…liepājnieki un viesi joprojām ir neapmierināti ar sastrēgumiem…

Vairāk spēkratu – lielāki sastrēgumi

Daudzi liepājnieki un viesi joprojām ir neapmierināti ar sastrēgumiem pilsētā. Vairums uzskata, ka tas notiek remontdarbiem slēgto ielu un jaunuzstādīto luksoforu dēļ. Taču ir jāņem vērā arī arvien lielākais automašīnu skaits.

Ērtību labad jāpacieš neērtības

Pilsētas ielu remonta vai rekonstrukcijas projektu īstenošanai šogad paredzēts finansējums 3,9 miljonu latu apjomā. Par šiem līdzekļiem sakārtos vairāk nekā 20 objektu. Saskaņā ar izstrādāto programmu tiek remontēta Ventspils iela (posmā no Stārķu līdz Mucenieku ielai), Ziemeļu iela (Krūmu – Ventspils iela), 14.novembra bulvāris (Brīvības – Grīzupes iela), Zemnieku iela (Jaunā ostmala – Esperanto iela), Ganību iela (Salmu iela – Jaunais tilts), Dzērves iela (E.Tisē – Lauku iela), E.Veidenbauma iela (Ganību – Apšu iela), Vītolu iela, Tirgus iela (1905.gada – Brīvības iela), Lazaretes iela (Ģenerāļa Baloža – Lazaretes iela 5), Klaipēdas iela (Līvas laukums – K.Ūliha iela), Satiksmes iela, Studentu rotas iela (Atmodas bulvāris – Imantas iela), 1905.gada iela (Raiņa – Tirgus iela), kā arī Līvas laukums un stacijas laukums. Veikta arī luksoforu izbūve Brīvības – Meldru, Brīvības – Tirgus, Ganību – Lauku ielas, Brīvības ielas – Jaunās ostmalas krustojumā.

Autovadītāju domas par būvdarbiem ielās atšķiras. Daļa piecieš neērtības un atzīst, ka remontdarbi notiek pašu braucēju labā, lai nākotnē brauktu pa kvalitatīvām ielām. Taču daļa dusmojas, ka veidojas sastrēgumi un braukšana pa pilsētu prasa daudz vairāk laika.

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs piekrīt, ka šovasar pārvietošanos mūsu pilsētas ielās sarežģī remontdarbu dēļ slēgtie posmi. Taču viņš uzsver: “Remonts – tas ir ieguldījums nākotnē. Šovasar darbi ir apjomīgi, taču tie jāpiecieš, jo nākotnē braukšana būs ērtāka un labāka.” Vienisprātis ar viņu ir arī CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste.

Tiesa gan, remontdarbu veicēji nereti nav savu uzdevumu augstumos. Vairākās vietās pilsētā pēc būvdarbu pabeigšanas laikus nav novāktas ceļa zīmes. Piemēram, Jelgavas ielā pie Annas tirgus. “Kā suns uz siena kaudzes,” būvnieku dārziņā akmeni met Ceļu policijas priekšnieks. “Pabeigts ir, bet braukt neļauj. Tas vadītājos vairo stresu. Reģistrēts gana daudz negadījumu, ko vadītāji izraisījuši steigas un apmulsuma dēļ, strupceļā veicot apgriešanās manevru un tamlīdzīgi. Protams, šoferiem jābūt uzmanīgiem, bet tik saspringtā situācijā kā šovasar Liepājā pēc būvdarbu pabeigšanas nevajadzētu kavēties ar ielas atvēršanu satiksmei.”

Luksoforiem – jā!

Daļa braucēju uzskata, ka jaunie luksofori nevis atvieglo, bet gan sarežģī situāciju. Vairāki šoferi “Kurzemes Vārdam” teikuši, ka Brīvības ielas un Jaunās ostmalas krustojums pie ledushalles pēc luksoforu uzstādīšanas kļuvis teju neizbraucams – nepieciešams vairākkārt ilgāks laiks, lai nokļūtu galamērķī.

M.Kleinbergs šim viedoklim nepiekrīt: “Luksofori neapšaubāmi bija vajadzīgi. Piemēram, no Tirgus ielas nevarēja šķērsot Brīvības ielu, lai dotos ārā no pilsētas, nemetot līkumu gar kanālmalu. Brīvības ielā sastrēgumus rada nevis luksofori, bet tas, ka posmā no Jelgavas līdz Tirgus ielai ir atļauts stāvēt. Kaut gan šajā posmā braukšanai paredzētas divas joslas, praktiski braukt var tikai pa vienu, jo malējā pārvērsta par stāvlaukumu.”

“Maģistrālais ceļš paredzēts, lai pa to brauktu,” strikti norāda amatpersona. Un piebilst, ka Ceļu policija iesniegs pilsētas pašvaldībai rekomendācijas vēstuli ar lūgumu šo jautājumu risināt. 

Bet Brīvības ielas un Jaunās ostmalas krustojumā pie ledushalles, pēc M.Kleinberga domām, sastrēgumi rodas nevis luksoforu dēļ, bet gan tāpēc, ka daudzi autovadītāji ir neuzmanīgi, nerēķinās ar citiem satiksmes dalībniekiem. Policijai nācies skatīt konfliktu, kad no otrās joslas pa labi braucošais transportlīdzeklis nogriezis ceļu tajā pašā virzienā braucošai automašīnai no pirmās joslas. Ceļu policijas priekšnieks atgādina, ka gan no pirmās, gan otrās joslas šajā krustojumā atļauts nogriezties pa labi. Konflikti rodas tādēļ, ka uz brauktuves nav horizontālo apzīmējumu, kas norāda, pa kuru joslu tālāk pēc nogriešanās turpināma kustība: “Lai varētu redzēt, kā izbraukt krustojumu pa trajektoriju. Turklāt saredzamu trafarējumu – tādu, ko lietus nenoskalo.” Arī A.Jekste uzskata, ka luksofors šajā krustojumā noteikti bija nepieciešams. Turklāt pēc tā uzstādīšanas ielu vieglāk šķērsot gājējiem.

Bez jau minētajiem luksoforiem, pēc M.Kleinberga domām, steidzami jāuzlabo luksofors Brīvības un Cukura ielas krustojumā, kas atzīts par vienu no melnajiem punktiem autoceļu kartē. Pagājušajā gadā šajā krustojumā notika septiņi negadījumi, kuros cieta viens cilvēks, bet šogad reģistrēti jau 10 negadījumi un cietuši divi cilvēki. “Apļveida kustību šajā krustojumā veidot nedrīkst – ātrums par lielu. Nepieciešams aptuveni 50 metrus abpus krustojumam paplatināt Brīvības ielu un uzstādīt luksoforam papildsekcijas – uz brīdi apturēt kustību un ļaut nogriezties pa kreisi,” uzskata M.Kleinbergs. A.Jekste savukārt teica, ka problēma iekustējusies – pašvaldība jau sākusi risināt jautājumu.

Remontdarbi – nieks pret pārslodzi un nekaunību

Statistikas dati gan rāda, ka sastrēgumiem ir vēl kāds iemesls – strauji palielinās automašīnu skaits. Kopš 1996.gada vieglo automašīnu daudzums Liepājā palielinājies par 50 procentiem. Šobrīd 21,5 procentiem jeb piektajai daļai liepājnieku ir vieglā automašīna. A.Jekste norāda, ka palielinās ne tikai transportlīdzekļu, bet arī vadītāju skaits. Patlaban jaunietim, beidzot vidusskolu, ir būtiski iegūt vadītāja apliecību, jo ar tiesībām kabatā vieglāk konkurēt darba tirgū. Bet Ceļu policijas priekšnieks vēl brīdina: “Transportlīdzekļu skaits turpinās palielināties. Liepāja ir viena no lielākajām Latvijas pilsētām, turklāt – ostas pilsēta. Un kravas automašīnas īpaši pamanāmas, jo, lai nokļūtu ostā, ir jābrauc cauri pilsētai.”

