Centrālā slimnīca kļūs par reģionālo daudzprofilu slimnīcu

Pēc pusgada ilga intensīva darba ir tapis “Liepājas pilsētas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plāns 2007.–2013. gadam”. Tas nozīmē, ka izstrādātas vadlīnijas, kā turpmākajos sešos gados jāattīsta veselības aprūpes sniegšana. Šā plāna galvenais mērķis ir šo aprūpi uzlabot. Piedāvājam arī liepājniekiem ieskatu medicīnas nākotnes vīzijās. 

Slimnīcas – kopā, pārējais – atsevišķi

Jaunā veselības aprūpes sniedzēju attīstības plāna izstrādei Liepājas dome konkursa kārtībā izraudzījās vadības konsultantus no SIA “Biznesa konsultantu grupa”. Taču plāna izstrādei arī uz vietas izveidoja darba grupu, kurā ietilpa Liepājas veselības aprūpes iestāžu vadītāji: akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” Medicīniski sanitārās daļas vadītāja Olita Ševčuka, primārās veselības aprūpes centra “Vecliepāja” direktore Violeta Celma, primārās veselības aprūpes centra “Jaunliepāja” valdes locekle Anita Liepa, Centrālās slimnīcas galvenais ārsts Egils Freidenfelds, Tuberkulozes slimnīcas direktors Andris Kristons, “Piejūras slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Aigars Puks, šās slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Anna Krilova un Psihiatriskās klīnikas vadītājs Imants Strolis, kā arī tajā darbojās domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, priekšsēdētāja biroja vadītāja Antra Brūna un Sabiedrības veselības daļas vadītāja Anda Bergmane.

Attīstības plāns paredz, ka turpmākajos gados mūsu pilsētā paredzēts koncentrēt stacionārās veselības aprūpes resursus un decentralizēt ambulatoro aprūpi. Tas nozīmē, ka paredzama visu tagad mūsu pilsētā esošo slimnīcu apvienošana. Par bāzes vietu tam izraudzīta Centrālā slimnīca, pamatojot šo lēmumu ar to, ka tur jau pašlaik koncentrēta lielākā daļa medicīniskā personāla, ir plašas telpas un liels daudzums jaunu un modernu izmeklēšanas un ārstēšanas iekārtu.

Uz turieni tad arī paredzēts pārvietot Tuberkulozes slimnīcu, izveidojot tai atsevišķu nodaļu slimnīcā jau esošajā Infekcijas slimību nodaļā. Kā atsevišķu nodaļu uz Centrālo slimnīcu paredzēts pārvietot arī Onkoloģijas klīniku, ņemot vērā to, ka jau tagad tur koncentrēts ķirurģiskais bloks, kam pievienosies Onkoloģijas klīnikā strādājošie ķirurgi.

No jauna pie Centrālās slimnīcas paredzēts būvēt ēku staru terapijas vajadzībām. Tas būs viens no pirmajiem vērienīgākajiem darbiem šā plāna īstenošanā, jo jau pavisam drīz valsts plāno iepirkt jaunu staru terapijas aparatūru, no kuras vienu paredzēts izvietot Liepājā. Pie Centrālās slimnīcas izvietos arī Psihiatrisko klīniku. Un arī tās vajadzībām paredzēts būvēt jaunu, tieši šāda profila slimniekiem paredzētu ārstniecības ēku.

Otra galvenā vadlīnija attīstības plānā ir ambulatorās aprūpes decentralizācija, kas nozīme, ka tai jāatrodas pilsētas centrā un iespējami tuvu iedzīvotājiem. Tātad varam gaidīt arī kādu jaunu ambulatoro iestādi. Jau tagad ir skaidrs, ka paredzēts būvēt no jauna vai pārveidot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vajadzībām kādu ēku Karostā, lai tur ierīkotu doktorātu. Tāpat pilsētas centrā noteikti plānots atstāt arī onkoloģisko un psihoneiroloģisko pacientu ambulatoro un dienas aprūpi, savukārt tuberkulozes slimnieku ambulatoro aprūpi jau pakāpeniski pārvieto uz Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centru. Turklāt pilsētas centrā plānots arī koncentrēt visas iespējamās ambulatorās izmeklēšanas iespējas. Jaunais plāns paredz arī samazināt reģistrēto pacientu skaitu pie ģimenes ārstiem. Ja tagad valstī katram ārstam ir noteikti līdz 1800 pacientu, tad mūsu plāns paredz šo skaitu samazināt līdz 1500 pacientiem 2010.gadā un līdz 1000 pacientiem – 2020.gadā.

Saskaņā ar valstī noteiktajām aktivitātēm paredzēts pilnveidot un pārstrukturēt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kā papildu mērķis veselības pakalpojumu sniegšanas uzlabošanā plānā  paredzēts attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus un īslaicīgo sociālo aprūpi, kas īpaši nepieciešama cilvēkiem ar smagām slimībām pēc tam, kad ir beigusies akūtā ārstēšana, taču joprojām nepieciešama mediķu uzraudzība.

SIA “Biznesa konsultantu grupa” valdes priekšsēdētāja Alina Dūdele atzīmēja, ka, viņasprāt, lai īstenotu šīs ieceres, vislielākais klupšanas akmens mūsu pilsētā, līdzīgi kā visā valstī, ir medicīniskā personāla, īpaši ārstu trūkums. Situācija šobrīd mūsu pilsētā ir tāda, ka, neskatoties uz to, ka Centrālajai slimnīcai ir neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas statuss, tajā nav iespējams nodrošināt visa veida neatliekamo palīdzību jebkurā diennakts laikā. Līdz ar plānotajām pārmaiņām mūsu slimnīcai ir jākļūst par reģionālo daudzprofila slimnīcu, kas nozīmē, ka ir jāspēj piesaistīt liels skaits ļoti nepieciešamu speciālistu. A.Dūdele gan piebilst, ka pilsētas un slimnīcas vadītājiem kopīgi jāizlemj, vai tas mums ir pa spēkam. Taču viņa min, ka Liepājas vadītājiem ir izstrādāts konkrēts rīcības plāns, lai piesaistītu jaunus speciālistus pilsētai.

Neapšaubāmi, ka plāns ir vērienīgs un veiksmīgas īstenošanas gadījumā tam vajadzētu ievērojami uzlabot gan iedzīvotāju pieejamību speciālistiem, gan kvalitatīvu izmeklēšanu un ārstēšanu. Jo viena no prioritātēm ir jaunas un modernas medicīniskās aparatūras iegāde. Kā minēts attīstības plānā, līdz 2013.gadam mūsu pilsētas veselības aprūpes sniegšanas uzlabošanai paredzēts piesaistīt gandrīz 33 miljonus latu. Jautājums – kur šādu naudu ņemt? Kā skaidroja A.Dūdele, konsultantu grupa izstrādājusi ieteikumus par dažādiem Eiropas Savienības struktūrfondiem, kuros iesniegt projektus nepieciešamajam finansējumam, kā arī šo naudu paredzēts ņemt no pašvaldības un valsts finansējuma, banku aizņēmumiem un dažādiem fondiem. Šie jautājumi tālāk būs jārisina pilsētas Attīstības pārvaldes speciālistiem.

 
Kā jauno plānu vērtē Liepājas slimnīcu vadītāji

Jautājām tagadējo slimnīcu vadītājiem, kā viņi vērtē izstrādāto plānu un kādi, viņuprāt, no tā būs ieguvumi iedzīvotājiem.

Egils Freidenfelds, Centrālās slimnīcas galvenais ārsts:
– Es gan ar šā plāna galīgo variantu vēl neesmu iepazinies, taču zinu galvenās vadlīnijas un uzskatu, ka viss norit loģiski. Manuprāt, slimnīcu apvienošana Liepājā ir loģisks solis, jo nav efektīvi uzturēt vairākas ēkas. Es uzskatu, ka pirmais un galvenais ieguvums no šīs apvienošanas būs ekonomiskais efekts. Un otrs, kas ir pats svarīgākais iedzīvotājiem: daudz kvalitatīvāka aprūpe, jo vienuviet būs koncentrēta augstas kvalitātes diagnostikas un ārstēšanas aparatūra. Bet, protams, lai tas viss notiktu, svarīga ir nauda. Ja tā būs, tad arī iecerētais plāns īstenosies. Taču gribu uzsvērt arī to, ka šāda veida plānos nekas nav pabeigts un nekas nav dogma. Ir jāsaprot jau tagad, ka visu laiku notiek virzība un ka, iespējams, pēc laika kaut ko mainīsim, taču svarīgi, ka ir plāns un vīzija, kurā virzienā mums jāstrādā.

Andris Kristons, Tuberkulozes slimnīcas direktors:
– Droši vien tā ir labākā perspektīva – slimnīcu apvienošana, jo tā notiek visā Eiropā. Manuprāt, lielākais ieguvums būs iespēja iegādāties labu un patiešām modernu aparatūru, kas dos iespēju veikt daudz labāku diagnostiku un ārstēšanu. Bet Turberkulozes slimnīcu pārvietojot uz Centrālo slimnīcu, manuprāt, vērtīgi arī tas, ka turpat uz vietas būs pieejami arī dažādi citi speciālisti, kuru palīdzība arī tagad mums vajadzīga diezgan bieži. Bet tā būs arī lielāka atbildība par slimniekiem, jo šiem speciālistiem būs jānāk un jākonsultē. Taču mani patiesi satrauc ārstu trūkums. Kaut vai mūsu specialitātē. Kā risināt šo problēmu, tur man nav padoma.

Anna Krilova, “Piejūras slimnīcas” Onkoloģijas klīnikas vadītāja:
– Manuprāt, visu izsaka kopējā summa – vairāk nekā 30 miljoni latu, ko plāna īstenošanas gaitā līdz 2013.gadam paredzēts investēt veselības aprūpes sniegšanas uzlabošanā. Būsim reālisti – tā ir ļoti liela nauda, katra slimnīca par sevi neko tādu atļauties nevarētu.  Tāpēc, manuprāt, ir jāpiekrīt, ka jāatbalsta apvienošanās variants. Vislielākais ieguvums no tā būs tieši slimniekiem, kam līdz ar to varēs veikt izmeklēšanu un ārstēšanu ar patiešām augsti attīstītām tehnoloģijām. Turklāt šī apvienošanās nozīmē arī darbaspēka apvienošanu, un situācijā, kad mediķi noveco un jauni nenāk, tas ir ļoti būtiski.
Bet, ja runājam par ambulatoro aprūpi, tad es pilnīgi noteikti uzskatu, ka ir jāceļ viens liels diagnostikas centrs Liepājā, kur arī būtu koncentrēta visa labākā aparatūra, lai veiksmīgi veiktu jebkura veida izmeklēšanu, nevis pa aparatūras vienībai jāuzstāda katrā poliklīnikā.

Imants Strolis, “Piejūras slimnīcas” Psihiatriskās klīnikas vadītājs:
– Lai jau piepildās plānotais! Un, ja tas notiks, es domāju, ka iznākums būs patiešām labs. Tikai viena problēma – ja patiešām pilsēta spēs piesaistīt vērienīgo paredzēto naudas summu, jo bez tās nekas neiznāks. Skaidrs, ka, piemēram, mūsu slimnīcas ēkas ir vecas un nepiemērotas psihiatrijas vajadzībām, tās ir jāpārplāno un jāpārbūvē, un tas maksā ļoti dārgi. Tāpēc es uzskatu, ka ir daudz labāk, ja mūsu klīnikai būs iespēja tik pie pilnīgi jaunas ēkas, kas būs projektēta tieši psihiatrijas vajadzībām. Protams, ar nosacījumu, ja būs nauda. Mani apvienošanās gadījumā iepriecina iespēja veikt kvalitatīvu izmeklēšanu, jo Centrālajā slimnīcā būs koncentrēta tāda aparatūra, kādu mēs paši nekad nevarēsim atļauties. Turklāt nekur Eiropā nav tādas pieredzes, ka psihiatriskā klīnika būtu atdalīta kaut kā nost no visas citas medicīnas. Bet ambulatorai aprūpei, protams, ir jāpaliek pilsētas centrā, un es saprotu, ka tā arī notiks.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”