Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

XX gadsimta izcilākie Liepājas sportisti

XX gadsimta izcilākie Liepājas sportisti
07.07.2006 01:54

0

Būtu lieki teikt, ka nav vienkārša lieta izvēlēties šī gadsimta izcilākos Liepājas sportistus no tiem simtiem, kuri likuši mūsu pilsētas vārdam skanēt tālu. Futbola vai basketbola cienītāji uzskatīs, ka šie sporta veidi ar savām bagātajām tradīcijām un izcilajiem panākumiem pelnījuši lielāku pārstāvniecību, kamēr boksa, vieglatlētikas vai motosporta piekritēji iebildīs, ka kājbumbai vai groza bumbai atvēlēta par daudz liela vieta, un tā tālāk. Un kam lai dod priekšroku: deviņkārtējam Latvijas čempionam populārā sporta veidā vai pasaules rekordistam nepopulārā sporta veidā.
Bet vēl grūtāk dažādu sporta veidu pārstāvjus sarindot noteiktā secībā, un šeit iebildumu varētu būt vēl vairāk. Taču tāda ir mūsu, izvēle, kas nebūt neliedz citiem domāt citādāk. Mēs par pamatu izvēlējāmies attiecīgā sportista nozīmīgumu, viņa lomu, kas nav mērama tikai ar uzvaru vai medaļu skaitu, un mūsu pats galvenais kritērijs ir sportista ieguldījums tieši Liepājas sportā. Tāpēc arī ārpus divdesmitnieka palika tie, kuri sporta gaitas gan sāka Liepājā, taču lielākas uzvaras nekā šeit minētie guva, vairs nebūdami liepājnieki.
Atkārtoju – izcilākos var izvēlēties un sarindot secībā arī pēc cita principa, taču mēs izvēlējāmies tādu, ko arī jums piedāvājam.

 Lavīze Pūce-Aldzere

Nav pārspīlēti viņu nosaukt par visunikālāko visā Liepājas sporta vēsturē un Latvijas vieglatlētikas vēsturē. Lavīze Pūce-Aldzere netika pie daudziem spožiem panākumiem starptautiskā arēnā, šajā ziņā augstākie sasniegumi bija 2. vieta lodes grūšanā pasaules strādnieku olimpiādē 1931. gadā Vīnē, 5. un 6. vieta Eiropas meistarsacīkstēs lodes grūšanā un šķēpa mešanā 1938. gadā Austrijas galvaspilsētā, 2. un 3. vieta pirmsolimpiskajās sacensībās 1939. gadā Helsinkos.
Taču nav citu vieglatlētu, kas par Latvijas čempioniem būtu kļuvuši vairāk nekā divdesmit gadu garumā, un Pūce-Aldzere to spēja no 1933. līdz 1954. gadam 35 reizes, nereti tiekot pie trīs zelta medaļām vienās meistarscacīkstēs. Cik reizes laboti Latvijas rekordi šķēpa, diska, granātas mešanā un lodes grūšanā – to grūti saskaitīt, taču tie bijuši tuvu PSRS rekordiem un vienugad pat pārstāvēti pasaules sasniegumu pirmajā trijniekā.
Sporta gaitas Lavīze Pūce-Aldzere beidza ar uzvaru Liepājas meistarsacīkstēs 38 gadus pēc sava pirmā panākuma, un viņas lielākais gandarījums ir pirmās latvietes – olimpiskās čempiones Ineses Jaunzemes sacītais, ka Lavīze Pūce-Aldzere bijusi viņas vienīgais paraugs sportā.

 Gaļina Aļeksandrova

Visbagātākā medaļu kolekcija no visiem Liepājas sportistiem. Jo neviens nevar lepoties ar 37 reizes izcīnītiem Latvijas čempionu nosaukumiem, ar 3 zelta, 6 sudraba un 7 bronzas medaļām PSRS meistarsacīkstēs, bet dažādās citās toreizējās lielvalsts mēroga sacensībās riteņbraucēja zelta godalgas vien ieguva 18 reizes.
Bija sezonas, kad Gaļina par Latvijas čempioni kļuva četras, piecas un pat sešas reizes, gan šosejā, gan trekā, un arī pateicoties viņai riteņbraukšna Liepājā uzsita tik augstu vilni, ka 1970. gadā mūsu pilsētā uzcēla vismodernāko velotreku visā Padomju savienībā, un sportisti šeit gatavojās pat olimpiskajām spēlēm.
Ja savos ziedu laikos Aļeksandrova netika uz pasaules mēroga sacensībām, tad ar uzviju to atguva deviņdesmitajos gados, divas reizes kļūstot par pasaules, trīs reizes par Eiropas čempioni un divas reizes izcīnot pasaules kausu seniorēm, un par Liepājas labāko sportisti tika atzīta 34 gadus pēc tam, kad šajā godā bija pirmo reizi.

 Dzintra Blūma

Var jau teikt, ka airēšanas slaloms nav pārāk izplatīts sporta veids, taču pietiek pavērot sacensības krāčainajās straumēs, lai saprastu, kādu drosmi un meistarību tas prasa. Neviens liepājnieks nevienā citā sporta veidā nav tik bieži ticis līdz tik augstām virsotnēm, līdz kādām no astoņdesmito gadu sākuma līdz deviņdesmito gadu vidum tikusi Dzintra Blūma. Deviņas reizes viņa bija PSRS čempione un ieguva vēl piecas medaļas Padomju savienības meistarsacīkstēs, trīs gadus izcīnīja PSRS kausu, bet uzvaras Latvijas meistarsacīkstēs skaitāmas vairākos desmitos. Blūma vienīgā no liepājniekiem piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs – 1992. gadā Barselonā un 1996. gadā Atlantā, bet viņas izcilākais panākums ir 6. vieta pasaules meistarsacīkšu posmā.
Taču pats unikālākais ir tas, ka Blūma astoņus gadus bija Liepājas sporta laureātu pirmajā trijniekā reizē kā sportiste un kā trenere.

 Arvīds Meņģis

Liepājas vīriešu vieglatlētikas simbols, un ne tikai ar panākumiem, kuri izteicās desmit reizes izcīnītajos Latvijas čempionu nosaukumos soļošanā un divus gadus pēc kārtas (1949., 1950.) iegūtajās zelta medaļās Padomju savienības meistarsacīkstēs, kur nu vēl labotajos republikas rekordos. Meņģis simbolizēja sportu ar savu milzīgo neatlaidību un izturību, un vēl ilgi klīda leģendas par viņa treniņiem Liepājas apkārtnes ceļos rīta agrumā pirms darba un vakara tumsā pēc darba.
1952. gadā Meņģis bija ļoti tuvu jebkura sportista sapņu piepildījumam – līdzdalībai olimpiskajās spēlēs, taču tolaik PSRS izlases stabilajam dalībniekam doties uz helsinkiem aizliedza, jo Otrā pasaules kara laikā viņš bija uzvilcis nepareizo formu. Būtu Meņģis piedalījies un olimpiskajās spēlēs atkārtojis savu tās sezonas labāko rezultātu, uz Liepāju varētu atceļot pirmā olimpiskā medaļa.

