Ceturtdiena, 22. oktobris Irīda, Īrisa, Airisa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vai Liepājā būs kopienas mediji?

Vai Liepājā būs kopienas mediji?
05.06.2007 17:58

0

Atslēgvārdi

Informatīvo telpu mēģina paplašināt

Pedagoģijas akadēmijā notikusī konference “Kopienas vienotas informācijas telpas veidošana Liepājas reģionā” meklēja atbildi jautājumam, vai Liepājā vajadzīgi kopienu mediji, kāds būtu to uzdevums un kā tos finansēt. Sarunā piedalījās pārstāvji no Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Nacionālās radio un televīzijas padomes, Sabiedrības integrācijas fonda, Latvijas Pilsoniskās alianses, Latvijas radio, Liepājas domes, Rajona padomes un Pedagoģijas akadēmijas. Konferences iniciators un koordinators bija Sabiedrisko mediju biedrības priekšsēdētājs Verners Bokums.

Kam vajadzīgas jaunas radio un televīzijas stacijas?

Pēc Vernera Bokuma uzskatiem, nav pareizi, ka likums par radio un televīziju nosaka, ka sabiedriskie elektroniskie mediji Latvijas valstī var būt tikai Latvijas radio un Latvijas televīzija, bet pārējiem jābūt tikai komerciāliem. Līdz ar to reģionos visi vietējie mediji – radio un televīzijas – ir komerciāli uzņēmumi. Katram no tiem ir savs darbības stils, pirmajā vietā, protams, ieinteresētība gūt peļņu. Katram arī savi atbalstītāji sponsori, kuru viedokļi vairāk vai mazāk jāņem vērā. Līdz ar to vietējā sabiedrības informatīvā telpa ir izkropļota, uzskata Verners Bokums. Mediju saturs, viņaprāt, lielākoties veltīts patērētāju sabiedrībai, tāpēc ļoti liela uzmanība veltīta izklaidei, nevis sabiedrības informēšanai par pasākumiem, notikumiem, lietām, kas varētu veicināt tās attīstību. Jā, viņš atzīst, ka daudzas labas lietas veic komercmediji – televīzija “Dzintare”, televīzija “Aizpute”, “Rietumu radio” un radio “Liepāja”. Taču tas, ko tie dara, ir par maz. Sabiedriskajām organizācijām, biedrībām nav daudz iespēju publiski runāt par savām aktualitātēm, kā arī paust viedokli par valsts nostādni pret vienu vai otru problēmu.

Kaut ko šajā jomā jau dara pati “Sabiedrisko mediju biedrība”, kas 1992.gadā veidojusies kā neatkarīgo producentu grupa. Tā Latvijas radio ir veidojusi raidījumus par tematiem, kas skar visas valsts intereses, pie reizes paužot arī reģionu iedzīvotāju viedokļus. Taču Sabiedrisko mediju biedrībai nācies sastapties ar problēmu, ka iedzīvotāji lielākoties nav gatavi profesionāli paust savu viedokli par notiekošo valstī. Daļēji tas tāpēc, ka viņi vienkārši par to maz ko zina. Laika gaitā kļuva skaidrs, uzskata Verners Bokums, ka būtu nepieciešamas vietējas nozīmes radio un televīzijas organizācijas, kas valstiskos procesus varētu iztirzāt caur vietējo prizmu, tādējādi sagatavojot vietējo sabiedrību līdzdarbībai, pieņemot kādus valstiski svarīgus lēmumus.

Kas ir kopienu mediji?

Tāpēc radusies ideja papētīt kustību, kas ap 2000.gadu sākusies Anglijā – “Community media un minority media” (“Kopienu mediji un minoritāšu mediji”). Kopienu medijus, kas patlaban darbojas ārzemēs, rada un veido kādas minoritātes vai kopienas – grupas. Pašlaik pētnieki kopienas mediju izplatības loku, citiem vārdiem – informatīvo telpu, mēģina paplašināt.

 Pētot informatīvo telpu, Transatlantikas dialoga par raidīšanu Eiropā priekšsēdētājs Deivids Vebsters secina: “Pat, ja panākta masu komunikācijas brīvība, prese pielāgojusies brīvā tirgus apstākļiem un žurnālisti jūtas atbildīgi sabiedrības priekšā, uzvara vēl nav pilnīga. Cilvēkiem jāmācās dienu no dienas dzīvot sabiedrībā ar brīvu presi, radio un televīziju. Viņiem jāmācās atrisināt domstarpības, nepakļaujot vispārpieņemto ideju par neatkarīgu redakcijas spriedumu pārāk stingram spiedienam.”

Kāds izskatīsies šīs puses informatīvais lauks?

“Mēs gribam veidot vēl vienu sabiedrisko radio kanālu,” stāsta Verners Bokums, “kam jau piešķirta frekvence – 93,5 megaherci. Darīsim to, ko komerciālie mediji nedara, – izveidosim kopā ar Pedagoģijas akadēmiju interneta portālu ar televīzijas, preses un citiem elementiem, kuros visu šo sabiedriskā labuma informāciju saliks kopā, arhivēs, sistematizēs, tulkos, lai ar to varētu iziet starptautiskā apritē. Radio un portāls arī būtu mūsu reģiona kopienas informatīvais lauks.”

“Mēs gribētu panākt,” saka Verners Bokums, “lai sabiedriskajam radiokanālam būtu pašvaldību – pilsētas un rajona – atbalsts. Lai tās segtu tehniskos izdevumus, proti, maksātu Latvijas radio un televīzijas centram par signāla palaišanu ēterā – par raidītāju, antenām, kā arī algu operatoram un redaktoram. Radio jāskan 24 stundas no vietas.”

