Informatīvo telpu mēģina paplašināt

Pedagoģijas akadēmijā notikusī konference “Kopienas vienotas informācijas telpas veidošana Liepājas reģionā” meklēja atbildi jautājumam, vai Liepājā vajadzīgi kopienu mediji, kāds būtu to uzdevums un kā tos finansēt. Sarunā piedalījās pārstāvji no Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Nacionālās radio un televīzijas padomes, Sabiedrības integrācijas fonda, Latvijas Pilsoniskās alianses, Latvijas radio, Liepājas domes, Rajona padomes un Pedagoģijas akadēmijas. Konferences iniciators un koordinators bija Sabiedrisko mediju biedrības priekšsēdētājs Verners Bokums.

Kam vajadzīgas jaunas radio un televīzijas stacijas?

Pēc Vernera Bokuma uzskatiem, nav pareizi, ka likums par radio un televīziju nosaka, ka sabiedriskie elektroniskie mediji Latvijas valstī var būt tikai Latvijas radio un Latvijas televīzija, bet pārējiem jābūt tikai komerciāliem. Līdz ar to reģionos visi vietējie mediji – radio un televīzijas – ir komerciāli uzņēmumi. Katram no tiem ir savs darbības stils, pirmajā vietā, protams, ieinteresētība gūt peļņu. Katram arī savi atbalstītāji sponsori, kuru viedokļi vairāk vai mazāk jāņem vērā. Līdz ar to vietējā sabiedrības informatīvā telpa ir izkropļota, uzskata Verners Bokums. Mediju saturs, viņaprāt, lielākoties veltīts patērētāju sabiedrībai, tāpēc ļoti liela uzmanība veltīta izklaidei, nevis sabiedrības informēšanai par pasākumiem, notikumiem, lietām, kas varētu veicināt tās attīstību. Jā, viņš atzīst, ka daudzas labas lietas veic komercmediji – televīzija “Dzintare”, televīzija “Aizpute”, “Rietumu radio” un radio “Liepāja”. Taču tas, ko tie dara, ir par maz. Sabiedriskajām organizācijām, biedrībām nav daudz iespēju publiski runāt par savām aktualitātēm, kā arī paust viedokli par valsts nostādni pret vienu vai otru problēmu.

Kaut ko šajā jomā jau dara pati “Sabiedrisko mediju biedrība”, kas 1992.gadā veidojusies kā neatkarīgo producentu grupa. Tā Latvijas radio ir veidojusi raidījumus par tematiem, kas skar visas valsts intereses, pie reizes paužot arī reģionu iedzīvotāju viedokļus. Taču Sabiedrisko mediju biedrībai nācies sastapties ar problēmu, ka iedzīvotāji lielākoties nav gatavi profesionāli paust savu viedokli par notiekošo valstī. Daļēji tas tāpēc, ka viņi vienkārši par to maz ko zina. Laika gaitā kļuva skaidrs, uzskata Verners Bokums, ka būtu nepieciešamas vietējas nozīmes radio un televīzijas organizācijas, kas valstiskos procesus varētu iztirzāt caur vietējo prizmu, tādējādi sagatavojot vietējo sabiedrību līdzdarbībai, pieņemot kādus valstiski svarīgus lēmumus.

Kas ir kopienu mediji?

Tāpēc radusies ideja papētīt kustību, kas ap 2000.gadu sākusies Anglijā – “Community media un minority media” (“Kopienu mediji un minoritāšu mediji”). Kopienu medijus, kas patlaban darbojas ārzemēs, rada un veido kādas minoritātes vai kopienas – grupas. Pašlaik pētnieki kopienas mediju izplatības loku, citiem vārdiem – informatīvo telpu, mēģina paplašināt.

 Pētot informatīvo telpu, Transatlantikas dialoga par raidīšanu Eiropā priekšsēdētājs Deivids Vebsters secina: “Pat, ja panākta masu komunikācijas brīvība, prese pielāgojusies brīvā tirgus apstākļiem un žurnālisti jūtas atbildīgi sabiedrības priekšā, uzvara vēl nav pilnīga. Cilvēkiem jāmācās dienu no dienas dzīvot sabiedrībā ar brīvu presi, radio un televīziju. Viņiem jāmācās atrisināt domstarpības, nepakļaujot vispārpieņemto ideju par neatkarīgu redakcijas spriedumu pārāk stingram spiedienam.”

Kāds izskatīsies šīs puses informatīvais lauks?

“Mēs gribam veidot vēl vienu sabiedrisko radio kanālu,” stāsta Verners Bokums, “kam jau piešķirta frekvence – 93,5 megaherci. Darīsim to, ko komerciālie mediji nedara, – izveidosim kopā ar Pedagoģijas akadēmiju interneta portālu ar televīzijas, preses un citiem elementiem, kuros visu šo sabiedriskā labuma informāciju saliks kopā, arhivēs, sistematizēs, tulkos, lai ar to varētu iziet starptautiskā apritē. Radio un portāls arī būtu mūsu reģiona kopienas informatīvais lauks.”

“Mēs gribētu panākt,” saka Verners Bokums, “lai sabiedriskajam radiokanālam būtu pašvaldību – pilsētas un rajona – atbalsts. Lai tās segtu tehniskos izdevumus, proti, maksātu Latvijas radio un televīzijas centram par signāla palaišanu ēterā – par raidītāju, antenām, kā arī algu operatoram un redaktoram. Radio jāskan 24 stundas no vietas.”

Taču tas nenozīmē, ka visa finansiālā puse tiktu uzkrauta pašvaldībām. Pastāv iespēja saņemt finansējumu ar projektu starpniecību. Viens projekts kopā ar Pedagoģijas akadēmiju jau iesniegts Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentam, tiek gatavoti vēl divi. Sabiedrisko organizāciju pārstāvjus apmācīs, kā viņi var izmantot savu mediju: kā sagatavot materiālus, ko tajos var paust. Verners Bokums cer, ka to varēs darīt par līdzekļiem, ko Latvijai atvēlējusi Norvēģijas valdība.

“Mēs strādāsim ar kopienas filantropijas metodēm. Tas nozīmē, ka būs jāiegulda sabiedriskais jeb brīvprātīgais darbs,” uzsver Verners Bokums. Viņš arī uzskata, ka sabiedrība tādam darbam ir gatava. Arī pašvaldību institūcijas – Izglītības pārvalde, Sporta pārvalde, Sociālais dienests un citas institūcijas, kuras strādā ar sabiedrību, šiem medijiem varētu gatavot savu informāciju par sev un sabiedrībai svarīgām lietām. Taču arī to darbinieki būtu jāapmāca un jāsagatavo šim darbam. Tā vien šķiet, ka šajā jomā liepājnieki gatavojas pasaules pionieru misijai.

 Katra sabiedriskā organizācija varētu nākt ar pašu sagatavotu programmiņu. Ja būtu nepieciešamība iziet tiešajā ēterā, tad gan būtu jāpalīdz operatoram un redaktoram. Verners Bokums domā, ka varētu dažas stundas atvēlēt arī brīvajam mikrofonam.

“Pasaules prakse rāda,” stāsta Verners Bokums, “ka sabiedriskajos medijos ir tā saucamais nacionālais pasūtījums. Tas nozīmē, ka tiek pētītas sabiedrības vajadzības un plānots, ko un kā par tām stāstīt. Līdzīgu pētījumu veiksim arī Liepājā.”

“Taču ļoti gribētu,” saka Verners Bokums, “lai pašvaldība nāktu pretim un lai septembrī radio jau varētu sākt skanēt. Bija iecere to darīt jau Jāņos. Partneri darbam gatavi – Liepājas televīzijas tornis gatavs, gatavs arī Latvijas radio, kas palīdzējis studiju nokomplektēt.”

Kā vārdā viss notiek?

“Ir daudz problēmu, par kurām būtu jārunā,” uzskata Verners Bokums. “Tās ir visa veida sociālās ievirzes sabiedriskās organizācijas, kas ir reģistrējušās sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Protams, lielu nozīmi gribam pievērst tam, lai iekustinātu to sabiedrības daļu, kura guļ pie televizoriem un kuru nekas cits vairs neinteresē. Ar sabiedrisko organizāciju pašizpausmi, labām lietām tomēr cilvēkus kaut kā rosinātu domāt par lielākām lietām. Mums taču ir daudz labu vides organizāciju, arī tām vajadzīga tribīne. Liels akcents būs mūža izglītības jautājumiem. Gan interneta portāls, gan sabiedriskais kanāls šajā ziņā var būt ļoti noderīgs.

Ar Kultūras pārvaldi esam jau runājuši, ka varētu translēt arī lielāko svētku, atsevišķu koncertu norisi. Mums taču ir Pianisma zvaigžņu festivāls, ērģeļmūzikas festivāli. Teātra zāle ir gana liela, bet ne vienmēr tajā satilpst visi interesenti. Un ir cilvēki, kuriem klausīties ir vienkāršāk, nekā iet uz pasākumu. Varētu translēt arī pašvaldību sēdes. Sarunas par to jau ir iesāktas. Cilvēkus ļoti interesē translācijas no sporta spēlēm. Mums ir labas futbola, hokeja, florbola, basketbola spēles, bet daudzi cilvēki, kurus tās interesē, uz tām netiek darba vai citu iemeslu dēļ. Lielu vērību veltīsim arī izglītojošiem raidījumiem par dažādām tēmām.”

Vai mums to vajag?

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pasniedzējs Ārijs Orlovskis:
– Kopienas radio un portāla veidošanu vērtēju pozitīvi. Sabiedriskie mediji mums ir vajadzīgi. Pedagoģijas akadēmija varētu piedalīties informatīvi izglītojošo raidījumu gatavošanā.

Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Māris Ceirulis:
– Kopienu radio būtu ļoti noderīgs invalīdu organizācijām. Ja būtu zināms, ka noteiktā dienā un noteiktā stundā uzrunās kādas noteiktas grupas invalīdus – neredzīgos, kustību invalīdus, utt., stāstīs par viņiem aktuālām lietām, klausītāju netrūktu. Daudzi invalīdi joprojām nav iekļāvušies organizācijās. Tā būtu pirmā uzruna, kas palīdzētu viņiem iziet no četrām sienām, radio būtu pirmais draugs, kas sniedz derīgu padomu par viņu problēmu, informētu, kur var saņemt palīdzību.

Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde:
– Jebkura jauna ideja, kas veicina iedzīvotāju informētību un demokrātiju, ir apsveicama un atbalstāma. Liepājā pastāv iespēja atbalstīt jebkuru nevalstisko organizāciju, ja tā iesaistās pašvaldības organizētajos NVO projektu konkursos. Pašvaldība atbalsta jebkuru labu ieceri vai projektu.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Verners Bokums: “Radio ir pats demokrātiskākais masu informācijas sniegšanas veids.”