Pērn renovācija tika pabeigta piecstāvu dzīvojamā mājā Pļavu ielā 4 – 1964. gadā celtā ēkā, kurā ir 55 dzīvokļi ar kopējo platību 2163,20 kvadrātmetru.

Mājas vecākā Agita Lieģe, kura pati dzīvo 58 kvadrātmetru plašā trīsistabu dzīvoklī, stāsta: “Renovācijas gaitā tika nomainīta apkures sistēma. Saglabājām vertikālo, bet pārveidojām to uz divcauruļu apkures sistēmu. Pirmkārt, horizontālā apkures sistēma ir par 20 līdz 30 % dārgāka. Otrkārt, vertikālajai sistēmai caurules ir tajās pašās vietās, tikai vienas caurules vietā ir divas. Nav sarežģījumu iedzīvotājiem – pa mājokļa perimetru nav jāierīko caurules, nav jābojā iebūvētās mēbeles. Taču noteicošais mājas sapulcē bija izmaksas. Katram radiatoram tika uzlikts skaitītājs. Tāpat nosiltināta ēkas fasāde, pagraba un bēniņu pārsegumi. Puse jumta jau bija nomainīta, renovācijas laikā nomainīta otra puse. Pilnīgi nomainīti ēkas logi, ir jaunas ārdurvis. Sakārtota karstā ūdens sistēma. Iepriekš dvieļu žāvētāji bija pieslēgti apkures sistēmai. Nu izveidota karstā ūdens cirkulācija caur dvieļu žāvētājiem, kā dēļ uzlabojies mikroklimats vannas istabās. Un, atgriežot karstā ūdens krānu, uzreiz tek karstais ūdens. Tā ir reāla ekonomija.”

Lai veiktu renovāciju, ņemts kredīts uz 15 gadiem un palielināta apsaimniekošanas maksa. Par vienu kvadrātmetru iedzīvotāji maksā 50 santīmu iepriekšējo 38 santīmu vietā. Projekta kopējās izmaksas bijušas 146 399 lati, no kuriem 47 % ir Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums.

Renovācijas darbus veica firma “UPTK”. A. Lieģe uzskata: “Strādāja operatīvi, arī kvalitāte ir laba. Cilvēki ir apmierināti, un bez iedzīvotāju atbalsta noteikti ēkas renovācija nebūtu varējusi notikt.”

Viņa norāda, ka ieguvumi atspoguļojas apkures rēķinos: “Ja salīdzina rēķinus šoziem ar rēķiniem iepriekšējās ziemās, apkure kļuvusi lētāka vismaz par trešo daļu. Ir mājas, kur apkure maksā pat 1,90 latu par kvadrātmetru, mums vidēji ir 0,52 lati par kvadrātmetru. Dzīvokļos, kuru īpašnieki rīkojas taupīgi – aizejot uz darbu vai naktīs pieregulē siltumu, par kvadrātmetru jāmaksā tikai 20 santīmu. Iepriekš cena bija reizes trīs augstāka. Pērn, piemēram, vienā no mēnešiem maksa par kvadrātmetru bija pat 1,40 latu.”

Apmierināta ar notikušajām pārmaiņām ir arī mājas iedzīvotāja Lūcija Ozoliņa-Ozola. Kundze, kura šajā ēkā dzīvo kopš tās nodošanas ekspluatācijā, stāsta, ka viņas divistabu dzīvoklī par siltumenerģiju nu jāmaksā tikai trešā daļa no summas, kas bijusi pirms renovācijas: “Ja pagājušā gada janvārī par apkuri bija jāmaksā aptuveni 60 latu, tad šā gada janvārī – 15 latu. Ekonomija ir milzīga.” Kundze neslēpj, ka nu, kad viņa pati var regulēt siltumu savā mājoklī, viņa to arī dara: “Dzīvoklī vidēji uzturu 21 līdz 22 grādus, naktīs nogriežu mazliet vēsāk. Turklāt pēc ārsienu siltināšanas nav vairs siltuma zudumu.”

“Šis ir vēl viens apliecinājums, ka tad, ja iedzīvotāji paši vēlas namu sakārtot, to var paveikt,” atzīst SIA “Namu serviss APSE” valdes loceklis Gatis Kālis. “Pretēji mītam, ka balto ķieģeļu ēkas nevajag siltināt, ka tām jau tāpat gana biezas sienas, skaitļi runā paši par sevi.” Viņš piebilst, ka rekonstrukcijas laikā ēkā nomainīti radiatori: “Kaut siltuma skaitītājus iespējams ierīkot arī čuguna radiatoriem, iedzīvotāji izvēlējās nomainīt radiatorus.”

Pēc G. Kāļa teiktā, aizvien vairāk iedzīvotāju vēlas sakārtot dzīvojamās mājas. Ar Eiropas līdzfinansējumu pašlaik pilnīgi renovētas četras no SIA “Namu serviss APSE” apsaimniekotajām ēkām, bet vairāki desmiti namu ir renovācijas procesā. Viņš rosina nenokavēt iespēju izmantot Eiropas līdzfinansējumu, un piebilst, ka pirmajā ziemā pēc ēkas renovācijas iedzīvotāji tikai apgūst jauno sistēmu – turpmākajos gados ietaupījums varētu būt vēl lielāks.

Uzziņai
Siltumenerģijas patēriņš renovētā ēkā Pļavu ielā 4 un namā Vītolu ielā 7/11, kam renovācija vēl priekšā:  

Itas Cērmanes foto

Daudzdzīvokļu namā Pļavu ielā 4 veikta pilna renovācija – gan apkures sistēma pārtaisīta, gan ārsienas nosiltinātas un ēka pie jaunām un elegantām ieejas durvīm tikusi.