Taču tas nenozīmē, ka visa finansiālā puse tiktu uzkrauta pašvaldībām. Pastāv iespēja saņemt finansējumu ar projektu starpniecību. Viens projekts kopā ar Pedagoģijas akadēmiju jau iesniegts Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentam, tiek gatavoti vēl divi. Sabiedrisko organizāciju pārstāvjus apmācīs, kā viņi var izmantot savu mediju: kā sagatavot materiālus, ko tajos var paust. Verners Bokums cer, ka to varēs darīt par līdzekļiem, ko Latvijai atvēlējusi Norvēģijas valdība.

“Mēs strādāsim ar kopienas filantropijas metodēm. Tas nozīmē, ka būs jāiegulda sabiedriskais jeb brīvprātīgais darbs,” uzsver Verners Bokums. Viņš arī uzskata, ka sabiedrība tādam darbam ir gatava. Arī pašvaldību institūcijas – Izglītības pārvalde, Sporta pārvalde, Sociālais dienests un citas institūcijas, kuras strādā ar sabiedrību, šiem medijiem varētu gatavot savu informāciju par sev un sabiedrībai svarīgām lietām. Taču arī to darbinieki būtu jāapmāca un jāsagatavo šim darbam. Tā vien šķiet, ka šajā jomā liepājnieki gatavojas pasaules pionieru misijai.

 Katra sabiedriskā organizācija varētu nākt ar pašu sagatavotu programmiņu. Ja būtu nepieciešamība iziet tiešajā ēterā, tad gan būtu jāpalīdz operatoram un redaktoram. Verners Bokums domā, ka varētu dažas stundas atvēlēt arī brīvajam mikrofonam.

“Pasaules prakse rāda,” stāsta Verners Bokums, “ka sabiedriskajos medijos ir tā saucamais nacionālais pasūtījums. Tas nozīmē, ka tiek pētītas sabiedrības vajadzības un plānots, ko un kā par tām stāstīt. Līdzīgu pētījumu veiksim arī Liepājā.”

“Taču ļoti gribētu,” saka Verners Bokums, “lai pašvaldība nāktu pretim un lai septembrī radio jau varētu sākt skanēt. Bija iecere to darīt jau Jāņos. Partneri darbam gatavi – Liepājas televīzijas tornis gatavs, gatavs arī Latvijas radio, kas palīdzējis studiju nokomplektēt.”

Kā vārdā viss notiek?

“Ir daudz problēmu, par kurām būtu jārunā,” uzskata Verners Bokums. “Tās ir visa veida sociālās ievirzes sabiedriskās organizācijas, kas ir reģistrējušās sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Protams, lielu nozīmi gribam pievērst tam, lai iekustinātu to sabiedrības daļu, kura guļ pie televizoriem un kuru nekas cits vairs neinteresē. Ar sabiedrisko organizāciju pašizpausmi, labām lietām tomēr cilvēkus kaut kā rosinātu domāt par lielākām lietām. Mums taču ir daudz labu vides organizāciju, arī tām vajadzīga tribīne. Liels akcents būs mūža izglītības jautājumiem. Gan interneta portāls, gan sabiedriskais kanāls šajā ziņā var būt ļoti noderīgs.

Ar Kultūras pārvaldi esam jau runājuši, ka varētu translēt arī lielāko svētku, atsevišķu koncertu norisi. Mums taču ir Pianisma zvaigžņu festivāls, ērģeļmūzikas festivāli. Teātra zāle ir gana liela, bet ne vienmēr tajā satilpst visi interesenti. Un ir cilvēki, kuriem klausīties ir vienkāršāk, nekā iet uz pasākumu. Varētu translēt arī pašvaldību sēdes. Sarunas par to jau ir iesāktas. Cilvēkus ļoti interesē translācijas no sporta spēlēm. Mums ir labas futbola, hokeja, florbola, basketbola spēles, bet daudzi cilvēki, kurus tās interesē, uz tām netiek darba vai citu iemeslu dēļ. Lielu vērību veltīsim arī izglītojošiem raidījumiem par dažādām tēmām.”

Vai mums to vajag?

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzējs Ārijs Orlovskis:
– Kopienas radio un portāla veidošanu vērtēju pozitīvi. Sabiedriskie mediji mums ir vajadzīgi. Pedagoģijas akadēmija varētu piedalīties informatīvi izglītojošo raidījumu gatavošanā.

Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Māris Ceirulis:
– Kopienu radio būtu ļoti noderīgs invalīdu organizācijām. Ja būtu zināms, ka noteiktā dienā un noteiktā stundā uzrunās kādas noteiktas grupas invalīdus – neredzīgos, kustību invalīdus, utt., stāstīs par viņiem aktuālām lietām, klausītāju netrūktu. Daudzi invalīdi joprojām nav iekļāvušies organizācijās. Tā būtu pirmā uzruna, kas palīdzētu viņiem iziet no četrām sienām, radio būtu pirmais draugs, kas sniedz derīgu padomu par viņu problēmu, informētu, kur var saņemt palīdzību.

Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde:
– Jebkura jauna ideja, kas veicina iedzīvotāju informētību un demokrātiju, ir apsveicama un atbalstāma. Liepājā pastāv iespēja atbalstīt jebkuru nevalstisko organizāciju, ja tā iesaistās pašvaldības organizētajos NVO projektu konkursos. Pašvaldība atbalsta jebkuru labu ieceri vai projektu.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Verners Bokums: “Radio ir pats demokrātiskākais masu informācijas sniegšanas veids.”

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz