Četri stāsti

Jau esam rakstījuši par problēmām, kas saistītas ar bērnu ievietošanu pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs. Taču arvien saņemam jaunus zvanus, arvien pie mums vēršas vecāki, kuri saskārušies ar nebūšanām, kurām paši nezina risinājumu. Šoreiz piedāvājam četrus stāstus, kā arī Izglītības pārvaldes pārstāves skaidrojumu, vai jaunieviestā bērnu reģistrācijas un uzņemšanas kārtība pirmskolas izglītības iestādēs beidzot varētu uzlabot situāciju un ieviest kārtību.

Laikraksts aicina ikvienu liepājnieku iesaistīties diskusijā, pastāstīt savu pieredzi un izteikt domas sakarā ar bērnudārziem. To var izdarīt interneta portālā www.liepajniekiem.lv.

Ar kukuli viss izdodas

Divgadīga zēna māte Helga (vārds mainīts) no Liepājas centra pārcēlās dzīvot uz Dienvidrietumu mikrorajonu un mēģināja pieteikt bērnu tuvējā bērnudārzā. “Kad aizgāju pie bērnudārza vadītājas, viņa man pateica, ka rindā būšot jāgaida trīs gadi. Un vispār – atvase bērnudārzam esot jāpiesaka jau tad, kad viņš ir tikko ieņemts. Man tā bija pirmā dzirdēšana. Ja tāda kārtībā, tad vajadzēja par to informēt. Un kam par to būtu jāprasa? Ārstam?” neizpratnē ir zēna māte. Tagad viņa ir spiesta algot auklīti un par bērnudārzu vairs nedomā. “Kāda tam jēga? Pēc trim gadiem vairs arī skolas gaitas nebūs tālu,” viņa secina un ir sarūgtināta par valdošo sistēmu. Jo, piemēram, viņas draudzenes bērnam kādā no Liepājas bērnudārziem arī sākumā atteikta vieta. Taču, kad draudzene aizgājusi pie vadītājas ar kukuli, vieta atradusies.

Vienkārši pasaka: “Vietu nav!”

Pamatīgu šoku piedzīvojusi trīsgadīgā Kristera mamma Gunita Skroderēna, kura patlaban gaida vēl vienu atvasi. “Kad piedzima Kristers, pēc pāris mēnešiem mēs viņu pieteicām bērnudārzā “Dzintariņš”. Viss it kā bija kārtībā, tikām uzņemti rindā, solīja, ka vieta būs. Pagājuši trīs gadi, un rudenī Kristeram vajadzēja sākt iet dārziņā,” stāsta Gunita. Apvaicājoties paziņu lokā, viņa noskaidrojusi, ka vairāki Kristera vienaudžu vecāki jau saņēmuši uzaicinājumus ierasties bērnudārzā uz pārrunām, taču Gunita nekādu aicinājumu nebija saņēmusi, lai gan dēls bija uzņemts pirmās pakāpes reģistrā, tāpēc sākusi interesēties pati. “Biju šokā, kad man paziņoja, ka bērnam vietas nebūs nekad. Esot izdots domes lēmums, ka “Dzintariņā” nekomplektēs grupiņas no 2004.gadā dzimušajiem bērniem, bet gan tikai no 2005. un 2006.gadā dzimušajiem. Kāpēc tieši 2004.gadā dzimušie palikuši aiz strīpas, tā arī neviens nepaskaidroja,” apgalvo Gunita. Viņa uzrakstījusi pretenziju Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldei un saņēmusi atbildi no pārvaldes vadītājas Ludmilas Molčanovas, kurā apstiprināts jau iepriekš bērnudārzā uzzinātais – Kristeram vietas nav, jo komplektē grupas no jaunākiem bērniem. Neesot iespējams arī piešķirt Kristeram vietu ārpus kārtas citā bērnudārzā. Un vēstule, protams, beigusies ar atvainošanos. “Es gan gribētu uzzināt iemeslu, kāpēc tā noticis. Kas izdomājis, ka 2004.gadā dzimušajiem bērniem vietu dārziņā nevajag. Ar ko viņi atšķiras no vēlāk dzimušajiem? Vai domniekiem 2005.gadā būtu sadzimuši bērni, ka tieši viņiem vajag vietu?” sašutusi ir Gunita.

Pamatīgs riņķa dancis

Kad Sanitas (vārds mainīts) meitiņai apritēja divi mēneši, viņa devās pieteikt bērnu pirmsskolas izglītības iestādē, kur vadītāja viņu arī pierakstījusi. “Uz bērnudārzu gāju vēl divas reizes, lai noskaidrotu, cik gara rinda vēl priekšā un kad ir izredzes iestādē ietikt. Pirmajā reizē, kad vadītājai jautāju, kas bērnam jāprot pirms iestāšanās bērnudārzā, viņa par rindu neko neminēja. Pēc gada – ziemā – atkal devos interesēties par izredzēm ietikt bērnudārzā. Vadītājas nebija, bet kāda cita darbiniece man atbildēja, ka neko skaidri nevar zināt. Viņa ieteica vēlreiz atnākt šā gada jūnijā,” atceras Sanita.

Laikrakstā “Kurzemes Vārds” izlasījusi, ka ieviesta jauna reģistrācijas sistēma un ka uz mājām vecāku reģistrētajiem bērniem tiks atsūtīta vēstule ar kodu, Sanita kādu laiku gaidīja. Kad vēstule tā arī neparādījās, viņa devās uz Izglītības pārvaldi, kur noskaidroja, ka viņas bērniņš nemaz rindā neparādās. “Gāju atpakaļ uz bērnudārzu, kur vadītāja taisnojās, ka nezina, kā tas noticis, iespējams, adrese nav pareizi uzrakstīta. Viņa piedāvāja piereģistrēt bērnu ar tās dienas datumu. Tad viņam būtu izredzes ietikt bērnudārzā pēc deviņiem mēnešiem – divu gadu vecumā,” stāsta Sanita. Taču, tā kā viņai netika izsniegts nekāds papīrs, kas apliecinātu, ka bērns patiešām ir piereģistrēts, sieviete atkal devās uz Izglītības pārvaldi, lai izteiktu savas bažas, ka situācija varētu vēlreiz atkārtoties. Situācijas skaidrošanā iesaistījās pati Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova. Bērns vēlreiz tika pierakstīts rindā.

Sanitai tiek solīts, ka bērns varētu sākt iet bērnudārzā nākamgad. Ja vairāki vecāki atteiktos bērnus laist šajā bērnudārzā, kur gadā uzņem 50 mazuļus, viņai būtu izredzes savu atvasi dārziņā laist jau septembrī. Sieviete uz to cer, jo viņa strādā, tāpēc bērna pieskatīšanai ir jānolīgst aukle.

Kā dalāmas dvīnītes?

Kristīne (vārds mainīts) savas dvīnītes bērnudārzā pierakstīja, tikko viņas piedzima. Viņām tika ceturtais kārtas numurs. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja solīja, ka meitenītes tiks uzņemtas, līdzko vecāki to vēlēsies. Pēc četriem gadiem mamma saņēma paziņojumu, ka jāierodas bērnudārzā. Mājās viņa pārradās ar saraudātām acīm, jo uzzināja, ka bērnudārzā radusies brīva tikai viena gultasvieta. Kristīne ar mājiniekiem ilgi sprieda, ko darīt: laist uz bērnudārzu tikai vienu meitu, otrai meklēt aukli vai arī pusi dienas ļaut vienai būt kopā ar citiem saviem vienaudžiem, bet otru pusi – otrai? Vadītāja ierosināja, lai abas meitenes iestādē uzturas līdz pusdienlaikam, pamācās, paēd, bet neguļ, jo vienā gultā satilpt nevar. Taču mājinieki bija pret šādu risinājumu – aukle tik un tā būtu jāmeklē, jo nav neviena ģimenes locekļa, kurš nestrādātu un pēcpusdienā varētu viņas izņemt no dārziņa.

Nesen no Izglītības pārvaldes māmiņa saņēma ziņu, ka abiem bērniem radusies vieta dārziņā, taču prieki ģimenei bija īsi. Tajā pašā dienā piezvanīja pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja un, apgalvodama, ka māmiņa pati nav gribējusi abas meitiņas bērnudārzā ievietot uz visu dienu, sacīja, ka vēl padomāšot, vai viņām vispār tajā atradīsies vieta.

Ko par to saka ierēdņi?

Skaidro Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe pirmsskolas izglītības jautājumos Inta Antonova:

– Kopš 26.februāra pieteikšanās pirmsskolas izglītības iestādēs vairs nenotiek katrā iestādē, bet ir vienota reģistrācija Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldē. Taču tas nenozīmē, ka ir vienota rinda. Vecāki atnāk un izvēlas, kurā iestādē viņi stāsies rindā.

Šo jauno sistēmu ieviesa tāpēc, ka skolas jau sen ir vienotajā Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmā jeb “LIIS” programmā, un, vērtējot Rīgas pieredzi, tā ir attaisnojusies. Tagad visām pirmsskolas izglītības iestādēm ir vienoti nosacījumi, kurus noteikusi Liepājas Pilsētas dome.

Sistēmas pamatdoma ir izveidot vienotu rindas reģistru un izveidot datubāzi, kas būtu precīza, caurskatāma un publiski pieejama, kā arī ierobežot cilvēku kustību bērnudārzos. Jo bieži vien uz vecāku rēķina, iekšā varēja tikt nepiederošas personas.

– Vai jaunā sistēma nerada kādas jaunas problēmas?
– Patiesībā tā sistēma ir ļoti vienkārša. Sākumā bija grūtāk, jo vecākiem nebija pietiekami daudz informācijas. Dažs pie mums ieradās bez dokumentiem, kāds nebija izņēmis dzīvesvietas deklarāciju. Bet nu jau viss ir kārtībā. Vecāki vairs neiet uz pirmsskolas izglītības iestādēm pieteikties.

– Vai vecāki var apskatīties internetā, cik tālu bērns ir ticis rindā, kā tas bija solīts?
– Jā, tas ir iespējams. To var izdarīt Izglītības pārvaldes mājaslapā www.lip.lv. Tur pēc bērna dzimšanas gada var redzēt, kurš kārtas numurs rindā viņam ir izvēlētajā iestādē. Bet mājaslapā, kas pašlaik ir testa režīmā, nav vārdu un uzvārdu, bet ir identifikācijas kodi. Spriežot pēc zvaniem, kad tiek jautāts, ja kaut kas nav saprotams, mājaslapu cilvēki skatās.

Citi priecājas, ka beidzot var paši sekot līdzi, kāds numurs ir bērnam, citi savukārt ir neapmierināti, ka nav minēti vārdi un uzvārdi, bet ir kodi.

Rīdzinieki bija internetā ievietojuši ne tikai vārdus un uzvārdus, bet arī personas kodus, un tas radīja problēmas, jo pastāv personas datu aizsardzība.

– Redakcijā ir griezušies vecāki, kuriem netiešā veidā bija norādīts uz kuķuļdošanu, lai paātrinātu atvases nokļūšanu bērnudārzā.
– Jā, arī pie mums ir nākuši un teikuši. Pašlaik mānīties un krāpties vairs nav iespējams, jo tagad visa informācija ir datorā un līdz sekundēm precizēts, kad vecāks ir reģistrējies. Ir arī pieteikumu žurnāls, kurā vecāki parakstās.

– Vai jaunajā sistēmā paredzēts vēl kaut ko mainīt vai uzlabot?
– Pašlaik tiek apkopoti priekšlikumi par iespējām uzlabot gan informāciju mājaslapā, gan darbu kopumā.

Inita Gūtmane,
Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Kamēr citi bērni mācās un rotaļājas pirmsskolas izglītības iestādēs, tikmēr daudzi mazie liepājnieki spiesti uzturēties mājās aukles uzraudzībā.