Un ir vēl viens iemesls, kādēļ veidojas sastrēgumi un avārijas situācijas, – autovadītāju zemais kultūras līmenis. Viens otrs šoferis, lai ātrāk tiktu cauri sastrēgumiem, pārkāpj jebkādus noteikumus, veidojot avārijas situācijas. Traucē arī neatļautās vietās novietotās automašīnas. Piemēram, Rīgā šoferi cits citu krustojumā gatavi palaist, lai neveidotos korķi, bet mūsu pilsētā reti gadās piedzīvot šādu laipnību.

Ceļu policijas priekšnieks pēc pieredzes zina, ka ir divas autobraucēju kategorijas, kas rada papildu slodzi un stresu pārējiem satiksmes dalībniekiem, kā arī galvassāpes likumsargiem. Pirmā – jaunieši, kuri izrādās uz ceļa, tādējādi pašapliecinoties vienaudžu starpā. Otrā – sabiedrībā pazīstamas un augstus amatus ieņemošas personas, kas uzskata, ka likumi nav rakstīti tām. “Iedomājas, ka var visu,” ir sašutis M.Kleinbergs. Pirms pāris dienām Ceļu policijas darbiniekiem bijusi situācija, kad kādas pašvaldības vadītājs aizturēts, pārsniedzot pieļaujamo ātrumu – atļauto 90 vietā viņš brauca ar 120 kilometriem stundā. “Un vēl nekaunas policistiem norādīt uz savu ieņemamo amatu un stāvokli sabiedrībā. Gatavs uzreiz atlaist mūsu inspektorus no darba,” – tā M.Kleinbergs. CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks gan ir optimistiskāk noskaņots – viņš uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā situācija jūtami uzlabojusies un agresīvie braucēji, bīdamies bargo sodu, kļūst rāmāki.

Pašvaldība piesaista ārvalstu speciālistus

Liepājas sadraudzības pilsētas Belvjū (ASV) transporta speciālists – Transporta departamenta direktora vietnieks plānošanas jautājumos Kriss Liljeblads sagatavo ieteikumus Liepājas satiksmes shēmas pilnveidošanai, informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Pašvaldība gādā, lai būtu apmierinātas visu satiksmes dalībnieku intereses – autovadītāju, gājēju, velosipēdistu un cilvēku ar īpašām vajadzībām. 

K.Liljeblads savā ziņojumā izvērtējis satiksmes mezgla attīstības iespējas pie Kalpaka tilta, Cukura un Brīvības ielas krustojumu, tramvaja priekšrocības un iespējas salīdzinājumā ar citiem sabiedriskā transporta līdzekļiem, Rīgas ielas un Jaunās ostmalas savienojuma pilnveidošanas iespējas. K.Liljeblads arī sagatavojis skatījumu, kas jādara pašvaldībai, lai pilsētu labāk nodrošinātu ar autostāvvietām. Ziņojumu viņš iesniegs domei un Būvvaldei. Sarunā ar Būvvaldes speciālistiem viņš jau paudis savas atziņas par promenādes turpmāko attīstību, par veloceliņu un gājēju ietvju pilnveidošanu, ātruma ierobežojumu nepieciešamību ielās, sabiedriskā transporta biļešu cenu politiku.

Reģistrēto transportlīdzekļu skaits 2006.gada 1.janvārī

                                     Latvijā         Liepājā un rajonā          Liepājā

vieglie                            423801         33456                          20130

kravas                            50966          1904                            794

autobusi                         5088             322                              236

piekabes, puspiekabes   26559            2243                           1075

motocikli, tricikli             3945             1244                            656

kvadricikli                      27                  26                               21

kopā                              510386          39641                         23145

(Pēc CSDD statistikas)