 Harijs Lazdiņš

Ja divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Liepājas sportu simbolizēja “olimpijas” futbola komanda, tad šo komandu savukārt simbolizēja vārtsargs Harijs Lazdiņš, kas olimpiešu rindās spēlēja no 1927. līdz 1942. gadam un palīdzēja liepājniekiem tikt pie visiem septiņiem Latvijas čempionu tituliem. Šajā laikā vairums valsts meistarsacīkstēs “Olimpija” zaudēja mazāk vārtus nekā konkurenti, un tas bija lielākoties garā un drošā Lazdiņa nopelns. Tāpat kā liepājnieku panākumi pret reprezentabliem profesionāliem klubiem no Budapeštas, Sofijas, Prāgas, Vīnes.
Neviens cits liepājnieks tālaika Latvijas valstsvienību nepārstāvēja biežāk par Lazdiņu, kas to darīja 18 reizes, un izcilākā sezona viņam bija 1936. gadā, kad Lazdiņš izlases vārtus sargāja visās šīs komandas piecās spēlēs un sekmēja gūt četras uzvaras un vienu cīņu aizvadīt neizšķirti, bet pēc spēlēm pret Poliju, Vāciju un Zviedriju šo valstu prese Lazdiņu vērtēja par vienu no labākajiem vārtu sargātājiem kontinentā.

 Dzintra Baka

Neviena basketboliste nav Liepāju pārstāvējusi latvijas meistarsacīkstēs tik ilgi kā Baka – deviņpadsmit gadu garumā, sākot to 1955. un beidzot 1973. gadā. Un neviena basketboliste nav mūsu pilsētai guvusi tik labus panākumus kā Baka – “Daugavai” un “Zvejniekam” palīdzot trīs reizes kļūt par Latvijas vicečempioniem un četrus gadus izcīnīt republikas kausu, iegūt 2. vietu PSRS B klases meistarsacīkstēs, bet 1963. gadā atvedot uz mūsu pilsētu PSRS Tautu spartakiādes zelta medaļu.
Baka bija arī vēlāk leģendārās Rīgas TTT spēlētāja šīs komandas dibināšanas gadā un kopā ar to izcīnīja Latvijas čempionu un Padomju savienības labākās sieviešu komandas titulu, un tomēr ievērības cienīgākā bija viņas nevīstošā meistarība. Jo vēl 35 gadu vecumā Baka bija liepājnieču komandas līdere un sporta karjeras pēdējā sezonā viņu atzina par Latvijas meistarsacīkšu labāko spēlētāju.

 Vladimirs Rozenblats

Septiņdesmito gadu pats izcilākais Liepājas sportists un vispār viens no titulētākajiem visā mūsu pilsētas sporta vēsturē. PSRS meistarsacīkstēs šaušanā viena zelta, sešas sudraba un četras bronzas medaļas, divs reizes iegūts PSRS kauss un labots rekords, bet uzvaras Latvijas meistarsacīkstēs sniedzas vairākos desmitos, un tajās nereti izcīnītas pa četrām un pat piecām augstākām godalgām vienās sacensībās.
Neparasti bija tas, ka izcilais snaiperis guva panākumus arī futbolā, kļūstot par Latvijas jaunatnes čempionu un vairākas sezonas piedaloties republikas meistarsacīkstēs.

 Daina Vilne

Viņa Liepājas sporta slavu pacēlusi ļoti augstu, bet tiešā nozīmē – visaugstāk. Jo Daina Vilne ir planieriste un šajā sporta veidā cīņas risinās debesu augstumos.
Astoņdesmitajos gados šī sportiste pakāpās līdz Padomju savienības meistarsacīkšu uzvarētājas nosaukumiem vairākos veidos un pat līdz PSRS absolūtās čempiones titulam, līdz trīs mazajām zelta medaļām Eiropas meistarsacīkstēs un kontinenta vicečempiones nosaukumam, līdz pat PSRS un pasaules rekordiem, bet Latvijas čempiones nosaukumi viņai bija parasta lieta.

 Sergejs Poltorackis

Viņš Liepājas sportu nekrāšņoja ilgi, toties lika tam spoži iemirdzēties, sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā izcīnot PSRS jaunatnes čempiona nosaukumu, pēc gada padomju savienības vicečempiona titulu vīriešiem un divdesmit divu gadu vecumā labojot divus pasaules rekordus svarcelšanā, kas mūsu pilsētā tradīcijām ne tik bagātajā sporta veidā bija ārkārtējs notikums.
Vairs nebūdams liepājnieks, Sergejs uzkāpa vēl augstākā virsotnē – kļuva par pasaules absolūto čempionu.

 Voldemārs Sudmalis

Neviens vien Liepājas futbolists par Latvijas čempionu kņuvis biežāk nekā Sudmalis, kurš to spējis piecas reizes, jo viņam pa starpu nācās septinus gadus pārstāvēt Latviju Rīgas “Daugavas” sastāvā Padomju savienības meistarsacīkstēs, arī augstākajā grupā, kur Sudmalis palīdzēja uzvarēt slavenās Maskavas “Spartaka”, “Dinamo” un SACN, kā arī Tbilisi un Kijevas “Dinamo” komandas. Taču Sudmalis neapšaubāmi bija meistarīgākais futbolists šī sporta veida vēsturē Liepājā un izcēlās ar ātrumu, taktisku gudrību un meistarīgu galvas spēli. Daudzu komandu treneri savu spēli būvēja tā, lai tikai aizdabūtu šo aizsargu prom no viņa komandas vārtiem un varētu vieglāk tikt pie guvuma. Latvijas mēroga futbolā Sudmalis ienāca 1942. gadā un uzreizi palīdzēja “Olimpijai” tikt pie 2. vietas, un no futbola atvadījās 1959. gadā, trīsdesmit septiņFu gadu vecumā sekmējot metalurgiem izcīnīt 2. vietu Latvijas meistarsacīkstēs.

 Andrejs Trocenko

Neviens Liepājas bokseris nav tik bieži bijis Latvijas čempions kā Andrejs Trocenko – piecas reizes, neviens nav ticis līdz tik augstām virsotnēm starptautiskā arēnā – 2. vietai Labas gribas spēlēs 1985. gadā, un tolaik Andrejs bija ne tikai viens no labākajiem bokseriem Padomju savienībā, kuras meistarsacīkstēs ieguva 2. vietu, bet arī kontinentā, jo pārstāvēja Eiropu mačā pret Ameriku. Trocenko bija pirmais no Liepājas bokseriem, kurš piedalījās citas valsts meistarsacīkstēs, četrus gadus pārstāvot Polijas klubu šīs valsts čempionātos. Tur Andrejs nezaudēja nevienu no vairāk kā 20 cīņām un uzvarēja arī prestižā turnīrā – Feliksa Štamma piemiņas balvas izcīņā.

 Dainis Ķiepe

Pirmais, kurš Liepājas motosportu pacēla tādos augstumos, kādos tas atradās septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, kad liepājnieki noteica toni motokrosos ne tikai Latvijā un pat ieguva PSRS labākās komandas titulu. Sācis braukt sacensībās jau 14 gadu vecumā, Dainis no tām atvadījās, vēl nesasniedzis pat 28 gadus, taču šajos nepilnajos četrpadsmit gados astoņas reizes tika līdz Latvijas meistarsacīkšu zelta medaļām un vēl piecām zemākas vērtības godalgām, tāpat astoņas reizes līdz Baltijas čempionu nosaukumam un vienu reizi līdz 3. vietai PSRS meistarsacīkstēs.
Taču ar to viņa panākumi nebeidzās. Nokāpis no motocikla, Dainis iesēdās laivā un pa astoņām reizēm izcīnīja Latvijas un Baltijas čempionu nosaukumus ūdens motosportā.

 Ernests Ziņģis

Vienīgais, kurš izgājis cauri visiem trijiem Liepājas futbola vēstures posmiem, sākot no pirmskara “Olimpijas”, turpinot ar piecdesmito gadu “Sarkano metalurgu” un beidzot ar trenera posteni, liepājniekiem 1960. gadā sākot piedalīties PSRS meistarsacīkstēs.
Mazā auguma uzbrucēja trumpji bija zibenīgs starts, izcili precīzs sitiens, kas ļāva Latvijas meistarsacīkstēs gūt 130 vārtus, un prasme partnerim bumbu nolikt gluži kā uz šķīvīša. Bet vislielākais trumpis – māka laukumā domāt un lieliski apjaust situāciju. Šīs īpašības viņam ļāva kļūt par vienu no gudrākajiem treneriem Latvijā. Spēlējot laukumā, Ziņģis septiņas reizes kļuva par Latvijas čempionu, bet četrus gadus aizvadīja liepājniekus līdz uzvarām republikas meistarsacīkstēs, būdams treneris.

 Irina Ševčenko

Šī tenisiste uzspīdēja sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā, 13 gadu vecumā divas reizes kļūstot par PSRS meiteņu čempioni, pēc gada šajās sacensībās ieguva visu trīs kalumu medaļas, vēl pēc gada vicečempiones nosaukumu jaunietēm, un tad jau nāca PSRS jaunatnes izlase un godalgas starptautiskos turnīros, vienā no kuriem Irina tika līdz visām iespējamām trīs pirmajām vietām.
Septiņdesmito gadu vidū viņa kļuva par latvijas tenisa līderi sievietēm, divos gados izcīnot trīs republikas čempiones nosaukumus, bet PSRS Tautu spartakiādē, spēlējot Latvijas izlasē, pieveica visas piecas pretinieces. Ševčenko tika arī līdz PSRS čempiones nosaukumam, taču tad viņa vairs nebija liepājniece.

 Jānis Intenbergs

Liepājas futbolu var sadalīt trīs posmos, viens no tiem sākās 1960. gadā, un posmā kopš tā laika Jānis Intenbergs neapšaubāmi bijis mūsu pilsētas spilgtākais futbolists. Liepājas vadošajās komandās PSRS un Latvijas meistarsacīkstēs spēlējis divdesmit gadus, septiņus gadus pēc kārtas bijis “Zvejnieka” galvenais vārtu guvējs, divus gadus pārstāvējis Latviju Rīgas “Daugavas” sastāvā tās ziedu laikos, pirmais no liepājnniekiem piedalījies citas valsts – Polijas meistarsacīkstēs, un visā Liepājas futbola vēsturē nav otra tāda spēlētāja, kurš oficiālās sacensībās būtu iesitis ap divarpus simta vārtu. Tāpat kā nav otra tāda, kas Liepājas komandu Eiropas kausa izcīņā pārstāvējis gan kā spēlētājs, gan kā treneris.
Cik efektīga bija Jāņa Intenberga ienākšana lielajā futbolā septiņpadsmit gadu vecumā, tik efektīga arī viņa meistarība, un vienulaik futbola cienītāji nāca skatīties ne tik daudz “Zvejnieka” spēli, cik Jāņa Intenberga māku.

 Oļegs Kutepovs

Viņa panākumu sērija ūdens motosportā nebija tik gara kā Vladimiram Miščenko, taču pietiekami spoža, un septiņdesmito gadu vidū četru vasaru laikā Kutepovs lika Liepājas vārdam aizskanēt tālu – līdz divām zelta un divām sudraba medaļām PSRS meistarsacīkstēs un pat līdz pasaules rekordam.

 Normunds Ērkulis

Motosporta speciālisti viņu uzskata par visazartiskāko cīnītāju un lielāko riskētāju no visiem Liepājas krosistiem, un arī šīs īpašības Ērkulim palīdzēja septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sešas reizes izcīnīt Latvijas čempiona nosaukumu, uzvarēt PSRS jaunatnes meistarsacīkstēs un iegūt sudraba godalgu pieaugušo konkurencē, kā arī kļūt par labāko Baltijas republikās, un tikt pie visu trīs kalumu godalgām PSRS armijas meistarsacīkstēs, kas tolaik pulcēja gandrīz visus labākos lielvalsts motosportistus.

 Edmunds Dobelis

Viņa loma Liepājas vīriešu basketbolā ir līdzīga Dzintras Bakas lomai mūsu pilsētas sieviešu groza bumbas spēlē. Arī Dobelis sāka pārstāvēt Liepājas labāko komandu agrā jaunībā – 16 gadu vecumā, un arī viņš pārstāvniecību Latvijas meistarsacīkstēs beidza jau īsta vīra gados, būdams 34 gadus vecs, un tas notika 1976. gadā. Tāpat kā Baka, arī Dobelis šī laika lielākajā daļā bija savas komandas līderis, trīs gadus tika atzīts par latvijas meistarsacīkšu labāko spēlētāju un kaldinājis mūsu pilsētas basketbolam lielākos panākumus – Latvijas čempiona nosaukumu, piecas bronzas medaļas republikas meistarsacīkstēs un trīs reizes iegūtu Latvijas kausu.
Arī Dobelis pa starpu tam divarpus gadus pārstāvēja Latvijas basketbolu PSRS meistarsacīkstēs un republikas izlasē piedaloties Tautu spartakiādē. Tikai panākumi šajos turnīros viņam bija pieticīgāki – 2. vieta Padomju savienības meistarsacīkšu pirmajā līgā. Toties Dobelim daudz spožāks guvums ir veterānu sacensībās, un tur pasaules meistarsacīkstēs ASV, Somijā, Kostarikā un Austrālijā viņš ieguvis vienu zelta, vienu sudraba un divas bronzas medaļas.

 Alise Smiltniece-Jūrmala

iekļūt gadsimta Liepājas sporta laureātu vidū Alisei Smiltniecei-Jūrmalai pietiktu ar to vien, ka viņa pati pirmā mūsu pilsētas sporta vēsturē sasniedza pasaules rekordu. Un tas notika 1936. gada 23. augustā. Kaut arī šī vieglatlētikas disciplīna nebija īpaši populāra – lodes grūšana, summējot ar labo un kreiso roku sasniegto, un tomēr tolaik pasaules rekordus šajā disciplīnā reģistrēja.
Taču trīsdesmito gadu vidū Alise bija ne tikai viena no Latvijas labākajām lodes grūdējām un diska metējām – valsts čempione un rekordiste, bet arī Liepājas basketbola un volejbola līdere, palīdzot abos šajos sporta veidos liepājniecēm iegūt 2. vietas valsts meistarsacīkstēs. Savus panākumus Alise turpināja arī pēckara gados, dzīvojot ārzemēs, un bija viena no Beļģijas labākajām volejbolistēm un Stokholmas čempione basketbolā.

 Alfrēds Lejnieks

Gandrīz ceturtdaļu gadsimta garumā viņš bija pati spilgtākā personība Liepājas vīriešu basketbolā un kaldināja gan tā pirmos nopietnos panākumus trīsdesmito gadu beigās, gan pirmo starptautisko atzinību. Lejnieka pūrā nav daudz medaļu par uzvarām nozīmīgos turnīros, taču četrdesmitajos gados viņš bija viens no Latvijas basketbola izcilākajiem snaiperiem, bieži gūdams vairāk nekā pusi no komandas izcīnītajiem punktiem, un viņu respektēja pat Eiropas čempioni.
Vēl pats spēlēdams, Lejnieks trīs gadus pēc kārtas aizvadīja Liepājas sieviešu komandu līdz Latvijas čempionu godam, un visus trīs gadus pēc kārtas tā pārstāvēja Latviju Padomju savienības meistarsacīkstēs. Bet trenera Lejnnieka kulminācija bija uzaicināšana par vienu no Latvijas izlases vadītājiem, mūsu pilsētas vīriešu komandas aizvadīšana pirmo reizi līdz Latvijas čempiona nosaukumam un vairāku nākamo Eiropas čempionu ievadīšana basketbolā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz