Viesu uzņemšanas bizness

Viesu uzņemšanas bizness nav krīzes priekšā. Katrā ziņā ne tādā gadījumā, ja uzņēmēji domā par to, kā savu piedāvājumu dažādot un padarīt viesiem interesantāku.

“Kurzemes Vārda” aptaujātajos viesu namos un atpūtas bāzēs viesu skaits šovasar nav sarucis. Kopš ērtāka kļuvusi robežu šķērsošana, mūsu pusē arvien vairāk ir lietuviešu atpūtnieku.

“Mūsu iecerēm vēl aizvien par mazu”

“Pastaiga mākoņos”. Tik ambiciozi skan nosaukums atpūtas bāzei pie Tīreļa ezera Dinsdurbes apkaimē Embūtes pagastā. Te ir izdarīts ļoti daudz, pārvēršot meža gabalu un purvainu dzirnezeru par plašu un ainavisku atpūtas kompleksu, daudzas idejas un ieceres vēl gaida īstenošanu. Īpašnieku attieksme ir mērķtiecīga, viņi rada drosmīgas idejas un tomēr ir pārliecināti, ka tās ir reālas.

Lielā viesu māja, kurā var pārnakšņot ap simt viesu, šķiet, ir lielākā Liepājas rajonā, viena no lielākajām Kurzemes novadā. Otrajā stāvā ierīkoti 13 numuriņi, trešajā stāvā – piecas telpas, kurās lielākam cilvēku skaitam iespējams pārnakšņot uz matračiem un saliekamajām gultām. Ēkas pirmajā stāvā ir liela un mazāka zāle, pirts ar baseinu. Lielākajā vietas pietiek 120 cilvēkiem. Mazāko zāli kopā ar baseinu un saunu ir īrējuši, piemēram, bērnu dzimšanas dienas svinībām.

“Un tomēr mums šķiet, ka mūsu iecerēm tā aizvien vēl ir par mazu,” saka viena no uzņēmuma līdzīpašniecēm Baiba Siliņa. Tieši iespēju šeit pārnakšņot lielam cilvēku skaitam viņa nosauc par vienu no būtiskākajām atšķirībām no citām novada viesu mājām.

Šajā mājā ir piedomāts arī par to, lai pa telpām būtu ērti pārvietoties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ir lifts, ir pietiekami platas durvis. B.Siliņa stāsta, ka šurp īpaši ataicināts kāds puisis no Skrundas, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, lai viņš ieteiktu, kas vajadzīgs, lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būtu ērti.

Divu mēnešu laikā, kopš atpūtas bāze vērusi vārtus, te notikušas kāzas, sporta spēles, cilvēki braukuši tikai atpūsties, peldēties un makšķerēt. Viesi bijuši no visurienes, arī no Latgales, Igaunijas. Interesi izrādījuši skandināvi, Latvijas tūrisma kompānijas, kas Latvijai piesaista ārvalstu tūristus.

Arī atlikusī vasaras daļa jau esot saplānota, te notiks gan uzņēmumu sporta spēles, gan kāzas. Turklāt reklāma par “Pastaigu mākoņos” ievietota vienīgi divos interneta uzziņu portālos, uzsver B.Siliņa.

Sākumā padomā bijusi tikai pirtiņa

Šis ir ceturtais gads, kopš atpūtas bāzes trīs līdzīpašnieki – Baiba Siliņa un Agris un Ruta Siliņi – meža vidū sākuši veidot vietu viesu uzņemšanai. Agrākos laikos te atradušās dzirnavas, bet vietu jau sen bija pārņēmis mežs. “Veselu ziemu četrpadsmit cilvēku strādāja, lai attīrītu Tīreļu ezera malu,” atceras A.Siliņš. Viņa paša ģimenes māja atrodas netālu no atpūtas bāzes. Uzņēmējs no Aizputes ar tūrisma biznesu līdz tam nekad neesot nodarbojies, tāpat arī viņa sieva Ruta un vedekla Baiba ne. Ap 40 hektāru plašo teritoriju savulaik iegādājies Agris Siliņš kopā ar dēlu Jāni Siliņu, uzņēmuma “Līvas koks” īpašnieku.

Tolaik te viss bijis tā aizaudzis, ka ūdenskrātuvi nemaz nevarēja redzēt. Bijušais dzirnavu dīķis ticis uzpludināts, pirms tam neizzāģējot kokus, līdz ar to pārvērties pamatīgā purvainē, no kuras kā pīķi ārā dūrušies bojā gājušu koku stumbri. Saimnieki nolēmuši ūdenskrātuvi nolaist, koki zāģēti un vesti ārā. Tagad ezers ir laivošanai un peldēšanai drošs. Turklāt, un par to saimnieki paši pārsteigti, neskatoties uz ezera nolaišanu, tas ir zivju pilns. Bet peldvietu lēzenā smilšu grunts, izrādās, arī ir cilvēka roku veidota, vispirms ieklājot īpašu ģeotekstilu, tad tam virsū uzberot peldētāju pēdām tīkamu smilti.

Sākumā, ieraugot skaisto vietu, bijusi doma par mazu pirtiņu. “Tad sākām domāt, ka rajonā jau ir ļoti daudz mazu pirtiņu, kurp cilvēkiem aizbraukt, bet nav kur pārlaist nakti,” stāsta B.Siliņa. “Un tad nolēmām – ja ir, tad lai ir,” papildina A.Siliņš. Tā pirtiņa pamazām pārvērtusies idejā par vērienīgu atpūtas kompleksu. 

Būs visas ērtības mūsdienu cilvēkam

Ar laiku te būs labiekārtotas kotedžas, jau pēc pāris nedēļām būs gatavs liels laukums bērniem, par iecerēm stāsta B.Siliņa. Ideju sarakstā ir arī skatu tornis, ar teleskopu, lai varētu skatīties mākoņos, daudzie pakalni saimnieces iztēlē jau apstādīti krāsainām puķēm un sūnām. Tā kā daba te neskarta, varētu izveidot dzīvnieku barotavu, pie kuras viesi vērotu meža iemītniekus. Ar laiku domāts arī attīstīt ēdināšanas pakalpojumus.

“Te ir skaista daba, ko nevajag sabojāt ar hamburgeriem,” saka A.Siliņš. “Tāpēc mēs gribētu pirkt no apkārtējiem zemniekiem tīrus produktus.” Atpūtas bāze “Pastaiga mākoņos” darbosies visu gadu, piedāvājot izklaides un atpūtas iespējas katrai sezonai. “Pēc dažiem gadiem te varētu būt tiešām grandiozs, uz ģimenēm orientēts atpūtas komplekss,” saka B.Siliņa. “Un tas viss ir reāli,” viņa piebilst.

Kaut gan sākotnēji viesu māju projektējusi profesionāla arhitekte, projekts laika gaitā mainīts, pielāgots, uzlabots pašu īpašnieku spēkiem. Ēkas būs no koka un citiem dabiskiem materiāliem, bet iekšā – visas ērtības, kādas vien vajadzīgas mūsdienu cilvēkam, uzsver B.Siliņa. 

Grūtības pārvarēs, viss būs kārtībā

Kad Siliņi sākuši mērķtiecīgi attīstīt savu biznesu, ekonomiskā situācija bijusi labāka, tāpēc viņus nav biedējusi iespēja, ka cilvēkiem varētu pietrūkt naudas, ko tērēt atpūtai viesu mājās. “Tagad ir krīzes kalngals, gan šajā, gan citās jomās. Bet Latvija šo krīzi pārvarēs, un tad atkal viss būs kārtībā,” B.Siliņa ir pārliecināta. “Pārtikas tirgotāji tagad ir paņēmuši iedzīvotājus uz izturību – cik ilgi cilvēki spēs pirkt, tik ilgi viņi cels un turēs cenas,” piebilst A.Siliņš. “Kad nespēs vairs pirkt, tad cenas atkal aizies lejā.”

Ekonomiskā situācija sāpīgi ķērusi visu pakalpojumu nozari, turklāt tādā situācijā nonākusi visa Eiropa, saka uzņēmējs Raimonds Zablovskis, kuram pieder viesu nams “Vecā skola” Durbē. Tomēr viņš nedomā, ka viesu uzņemšanas bizness tādēļ būtu nonācis krīzes priekšā. “Galvenais, ja grib šajā jomā ienākt, nepietiek ar standarta piedāvājumu, ir jāizdomā kas jauns un interesants,” saka R.Zablovskis. “Un jāņem vērā, ka nebūs tā, ka jauns viesu nams būs gaidīts,” viņš pauž uzņēmēja viedokli par konkurenci.

“Vecā skola” sākusi darboties pērn, šī viesu namam ir pirmā īstā vasara. Bez iespējas pārlaist nakti te piedāvā paēst kafejnīcā, nomāt banketu zāli, arī iegādāties makšķerēšanas licences apkārtējiem ūdeņiem.

Banketu zāli izmantojot galvenokārt kāzām, notiekot arī konferences un citi pasākumi, ko rīko uzņēmumi no Rīgas, Liepājas, Saldus, Kuldīgas.  

Vidusslānis izvēlēsies īsākus braucienus

Arī viesnīcai “Jūrnieku ligzda” Nīcas pagasta Pērkonē šī ir pirmā nopietnā sezona, jo pērn darbojušies vēl tādā kā izmēģinājuma režīmā, saka viesnīcas īpašnieks Aigars Laugalis. “Varbūt tām viesu mājām, kas darbojas ilgāku laiku, statistika rāda kritumu. Mums ir tikai kāpums.” Viesnīcu “Jūrnieku ligzdu” izvēloties daudzi Liepājas viesi, kas nevēlas nakšņot pilsētā, jo tā atrodas tikai dažus kilometrus no Liepājas robežas, tomēr tur ir klusi un mierīgi. Vairāk nekā puse viesu esot no Latvijas, šurp braucot daudz lietuviešu. Apmēram vienādā skaitā esot viesi no Igaunijas un Vācijas. A.Laugalis atzīst, ka neilgās darbības dēļ vēl par agru izdarīt secinājumus, bet, iespējams, mazāk nekā pērn rīko kāzas un korporatīvos pasākumus.

“Ja nav citas, papildu nodarbes, tad ar šo biznesu vien iztikt ir grūti,” atzīst “Jūrnieku ligzdas” saimnieks. Vismaz līdz tam laikam, kad atpelnīti ieguldītie līdzekļi. Taču darba šajā nozarē vēl pietiekot visiem. Turklāt, viņš pieļauj, ar laiku aizvien lielāks varētu kļūt nevis ārzemju, bet pašu latviešu viesu skaits. “Varētu būt, ka vidusslānis mazāk izvēlēsies garus, tālus un ilgstošus braucienus, tā vietā uz dažām dienām braucot atpūsties uz kādu skaistu vietu tepat Latvijā. Tas varbūt pat neizmaksās daudz lētāk, bet brauciens būs īsāks.” 

Jūra vēl aizvien ir lielākā vērtība

Pirmo gadu strādā atpūtas komplekss “Pūķarags” Rucavas pagasta Papē. “Ja neredz iespējas strādāt un attīstīties, tad jau nemaz nav vērts iesākt,” saka viena no kompleksa īpašniecēm Inta Vītola. Viņasprāt, situācija atbilstoši pirmajai darba sezonai ir pilnīgi normāla. Viesi lielākoties esot individuāli ceļotāji, galvenokārt lietuvieši. Viņu pieplūdumu veicinājusi robežas atvēršana. Tomēr esot arī viesi no Limbažiem, Iecavas, citām Latvijas vietām, kur nav atklātas jūras. Bet banketu zāle visas augusta nedēļu nogales rezervēta kāzām. Katrās no tām – apmēram 60 cilvēku.

“Pūķaraga” lielākā vērtība ir jūra, tās tuvums viesiem vēl aizvien esot ļoti nozīmīgs iemesls, izvēloties vietu atpūtai. “Un mēs cenšamies izcelties ar interjeru,” piebilst I.Vītola. “Dažs mums saka: domājis, ka brauc kaut kur uz nekurieni, un bijis patiešām pārsteigts, ieraugot, cik te ir skaisti!”

Jūra ir arī Ziemupes viesu nama “Laikas” lielākā vērtība. Te ir pirts, nakšņošanas iespējas atsevišķās mājiņās, telšu vietas. Atšķirībā no iepriekš minētajām vietām “Laikas” nākamgad svinēs jau desmitgadi, kopš uzņemti pirmie viesi. Arī tur šosezon atpūtnieku skaits nav gājis mazumā, stāsta saimnieki. Daudz ir pastāvīgo viesu, pirmo gadu te atpūšoties daudz lietuviešu.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds” 

Uzziņai
Numuriņa vidējā cena atpūtas kompleksa “Pastaiga mākoņos” viesu mājā – 50 latu par nakti.
Numuriņa cena atpūtas kompleksā “Pūķarags” – 50 latu par nakti, bet, jo ilgāk atpūtnieki uzkavējas, jo cena mazāka.
Numuriņa cena viesu namā “Vecā skola” – 25 lati, cenā iekļautas brokastis.
Pēc Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja ziņām: liepājniekus ārpus pilsētas visvairāk interesē aktīvā atpūta, izklaide un pirtis. Naktsmītnes biežāk izmanto dažādu sarīkojumu dalībnieki, viesi no citiem Latvijas novadiem un ārzemnieki.

Lielā viesu nama guļbūvi veidojis Latvijā pazīstamais meistars Jānis Skrīvers, kam arī tas bijis izaicinājums, jo tik lielu guļbūvi nekad nebija cēlis. Ēka no apzāģētiem, nevis apaļiem, baļķiem celta gan tādēļ, ka vieglāk kopjama, gan arī tāpēc, ka tieši tādas esot šim reģionam raksturīgas.

Atpūtas kompleksa “Pastaiga mākoņos” saimnieki novērtē šās vietas skaisto un neskarto dabu, kuras atklāšanā skatam gan ieguldīts daudz spēka un līdzekļu.

Agris Siliņš: “Un tad nolēmām – ja ir, tad lai ir!”

Viesu namu nozarē vairs nepietiek ar standarta piedāvājumu, ir pārliecināts “Vecās skolas” īpašnieks Raimonds Zablovskis. Tādēļ šajā interjerā plaši izmantoti interesanti vietējās vēstures materiāli.