Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Valdis Zatlers: “Man patīk Liepājas brīvdomības gars”

Valdis Zatlers: “Man patīk Liepājas brīvdomības gars”
27.08.2007 19:52

0

Atslēgvārdi

Iespaidi par pilsētu

Viesojoties Liepājā, savas vizītes nobeigumā valsts prezidents Valdis Zatlers īsā intervijā pastāstīja, ko redzējis mūspusē, kādi ir viņa iespaidi, kā arī par to, kādas atmiņas viņu vēl no skolas laikiem saista ar šo pilsētu.

Stājoties prezidenta amatā, jūs uzsvērāt, ka gribat apbraukāt visu Latviju. Savas prezidentūras pirmajos mēnešos esat pabijis jau daudzviet.
– Es patiešām esmu bijis jau daudzviet – gan pilsētās, gan pagastos. Bet no lielajām pilsētām Liepāja manā apmeklējumu grafikā ir pirmā.

Kāpēc jums ir tik svarīgi apbraukāt valsti, nevis risināt dažādus jautājumus, atrodoties Rīgā?
– Mēs visi dzīvojam steigas laikmetā un esam tik pārņemti katrs ar savu darbu, ka mums ir maz laika paskatīties un iepazīt pašiem savu valsti. Atvaļinājuma laikā mēs varam paspēt pabūt kādā vienā novadā vai vienā rajonā, bet Latvija taču ir tik dažāda.

Vai tas nozīmē, ka tagad jums ir iespēja to iepazīt gan kā prezidentam, gan kā Latvijas iedzīvotājam?
– Man kā prezidentam tā ir cilvēciska priekšrocība un galvenais – amata pienākums.

Ko cerējāt ieraudzīt un ko salīdzinājumā ar cerēto ieraudzījāt un sajutāt Liepājā?
– Tādu kopēju iespaidu par Liepāju es pašlaik neveidoju. Bet es zinu, ka tas, ko redzēju, noteikti ir daudz, daudz labāks nekā tad, ja es būtu rūpīgi izplānojis, ko tieši vēlos apskatīt.

Jūs iepriekš sacījāt, ka Liepājai ir sava seja. Kāda tā ir jūsu skatījumā?
– Mani fascinēja tas, ka ieraudzīju Karostas seno ķieģeļu apdari jaunajā Policijas pārvaldes ēkā. Karostas ķieģeļu brends ir pazīstams visā Latvijā, un ir interesanti, kas tas izmantots arī sabiedriskas ēkas būvniecībā.

Jūs esot ar Liepāju un festivālu “Liepājas dzintars” pazīstams jau no skolas gadiem?
– Tieši tā – manas paaudzes cilvēkiem Liepāja saistās ar brīvdomību un mūziku. Tur izpaudās arī mana kā pusaudža buntavnieka gars. Esmu ar autostopiem braucis uz šejieni, mēs pie lielā universālveikala zaļajā zonā cēlām vienvietīgu telti un tur četri cilvēki gulējām. Mūzika mani vienmēr ir saistījusi, un es atceros tās festivāla dziesmas, kuru laikā mēs stāvējām kājās un dziedājām līdzi. Tās sajūtas nav izskaidrojamas. Tā toreiz bija liela dzīves jēga.

Jūs sacījāt, ka Liepāja, protams, nevar mēroties spēkiem ar Rīgu, taču tai ir sava noteikta vieta. Kādu jūs to redzat valsts kontekstā?
– Lai jebkurš dārzs būtu skaists, tajā ir jābūt vairāk par vienu ziedu, par vienu krūmu vai vienu lielu koku. Lai Latvija kļūtu daudzveidīga un lai pilsēta konkurētu ar pilsētu, kaut arī tās ir viena lielāka, cita mazāka, tām visām ir sava vieta. Un Liepāja, manuprāt, ir tāds latviskuma simbols.  

Kuri, jūsuprāt, ir tie vaļi, uz kuriem mūsu pilsēta varētu balstīties tālākajā attīstībā?
– Jūs man intervijas sākumā jautājāt, kāpēc ir vērts apceļot Latviju. Tāpēc, ka tajā ir pārsteigumi, un viens no tādiem Liepājā man bija uzņēmums “Liepājas metalurgs”. Kad es iegāju martena cehā, redzēju, kā tur cilvēki strādā un kā notiek rekonstrukcija, ne uz brīdi neapturot ražošanu, es sapratu, ka to var izdarīt tikai fanātiski cilvēki, kas tic savam darbam. Un patīkams pārsteigums man bija arī tas, cik ļoti pilsētas sporta un kultūras dzīve ir saaugusi ar šo rūpnīcu. Tā kā es uzskatu, ka šī rūpnīca ir viens no Liepājas vaļiem. Otrs – tā ir jūsu pilsētas arhitektūra. Tas, kā vecās mājas saaug ar jaunajām, ko ceļ vai atjauno tagad – tas ir īpašais Liepājas stils, ko nevar sajaukt ne ar vienu citu pilsētu. Un, protams, mūzika un kultūra, kas varētu būt trešais valis. Jums ir pašiem savs simfoniskais orķestris. Kurai citai pilsētai vēl tāds ir?

Jūs noskatījāties arī mūsu orķestra un zviedru pianista Roberta Velsa koncertu. Kā jums tas patika?
– Man patika. Bet es gribu būt Liepājas patriots un teikt, ka labākais koncertā bija orķestris. Un Velss to papildināja.

Pirms nepilnas nedēļas Rīgā notika konference par naudas apriti veselības aprūpē, kurā arī jūs piedalījāties no sākuma līdz beigām. Un viena no galvenajām domām, kas tajā izkristalizējās, bija atziņa, ka veselības aprūpē ir krīze, ka trūks cilvēku un trūkst finansējuma. Mūsu mediķi atzīst, ka pat tad, ja atradīsies nauda, tā neatrisinās mediķu trūkumu. Kā, jūsuprāt, šo problēmu – akūto mediķu trūkumu, kas ir aktuāls arī Liepājā, – risināt?
– Man patīk, ka jūs un arī jūsu veselības aprūpes speciālisti saskata to, ka galvenais ir cilvēki. Manuprāt, krīze būs pēc dažiem gadiem, kad ārsti pateiks: mēs vairs nevaram. Tāpēc mums jau tagad ir jādomā uz priekšu. Atcerēsimies laiku, kad streikoja anesteziologi. Tā bija krīze, jo veselības aprūpe šajā laikā reāli varēja apstāties. Un es domāju, ka pašlaik gaidāmā krīze ir novēršama tikai vienā veidā. Es šo situāciju mazliet salīdzinātu ar “Liepājas metalurgu” – arī tajā savulaik bija krīze, un rūpnīca bija uz apstāšanās robežas. Bet uzņēmums tika tam pāri. Un tas nozīmē, ka grūtībām var tikt pāri.

Viena uzņēmuma robežās tas tomēr ir vienkāršāk, nekā veselā nozarē visā valstī.
– Šajā konkrētajā situācija valdībai, bet jo īpaši Veselības ministrijai ir jāuztur ļoti rūpīgs dialogs ar mediķiem. Ja atceraties, tad laikā, kad bija anesteziologu streiks, tajos divos mēnešos šis dialogs bija ļoti intensīvs.  

Dialogs vien diezin vai rosināt jauniešus mācīties par mediķiem. Jaunieši šo profesiju lielākoties neizvēlas tāpēc, ka zina – aptuveni līdz 30 gadu vecumam, kad viņi kļūs par pilntiesīgiem ārstiem, dzīvos ļoti pieticīgi.
– Te es atļaujos uzskatīt, ka par ārstiem vienmēr aizies mācīties tie cilvēki, kam tas ir aicinājums. Tie, kam tā nav, labāk lai uz medicīnu neiet – ar pierunāšanu vien šai profesijai piesaistīt nevar. Bet es vēlreiz gribu uzsvērt – ja valdība, Veselības ministrija un arī pilsētu un rajonu pašvaldības spēs ar mediķiem sarunāties, radīt viņos fanātismu un nepieļaut tuvojošos krīzi, tad krīzes arī nebūs. Un es ticu, ka būs jaunie ārsti.

Latvijas pilsētās un pagastos jūs tiekaties arī ar iedzīvotājiem. Vai izkristalizējušas tās problēmas, par kurām cilvēki ar jums visvairāk grib runāt, ko jums stāstīt?
– Vispārsteidzošākais ir tas, ka cilvēki šajos tikšanās brīžos ir ļoti optimistiski un saka: “Mēs izdzīvosim. Ejiet un dariet savu darbu!”

Vecie cilvēki tomēr uzsver savas mazās pensijas, bet jaunieši jautā, kuras profesijas valstī ir nepieciešamas. Vai prezidents var reāli palīdzēt un atbildēt uz šiem jautājumiem?
– Es teikšu tā – prezidents var palīdzēt atgūt viņiem ticību, ka viņi paši spēj atbildēt uz saviem jautājumiem. Arī tepat Liepājā man bija gadījums, kad kādam strādniekam pajautāju: “Nu, kā klājas?” Un viņš atbildēja: “Nu, tā!” Un es gaidīju, kas tam sekos. Sekoja: “Slikti!” Tad mēs vēl brīdi parunājāmies, un viņš atzina: “Vispār jau būs labi!” Un tas arī ir tas, ko prezidents var izdarīt – palīdzēt cilvēkiem atgūt ticību. Ja ir kādas konkrētas lietas, kur vajadzīga reāla palīdzība, kaut vai kāda ierēdņa laba griba, tad, protams, prezidents ar savu ietekmi var pamudināt šo ierēdni problēmu risināt. Tātad viens ir palīdzēt atgūt ticību un otrs – palīdzēt atrisināt problēmas, ja kaut kur kaut kas ķeras. Bet iedot naudu, protams, es nevaru.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Valdis Zatlers uzsvēra, ka Liepājai ir sava īpaša seja, brīvdomības gars un arhitektūra, ko nevar sajaukt ne ar vienu citu pilsētu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz