daudz par mazu. Esmu aprēķinājis, ka Ugāles ielas 7. nama renovācijai būtu vajadzīgs ap pusmiljons latu. Bez bankas finansējuma te neiztikt. Taču tas savukārt būs iespējams tikai, kad par to spēs vienoties iedzīvotāji paši,” piebilda A. Vītols.

Egona Zīverta foto

E. Tisē ielas 81. nams un Ugāles ielas 7. māja atrodas vienā mikrorajonā – Ezerkrastā. Taču tās atšķiras ne tikai vizuāli, bet arī apkures izmaksas tajās ir stipri atšķirīgas.

Viktora Ulberta foto

Dzintra Kapellere uzskata, ka saimniekošana sokas, ja iedzīvotāju starpā valda saskaņa un viņi uzticas apsaimniekotājam.