Trešdiena, 24. aprīlis Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vai tavs darbs ir likumīgs?

Vai tavs darbs ir likumīgs?
27.09.2006 19:05

0

Cilvēki neslēdz darba līgumus…

Laiku pa laikam uz redakciju nāk cilvēki un sūdzas, ka darbā noticis nelaimes gadījums, cilvēks savainojies, bet darba devējs slimības naudu nemaksā. Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam nevar palīdzēt. Kāpēc? Vārds pa vārdam, līdz cilvēks atzīstas, ka strādā bez darba līguma, ticēdams darba devēja godaprātam. Tāpēc par viņu nav maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un tāpēc arī darba devējs ir it kā tiesisks nelikties ne zinis par cietušo darbinieku. Kāpēc cilvēki neslēdz darba līgumus? Kā to vērtē Valsts darba inspekcija, vaicājām Kurzemes reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājam Ilmāram Bukam.

Prioritāte –  nelegālais darbaspēks

Nelegālā darbaspēka atklāšana pēdējos divus gadus ir Valsts darba inspekcijas prioritāte. Mūsu darbs ir strādāt, lai to novērstu, saka Ilmārs Buks. Lai tas būtu vieglāk izdarāms, Valsts darba inspekcija slēdz sadarbības līgumus ar Valsts ieņēmumu dienestu, ar Robežsardzes migrācijas pārvaldi. Sagatavošanas stadijā ir arī sadarbības protokoli ar Valsts un Pašvaldības policiju.

Kurzemē pašlaik strādā 21 inspektors. Joprojām trūkst viena cilvēka. Pilns štats nav bijis kopš 1998.gada. Darbs nav no pateicīgākajiem – visu laiku pierādīt, kā kāds kaut ko nav līdz galam vai atbilstoši likumam izdarījis. Bez tam ilgu laiku šajā iestādē bijusi maza alga. Tagad tā gan kļuvusi nopietnāka, palielināta, bet joprojām atpaliek no tā, ko piedāvā juristiem un citiem profesionāļiem privātos uzņēmumos. Situāciju sarežģīt tas, ka darbiniekiem jābūt ne tikai plaša profila speciālistiem ar augstāko izglītību – celtniekiem, metalurgiem, tekstilrūpniekiem, citu profesiju pārstāvjiem, bet jāpārzina arī jurisdikcija. Pēdējā laikā darbā pieteikties nāk lielākoties cilvēki ar augstāko humanitāro izglītību. Lai cik labi arī šie cilvēki būtu, rūpnieciskā uzņēmumā viņiem sākumā pagrūti orientēties. Ir vajadzīgs laiks, lai cilvēki apgūtu arī tās speciālās zināšanas, kas vajadzīgas tieši Valsts darba inspekcijā. Tāpēc pirmais gads praktiski paiet mācoties. Jo Valsts darba inspekcijas darbā ir dažādi, kā Ilmārs Buks saka, knifi, kā atklāt, kuri cilvēki strādā bez darba līgumiem. Tos gan presei viņš neatklāj.

Tur, ārzemēs, viss ir savādāk

Vairāki Valsts darba inspekcijas darbinieki ir bijuši skatīties, kā mūsu inspekcijai līdzīgas iestādes strādā ārzemēs. Viņi bijuši Vācijā, Spānijā, Francijā. Arī Ilmārs Buks bijis Nīderlandē. Sistēma, kā atklāt nelegālā darba darītājus katrā valstī ir citāda. Lielākā daļā valstu ar to nodarbojas gan darba inspekcija, gan policija. Ilmārs Buks uzsver, ka citviet Eiropas Savienībā jūt ļoti lielu valsts ieinteresētību nelegālā darba izskaušanā. Lai to atklātu, ir izveidota cieša sadarbība starp daudzām institūcijām – nodokļu iekasētājiem, apdrošināšanas iestādēm, sociālajiem dienestiem utt. Pie mums atsevišķu institūciju, kuras vienā vai citā veidā saistītas ar darba ņēmējiem, sadarbība vēl bērnu autiņu līmenī. Ja kaut kāda sadarbība ir, tā ir izveidota tikai pēc Valsts darba inspekcijas iniciatīvas. Reizēm, saka Ilmārs Buks, nav īsti skaidrs, kādas vēsmas augšā valda un uz kurieni vēji pūš. Kad nāk vēlēšanas, atsevišķas partijas jautājumus, kas saistīti ar nelegālo darbu, pievieno savām programmām. Eiropas valstīs nelegālā nodarbinātība ir vairāk saistīta ar ārvalstu darbaspēka ieplūšanu. Nīderlandei, piemēram, lielas galvassāpes sagādā poļi. Latvieši tur netiek īpaši pieminēti. Latvijā lielākie likuma pārkāpēji ir pašu pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji.

Ķer pēc plāna

Jau divus gadus Labklājības ministrija nosaka konkrētu skaitli, cik uzņēmumu ir jāpārbauda un cik nelegālo strādātāju jānoķer. Šogad – jāpārbauda 550 uzņēmumi un jānoķer 170 “Darba likuma” pārkāpēji.

Kā to izdarīt?

Vari iet uz uzņēmumu, cik gribi, bet tik un tā nevienu likumpārkāpēju nenoķersi, saka inspektori. Tad nu jāizdomā dažādas viltības.

Astoņos mēnešos Kurzemē ir pārbaudīti 380 uzņēmumi, atklāti 106 darbinieki, kuri strādā bez darba līgumiem. Lauvas tiesa no tiem strādājuši Liepājā un Liepājas rajonā, vairāki gadījumi Ventspilī, citos rajonos mazāk. Pirmajā pusgadā visvairāk pārkāpumu bijis firmā “NS Serviss”, SIA “Katanga”, SIA “Tosele”. Ik pa laikam nebūšanas ir Cīravas kokapstrādes uzņēmumā “Miks”, kas reizēm sevi prezentē kā “Tosele” , jo tur ir it kā divi īpašnieki, kas nesatiek, bet vienam pieder telpas, otram – iekārtas. Pat Valsts darba inspekcijas speciālisti nespēj atšķetināt, kam kurš darbinieks pieder. Augustā trīs nelegāli nodarbināti cilvēki atklāti SIA “MAKS 3”. Pēc tam gan inspekcijā šā uzņēmuma administrācija darba līgumus uzrādījusi.

Nereti par pārkāpumiem inspektori uzzina konsultatīvo zvanu laikā, kad kaut ko paziņo vai nu paši darba ņēmēji vai viņu radinieki. Katru mēnesi divas trīs reizes Valsts darba inspekcijas uzklausa cilvēkus, un viņus konsultē arī Kurzemes reģiona darbinieki. Pēc tādiem zvaniem tiek arī rīkoti reidi. Lielākoties iestādēs, kur tiek nodarbināta 2. vai 3.maiņa. Tas tāpēc, ka cilvēki bez darba līgumiem visbiežāk tiek nodarbināti tieši vakara un nakts maiņās. Ļoti nopietni tiek uztverta arī anonīmā informācija, to pārbauda tāpat kā normālu iesniegumu. Un, diemžēl, fakti, ko sniedz anonīmie zvanītāji, ļoti bieži apstiprinās. Lai gan, inspekcijas darbinieki nezina, kāds ir ziņotāja mērķis: atriebība par atlaišanu, kāds cits aizvainojums. Bet galu galā tas palīdz uzlabot situāciju.

Šo lielo darbu Kurzemes reģionā, pēc Labklājības ministrijas domām, ir jāspēj izdarīt trim cilvēkiem. Pašlaik gan ir tikai divi – viens Ventspilī, otrs Liepājā. Nākamgad ministrija atļaus pieņemt vēl vienu cilvēku un aprīkot viņam darbavietu – iegādāties datoru, mobilo telefonu utt. Noklausīšanās iekārtu gan vēl Valsts darba inspekcijas rīcībā nav. Nīderlandē, kur nelegālos darbiniekus ķer arī policija, ir pieejamas viss iespējamais tehniskais nodrošinājums. Eiropas valstīs šim procesam pievērš tik lielu uzmanību arī tāpēc, ka tās vairs nevēlas sniegt iebraukušajiem cittautiešiem sniegt lielās sociālās garantijas. Tagad tur tiek grozīta likumdošana, protams, uz cieto pusi.

Nāk trešo valstu pārstāvji

Valsts darba inspekcijas darbinieki paklusām atzīstas, ka jūt milzīgs pretspēku, ka ir personas, kuras ir ieinteresētas, lai būtu iespējams pieņemt darbā nelegālo darbaspēku, apejot pat pašreizējos likumus. Bet pierādīt to, ka uzņēmumā kas līdzīgs notiek, ir ļoti grūti. Jo nav ne attiecīgas likumdošanas (par nelegālo darbinieku nodarbināšanu sodi ir niecīgi), ne resursu, lai to atklātu. Tāpēc ar bažām tiek gaidīts brīdis, kad trešo valstu pilsoņi Latvijā ieradīsies masveidā. Latvija tam vēl nav gatava, vēl visa likumdošana ārvalstu darbaspēka ieplūduma regulēšanai, viņu sociālo garantiju nodrošināšana atbilstoši Latvijas iespējām nav sakārtota. Liepājā ārzemju strādniekus un citus darbiniekus patlaban skaita desmitos. Te strādā poļi, lietuvieši. Akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs” gatavojas no Krievijas ievest 70 cilvēkus. “Baidos, ka nepaspēsim sakārtot  paši savas iekšējās problēmas, lai tiktu galā ar Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem,” saka Ilmārs Buks. Eiropas Savienības robežās cilvēku pārvietošanās ir brīva. Latvija nav gatava izsekot visiem, kas te ierodas. Patlaban valsts ir stipri labvēlīgi noskaņota pret iebraucējiem. Ilmārs Buks apgalvo, ka tie, kas rada likumus, nesaprot, kādas problēmas tas valstij var nākotnē radīt. Tā vietā žēlojas, ka darbaroku trūkst. Viņaprāt, to var apstrīdēt. Turpmāk būsim spiesti iebraucējiem sniegt sociālās garantijas, bet finansiālā seguma tam nebūs, viņu nopelnītā nauda plūdīs prom. Budžetā naudu ieguldīs tikai tie Latvijas cilvēki, kas maksās nodokļus.

Informācija par to, ka citvalstu cilvēki strādā Latvijā valsts darba inspekcijai ir. Bet – inspekcijas spēkos ir tikai konstatēt faktu. Bet saukt pie atbildības darba devēju, pierādīt, ka cilvēks tiešām strādā bez darba līguma, ir grūti. Šobrīd normatīvo dokumentu formulējumi ir tādi, kas atļauj darba devējam, acīs skatoties, melot. Darba devējs inspektoriem pasaka, ka darba līgums ir, bet, lūk, grāmatvede slimo vai aizbraukusi uz Rīgu, un “pie dokumentiem netieku klāt”. Nākošā rītā viņš ar līgumiem atnāk uz inspekciju. “Skaidri saprotam,” saka Ilmārs Buks, “ka viņš visu nakti sēdējis un rakstījis, apbraukājis cilvēkus, varbūt piedraudējis: ja gribi strādāt, tad parakstīsi.”

Atbildība būtu jāprasa arī no darbinieka

Nereti cilvēks, kas stājas darbā, pats nevēlas strādāta ar darba līgumu. Viņam šķiet, ka tas nav izdevīgi. Vairāk naudas uzreiz tiek maciņā. Un Latvijas likumi pagaidām par strādāšanu bez darba līguma atbildību prasa tikai no darba devēja. Bet atbildībai būtu jābūt abpusējai. It kā jau darbiniekam vajadzētu būt visvairāk ieinteresētam, lai  būtu darba līgums, lai darba devējs par viņu maksātu sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bet ikdienā redz pretējo. Cilvēkiem liekas, ka ir labāk, ka saņem visu nopelnīto uz rokas, vai daļu aploksnēs utt.  Neapmierinātība ar tādām darba attiecībām rodas tikai tad, ja parādās problēmas. Piemēram, darba devējs sāk krāpties, nemaksā pilnu apsolīto algu. Vai arī darbinieks paliek slims un nesaņem slimības pabalstus. Tad darbinieki raksta iesniegumus, iet uz Valsts darba inspekciju sūdzēties. Ilmārs Buks uzskata, ka šāda situācijas nebūtu jārisina Valsts darba inspekcijai. Tas ir darbinieka un darba devēja konflikts, pat ne darbinieka un darba devēja, bet fiziskas personas un juridiskas personas konflikts, ko varētu izšķirt tiesa. Ja darbinieks arī vērsies tiesā, tad advokāti vispirms pieprasa dokumentāros materiālus no inspekcijas, uz kuru pamata varētu aizstāvēt vienu vai otru pusi.

Likumos vajadzētu daudz uzlabojumu

Savus priekšlikumus, kā uzlabot normatīvos dokumentus ministrijai, dažādām komisijām iesniedz arī Kurzemes reģionālā valsts darba inspekcija. Piemēram, ir bijuši priekšlikumi “Darba likuma” labojumiem. Inspekcija uzskata, ka arī pašiem darbiniekiem jābūt atbildīgiem par darba līguma noslēgšanu un par attiekšanos no darba līguma vajadzētu cilvēkus pat sodīt. Inspekcijas darbinieki arī uzskata, ka līgumi ir stingri jāuzskaita, likumā jābūt formulētam, cik ilgā laikā kopš stāšanās darbā tas jānoslēdz, kur jāreģistrē. Igaunijā visi darba līgumi jāreģistrē Valsts darba inspekcijā. Tad skaidri zināms, kur un kādi darbinieki strādā. Inspekcijas darbu atvieglotu arī identifikācijas kartes. Par tām runā jau piecus gadus, bet to kā nav, tā nav. Vislielākā riska jomas inspekcijas skatījumā ir celtniecība un tirdzniecība, kur atrod visvairāk cilvēku bez darba līgumiem. Ja būtu identifikācijas kartes, būtu vieglāk viņus atšifrēt. Laika gaitā inspekcijas darbinieki esot iesnieguši daudz priekšlikumu, kas atvieglotu viņu darbu, izskaustu nelegālo darbu un būtiski palielinātu ieņēmumus no nodokļiem un valsts budžetu. Taču tie nez kāpēc paslīdot gar likumdevēju ausīm nesaklausīti. Ilmārs Buks ir pat mazliet aizvainots, ka Valsts darba inspekciju daži no likumdevējiem uzskata par ieinteresētu iestādi. “Mēs esam ieinteresēti tiktāl, ciktāl aizstāvam valsts intereses,” skaidro Ilmārs Buks. Brīžiem pat šķietot, ka inspekcija ir gandrīz vai vienīgā, kam rūp valsts intereses. “Bet mēs esam praktiķi un redzam, cik lielas naudas valsts kasei iet garām,” viņš uzsver. Pie tam arī pašu Saeimas deputātu algas taču maksā no tiem pašiem nodokļiem.

Mērķis – sakārtot darba attiecības

“Mūsu darbības mērķis nav kādu darba devēju, kas pārkāpj noteikumus, noķert, sodīt un panākt, lai nelegālo darbinieku padzen,” apgalvo Ilmārs Buks. Mērķis esot panākt, lai valstī ienāktu vairāk nodokļu. Tas, ka pēc pārbaudes inspekcijā tiek uzrādīti noslēgti darba līgumi, arī ir rezultāts. Vienīgi pierādīt, ka darba devējs krāpjas, ka ilgi pirms pārbaudes cilvēki strādājuši bez darba līgumiem vai drīz vien pēc līgumu noslēgšanas tos neņem vērā, ir problemātiski. Atkal traucē pašreizējā likumdošana. Naudas sodu it kā uzlikt var, bet darba devējs to var tiesā apstrīdēt. Un naudas sodi, ko nosaka darba devējiem, nebūt nav lieli. Augustā, piemēram, uzlikti seši naudas sodi. Tie parasti ir minimālās algas apmērā par vienu strādnieku. Nemaksājot nodokļus, uzņēmējs reizēm ietaupa daudz vairāk. Reizēm šis sods ir pat mazāks, tas atkarīgs, kā darba devējs reaģē uz inspekcijas aizrādījumiem, cik pretimnākošs dokumentu sakārtošanā, kā izturas pret darbiniekiem pēc tam, kad atklāts, ka viņi strādājuši nelegāli. Augustā no 16 pieķertajiem nelegālajiem darbiniekiem 14 ir tikuši pie darba līguma, bet 2 ir padzīti. Ņemot vērā, ka no tā brīža, kad  ar darbinieku noslēgts līgums, tiek  arī aprēķināti nodokļi, kaut kāds pienesums valsts budžetam ir. Tiesa, lielākoties tā ir minimālā alga.

Taču, ja aprēķinātu, cik lielu ieguvumu gūst valsts no cilvēkiem, kuri sākuši strādāt ar darba līgumu kaut vai par minimālo algu, tad jāsecina, ka nodokļos iekasētā nauda pārsniedz inspekcijas uzturēšanas izdevumus un inspektoru algas. Tas ļauj prasīt papildu naudas līdzekļus, resursus nākamajam gadam. Labklājības ministrija tā solījusi, un inspekcijas darbinieki cer, ka tas nav tikai ministres Dagnijas Staķes priekšvēlēšanu triks.

Ilmārs Buks uzsver, ka Valsts darba inspekcija nav suņi, kas skrien, ķer, soda. Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka inspektori strādā pirmām kārtām viņu pašu interesēs. Nevajag domāt, ka galvenais, lai tikai šodien būtu labi. Ir jādomā arī par to, kas būs rīt. Pensijas laiks pienāks drīz, ikvienam slimības nāk ne sauktas, ne gaidītas. Ilmārs Buks aicina cilvēkus apdomāties, domāt par savu un bērnu nākotni. Nevar problēmas atrisināt, kad tās ielaistas. Cilvēks bez darba līguma ir beztiesisks. Viņu var atlaist jebkurā laikā, par darbu maksāt un nemaksāt, likt uz algu gaidīt, un galu galā padzīt. Un tad ne tikai atlaišanas, ne tikai slimības, bet arī bezdarbnieka pabalsta nebūs. Un tad sūdzēsies, ka valsts ir netaisna. Bet darbs bez darba līguma, melnās algas saņemšana un nodokļa nemaksāšana galu galā demonstrē arī paša cilvēka attieksmi pret valsti.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz