Meklējiet Aukļu dienestu!

Kad mazajam palika divi gadiņi, māmiņa nolēma, ka laiks atgriezties darbā. Tā kā bērnudārza rinda vēl nebija pienākusi, meklēja aukli. Aptaujāja paziņas, aprunājās ar draudzenēm, bet neko prātīgu izdomāt un atrast nevarēja. Pavisam svešu un nezināmu cilvēku savās mājās viņa ielaist tomēr baidījās. Ko var zināt, kā vecāku prombūtnes laikā ienācēja sadzīvos ar mazo un vai gadījumā neizrevidēs skapjus un pieliekamo? Un tad nāca ziņa, ka pilsētā izveidots Aukļu dienests. Abi vecāki kopā aizgāja uz pirmsskolas izglītības iestādi “Liepiņa” un tur uzrakstīja iesniegumu, ka vēlas aukli.

Uzziņai

Aukļu dienests darbojas pirmsskolas izglītības iestādes “Liepiņa” paspārnē.
Tā atvēršanas svētkos piedalījās bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, jo Liepājas dome ir vienīgā Latvijā, kura uzvarēja Bērnu un ģimenes lietu ministrijas rīkotajā konkursā par   auklīšu dienesta izveidi.
Aukļu dienests piedāvā liepājniekiem 60 sertificētu
auklīšu pakalpojumus, kurām droši var uzticēt savus bērnus. Pretendentes apguvušas zināšanas kursos “Aukles profesionālās darbības pamatkurss”.
Internetā darbojas Aukļu dienesta mājaslapa www.liepad.lv. 

Mazi, mīļi, pieraduši

“Aukļu dienests savu darbību uzsāka no septembra, kad bija beigušās mācības un aukles bija ieguvušas sertifikātu,” paskaidroja bērnudārza “Liepiņa” vadītāja Agnese Verbele.

Laikā, kamēr dienests darbojas, jau apmēram 17 ģimeņu izmantojušas šo iespēju. Ir vecāki, kuri vēlas, lai bērnu varētu atstāt speciālista uzraudzībā uz vairākām stundām dienā. Šo pakalpojumu vairāk sniedz jaunās meitenes, tās, kuras studē un kurām līdz ar to ir vajadzīgs laiks mācībām. Tā kā iegūtas vajadzīgās zināšanas, kā spēlēties ar bērnu, kādas nodarbības ir piemērotas attiecīgajam vecumam, tad viņas labprāt dodas pie mazuļa uz noteiktu laiku. Par pilna laika auklēm vairāk strādā sievietes, kuras sasniegušas pensijas vecumu un var pilnīgi nodoties jaunajam amatam.

Ēstra Ēvalde auklē gadu un sešus mēnešus vecu puisīti. Viņa tagad ir pensionāre, bet auklītes darbā jau pieredzējusi, jo pirms tam izauklējusi dvīnītes kādā Rīgas ģimenē, un tad vēl palīdzējusi kādai studentei pieskatīt mazuli, kamēr viņa ir nodarbībās.

“Kad es ieraudzīju sludinājumu, ka var pieteikties Aukļu dienestā, uzreiz aizgāju,” pastāstīja Ē.Ēvalde. Starp citu, toreiz veidojās konkurss, jo bija pateikušies divreiz vairāk pretendentu. “Man lieti noderēja arī mācības,” sacīja pieredzējusī aukle. Viņa vēl pastāstīja, ka strādā šajā ģimenē pusotru mēnesi, puisītis pie aukles pieradis un ir priecīgs, kad viņa atnāk. “Man patīk tāds mazs bērns, viņš ir gudrs, visu ko saprot, mēs varam rotaļāties. Es ierādu mazajam dažādas iemaņas, kas vajadzīgas viņa attīstībai,” Ēstra par savu mazo gatava stāstīt vēl un vēl. Jaunie vecāki abi strādā, tāpēc auklei nākas būt kopā ar mazuli gan sešas, gan septiņas un pat deviņas stundas.

Daiga Dambeniece ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 4.kursa studente. Viņa mācās par sākumskolas skolotāju un mājturības skolotāju pamatskolas klašu meitenēm. Daigai ir arī saimniecības vadītājas specialitāte, tātad viņai netrūkst pavāra prasmes. Viņa ir aukle, kā mēdz teikt, uz pilnu slodzi, bet ģimene atradusi iespēju, ka viņu jaunā auklīte var apmeklēt lekcijas un neiekavēt mācības. Viņas audzēknis ir nepilnus četrus gadus vecais Reinis. Jauniete atnāk pie viņa jau no rīta, gatavo brokastis, kopā ar mazo paēd. Arī pusdienas un vakariņas viņa pagatavo, kad no skolas pārnāk mājās lielākie bērni, paēd arī viņi. Taču aukles pamatuzdevums ir nodarboties ar bērnu. Kopā ar Daigu mazais Reinis ir apguvis iemaņas, kuras līdz tam nemācēja, piemēram, griezt ar šķērēm, viņš arī zīmē, krāso un, kā jau puika, rotaļājas ar mašīnām.

Agnese Kalniņa pēc specialitātes ir sākumskolas klašu skolotāja un logopēde, viņa arī strādā savā profesijā, bet par aukli pieteicās tāpēc, ka vēlējās vēl kādu papildu darbu. Un viņu atrada ģimene, kurai vajadzēja no skolas pārvest mājās dēlus – 1. un 2. klases skolniekus. “Esmu nolīgta uz divām stundām. To laikā pārbaudu, vai zēni pagarinātās dienas grupas laikā visu uzdoto ir izmācījušies. Ja ko nav paspējuši izdarīt, es palīdzu tikt galā ar uzdevumiem. Tad vēl, cik nu atliek laika, mēs ejam pastaigāties, arī rotaļājamies, un tad jau pārnāk kāds no vecākiem. Esmu ļoti apmierināta ar šo darbu, un šķiet, ka arī vecāki ir apmierināti,” sacīja A.Kalniņa. 

Pārbaudījums auklei

“Vecāki, kuri pamazām pierod pie attiecīgās auklītes, arī turpmāk meklē viņu,” paskaidroja Agnese Verbele. Jo ir svarīgi, lai mazajam bērnam būtu labi kopā ar cilvēku, kuru viņš līdz tam nav pazinis. Ne visi bērni ir gatavi uzreiz sadraudzēties un uzticēties nepazīstamai personai, ja līdz šim bijuši kopā tikai ar saviem tuviniekiem. Tātad tikšanās ar bērnu un viņa ģimeni ir zināms pārbaudījums aukles kandidātei.

Reiņa māmiņa Sigita Ignatjeva pauda apmierinātību, ka mazais puika sadraudzējies ar auklīti un ka tā viņam daudz ko iemāca. Viņa arī atzina, ka vecāki tik tiešām rūpējas, lai bērnam ar aukli, kā mēdz teikt, saskanētu.

Kristīnes Šepanovskas ģimene, pirms satikās ar Ēstru Ēvaldi, savam dēlēnam Kārlim aukli meklēja diezgan ilgi un rūpīgi.

“Mums visādi ir gājis. Gan paši ievietojām avīzē sludinājumu, gan atsaucāmies tiem, kuros piedāvāja auklēt bērniņu,” pieredzē dalījās Kristīne. Viņa pastāstīja, ka nemaz nav tik viegli atrast uzticamu un strādāt gatavu cilvēku. “Pirmais, ko skatījāmies, kad sarunājām satikties, lai aukles pretendente atnāktu laikā. Ja jau uz pirmo tikšanos nevar ierasties, kā sarunāts, un stāsta, ka tramvajs nav nācis, ko tad darīs, kad būs jāstrādā? Arī es un bērna tētis nevaram gaidīt, ja mums ir jābūt darbā. Tad vēl uzdevām dažādus jautājumus, piemēram, vai nesmēķē. Jāteic atklāti, ka atrast aukli nav viegli, arī tās, kas pieteicās, nebija gatavas strādāt pilnu darba dienu, gribēja tikai atnākt uz pāris stundām,” sacīja mazā Kārļa māmiņa. Viņa ir priecīga, ka tomēr izdevies atrast tādu cilvēku kā Ē.Ēvalde.

Tomēr ir zināms garants

Aukļu dienests piedāvā visdažādākos pakalpojumus: aukle uz pilnu darba dienu, uz pusi dienas, dažas stundas dienā, aukle brīvdienās, nakts aukle. Ģimene, vienojoties ar cilvēku, kurš gatavs būt kopā ar tās mazuli, var sarunāt papildu pakalpojumus, piemēram, nodarbības zīmēšanā, gleznošanā, bērna sagatavošanā skolai. Minimālā samaksa par aukles pakalpojumu ir 95 santīmi stundā. Pašvaldība ir paredzējusi līdzfinansējumu 50 latu apmērā, ja aukle ģimenē sniedz pakalpojumu ne mazāk par 160 stundām mēnesī. Auklei ir jāmaksā nodoklis kā pašnodarbinātai personai.

Tāpat, atnākot uz dienestu un rakstot pieteikumu, ir jāatrod piemērotākais variants, jo diezin vai būs izdevīgi cilvēkam no Dienvidrietumu mikrorajona braukt cauri visai pilsētai, lai strādātu Tosmarē vai Karostā. Tas arī ir zināms garants, lai gan, kā paskaidroja A.Verbele, līdz šim nekādu pretenziju neesot bijis. Reiz aukle nomainīta, bet gan tāpēc, ka bijis grūti saskaņot darba laikus, jo ne visas dienesta darbinieces ir brīvas jebkurā brīdī, tāpēc jāsaskaņo darbs pie bērna gan ar pašas mācībām, gan darbu.

Ir paredzēts, ka pašvaldība arī kontrolēs, cik kvalitatīvi šis pakalpojums tiek sniegts un vai vecāki ir apmierināti. Jo, izvēloties aukli, pakalpojuma saņemšanai tiek slēgts trīspusējs līgums – starp aukli, ģimeni un pašvaldību.

Pazīstamākās aukles
Dzejnieka A.Puškina aukle Arina Radionovna.
Bokas jaunkundze no grāmatas “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”.
Fon Trapu ģimenes aukle no filmas “Mūzikas skaņas”.
Mērija Popinsa no Pamelas Treversas tāda paša nosaukuma grāmatas un filmas.
“Atjautīgā aukle” no R.Šeridana lugas.
“Ūsainais auklis” no filmas.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Aukle Daiga Dambeniece kopā ar mazo Reini un viņa māmiņu Aukļu dienesta telpās.