Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zaļa nākotne jau šodien – ražojam savu atjaunīgo enerģiju

Pilsēta vienmēr vēlas attīstīties – strauji, efektīvi un ilgtspējīgi. Bet kas jādara, lai varētu dzīvot pa īstam zaļi – izdevīgi un saudzējot dabu? Kā jau šodien veicināt atjaunīgās  enerģijas ražošanu, pārvērst atkritumus vērtīgās izejvielās un veidot ilgtspējīgu pilsētvidi?

Zaļa nākotne jau šodien – ražojam savu atjaunīgo enerģiju
Foto: Ilustratīvs
17.11.2022 11:54

Apmaksāta informācija

Dažādus ilgtspējīgus saimniekošanas risinājumus nākotnes pilsētām līdz novembra beigām žurnālista Sandija Semjonova vadībā skaidros vides izglītības projekts ”Zaļa pilsēta zaļai nākotnei”, kas novembrī katru trešdienu pulksten 14.10 skan Kurzemes Radio. Pirmajā raidījumā 16. novembrī iepazinām aktuālās iespējas atjaunīgās enerģijas ražošanā kopā ar studijas viesiem – Enefit energorisinājumu speciālistu Rihardu Kotleru un saules enerģijas entuziastu Raivi Dejus. Piedāvājam diskusijas kopsavilkumu, kā arī iespēju noklausīties tās ierakstu.

Enerģijas ražošana un izmantošana rada vairāk nekā 75 % Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos klimata mērķus un īstenotu ES ilgtermiņa stratēģiju, kas paredz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, katram nāksies veikt zināmus pārkārtojumus savā energosaimniecībā. Būtiska loma būs atjaunīgās – saules un vēja – enerģijas ražošanas attīstībai, kas vairs nav tikai valsts līmeņa jautājums, bet arī katras mājsaimniecības, uzņēmuma un pilsētas attīstības iespēja.

Kā nodrošināt iedzīvotājiem videi draudzīgu enerģiju?

Enefit energorisinājumu speciālists Rihards Kotlers spriež, ka labs risinājums varētu būt zaļais sertifikāts. ”Katrs patērētājs var piemaksāt nelielu elektroenerģijas komponentes daļu un tādā veidā būt pārliecināts par to, ka elektroenerģija, ko viņš pērk, ir saražota videi draudzīgā veidā. Šādu sertifikātu Latvijā izsniedz ”Augstsprieguma tīkls”, kas arī visas veic nepieciešamās darbības, lai pārliecinātos, ka tiek izpildīti visi priekšnoteikumi. Kaut arī tīri tehniski tīklā visos veidos saražotā enerģija ir vienkopus, šī komponentes daļa tiek novirzīta jaunu atjaunīgās enerģijas parku attīstībai, tā sekmējot jaunu enerģijas ražošanas jaudu rašanos.”

Savukārt Raivis Dejus uzsver – šāds sertifikāts ir lielisks risinājums tiem, kam nav iespēju uzstādīt saules paneļus, piemēram, pilsētu daudzdzīvokļu namu iemītniekiem, bet visiem pārējiem gan būtu vērts padomāt par savas elektrības ražošanu. ”Saules mums ir pietiekami daudz, vienkārši uzliekam par 5% vairāk paneļu nekā Spānijā,” aicina Raivis Dejus. ”Vienīgais šķērslis – vajadzīgas sākuma investīcijas, kuru apjoms ir ļoti atkarīgs no tā, cik daudz elektrības mājsaimniecība tērē un cik daudz vietas ir paneļu uzstādīšanai. Vidēja lieluma privātmājai ar vidēju patēriņu tas varētu izmaksāt 4000–5000 eiro, toties pēc 10 gadiem, kad paneļi būs sevi atpelnījuši, varēs baudīt bezmaksas elektrību.”

Kas labāks – lielie parki vai privātie risinājumi?

Enefit eksperts pauž, ka taupības nolūkos ir svarīgi, lai elektrības ražošana notiktu netālu no patērētāja, kā tas ir, piemēram, mājsaimniecībā uz ēkas jumta vai lielākam patērētājam savā industriālajā parkā. Tā kā šobrīd valstiskā līmenī ir sakārtoti normatīvie akti, kas paredz, ka turpmāk par enerģijas ražošanas jaudas rezervāciju būs jāmaksā (tātad nebūs izdevīgi rezervēt jaudas un neko ar tām nedarīt), paredzama daudz straujāka lielu un mazu saules parku attīstība visā Latvijā.

Ko izvēlēties – saules vai vēja enerģiju?

Atšķirībā no saules paneļiem vēja parki vienlīdz intensīvi ražo enerģiju arī mākoņainās dienās, naktīs, rudens un ziemas mēnešos. Vislabākā iespēja ir kombinēt vēja enerģiju ar saules paneļiem, kas savukārt ir nepārspējami vasaras vidū.

Tiesa, no privātiem vēja ģeneratoriem gan nav lielas jēgas: viens vēja ģenerators varoņdarbus nepaveiks, turklāt tas ir dārgs risinājums. Šeit drīzāk ir vieta vēja enerģijas parkiem, kas spēj dot būtisku pienesumu visas valsts enerģijas ražošanas portfelī. Vēja enerģija arī šobrīd ir lētākais enerģijas ražošanas veids. Runājot par negācijām, kas sabiedrībā vērojamas attieksmē pret vēja parkiem, eksperti norāda – šī attieksme ne ar ko neatšķiras no reakcijas uz vakcīnām pret Covid-19, 5G tīklu un visu citu jauno cilvēces ikdienā.

Kāpēc esam aizspriedumaini pret zaļo enerģiju?

Raivis Dejus atzīst, ka īsti nesaprot, kāpēc sabiedrībai patīk šosejas, bet par vēja parkiem, kas arī ir industriāls risinājums un apliecina valsts spēju pašai par sevi rūpēties un saražot sev nepieciešamo elektrību, cilvēki rauc degunus. ”Man vēja parki patīk, tos redzot, es domāju – jā, super, attīstīta valsts, kas par sevi rūpējas. Manuprāt, daudz ko varētu atrisināt, ja vietējiem no tā vēja parka tiktu kāds labums – nauda vai attīstīta infrastruktūra, vai darbavietas. Ja tu dabū tikai, tavuprāt, sliktu skatu, bet kāda liela firma nosmeļ visu peļņu, skaidrs, ka tu neredzi ieguvumu,” saka eksperts.

Valsts atbalsts saules paneļiem joprojām pieejams

Latvijai ir diezgan zaļa, Daugavas HES veido apmēram 35–40 % no kopējā patēriņa. Bet tas mums ir licis nedaudz iesnausties. Ar HES ražoto enerģiju nevar nosegt pilnīgi visu. Vasaras mēnešos, kad HES ir tukšākas, vajadzīgās jaudas jāģenerē ar gāzi, kas savukārt šobrīd ir ļoti dārgs risinājums. Rihards Kotlers atgādina – valsts atbalsta iespējas saules paneļu uzstādīšanai nebūt nav izsmeltas: atbalsta programmu ietvaros joprojām ir pieejami 450 000 eiro saules paneļu līdzfinansēšanai, atliek tikai šo naudu apgūt.

Tas, ka ražotājs saules paneļiem dod 25 gadu garantiju, nenozīmē, ka pēc 25 gadiem tie pārstās darboties, tikai varbūt kļūs mazāk jaudīgi. Nepieciešamība pārstrādāt lietotos paneļus radīsies ne ātrāk kā pēc gadiem piecdesmit, un jau šobrīd Vācijā ir uzņēmumi, kas ar to nodarbojas.

”Pat ja elektrību tīklā dotu par velti, par pārvades pakalpojumu tāpat nāktos maksāt – ja vien savu elektrību neražojat paši,” uzsver Raivis Dejus.

”Ir jādomā par to, kā kļūt neatkarīgākiem no ārējiem faktoriem un ģenerēt savu enerģiju pašiem – tas ir visizdevīgākais risinājums brīdī, kad elektrības cenas veido pietiekami būtisku ikmēneša izdevumu daļu,” rezumē Enefit energorisinājumu speciālists Rihards Kotlers.

Aicinām arī Liepajniekiem.lv lasītājus piedalīties nelielā aptaujā un izteikt savu viedokli par atbalstu atjaunīgajai enerģijai – PIEDALĪTIES APTAUJĀ
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz