Pirmdiena, 30. novembris Andrejs, Andrievs, Andris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ziemassvētki sirdij un… makam

Ziemassvētki sirdij un… makam
21.12.2006 21:22

0

Gribas taču sarūpēt dāvanas

Var jau izlikties un neievērot, bet šonedēļ Liepājā tomēr valda īpaša noskaņa. Tas ir laiks pirms Ziemassvētkiem, kuros tradicionāli saplūst kā garīgās vērtības, tā materiālās. Proti, vienā vārdā sakot, dāvanas. Gribas taču savus tuviniekus, draugus, kolēģus iepriecināt un speciāli viņiem sarūpēt kādu velti! Tādu cilvēku, kas dāvanas gatavo paši savām rokām, nav daudz, tādēļ dāvināšanai paredzētais iepriecinājums jāmeklē veikalos. Šonedēļ devāmies izlūkot, kāda rosība valda Liepājas veikalos. Un ko Ziemassvētki prasa no mūsu maciņiem.

Svētki nāk, nauda nāk

Uzrunātie veikalnieki atzina, ka decembris tradicionāli esot diezgan aktīvas iepirkšanās laiks. Klusa bijusi tikai pati pirmā šā mēneša nedēļa, bet tad jau aizvien vairāk pircēju sāka izvēlēties un pirkt dāvanas, kuras paredzējuši pasniegt Ziemassvētkos. Hipermārketa “RIMI” vadītāja Mairita Pettere novērojusi, ka daļa liepājnieku pirkumus šogad plānojuši laikus, visu neatstājot uz pēdējo brīdi, lai gan karstākās darba dienas viņa prognozē šodien,  23. un 24. decembrī. Tad arī strādāšot visi pārdevēji, bet, kā rāda pieredze, pircēju būs daudz, un arī pārdevējiem slodze būs ļoti liela. M.Pettere aicināja pircējus būt iecietīgiem, saprotošiem. “Mums, tirgotājiem, svētku vakars parasti izvēršas visai prognozējams – liels nogurums pēc darba. Bet tāds nu ir mūsu darbs – strādāt citu ērtībām,” viņa saka.

Kāda maza Liepājas veikala vadītāja pauda atziņu, ka Ziemassvētki tomēr pārvēršas diezgan komercializētā pasākumā, jo ļoti liela uzmanība tiekot pievērsta materiālām vērtībām. Bet vai var iztikt bez dāvanām? Vai katrs, sev uzdodot šo jautājumu, varētu atbildēt ar godīgu: “Nē, ne no viena negribu saņemt nevienu dāvanu!” Protams, būtu šādi cilvēki, bet maz… Kur lai dāvanas ņem? Veikalos. Tad nu jārēķinās, ka pie tirdzniecības vietām aizvien grūtāk atrast brīvu vietu, kur novietot automašīnu, bet pie kasēm vakara stundās milzu rindas.

Ražotāji, tirgotāji grib nopelnīt

“Ja jau ražotāji un tirgotāji negribētu uz svētku rēķina nopelnīt, mēs veikalos neredzētu nevienu Ziemassvētkiem piemērotu dāvanu,” – tā sacīja “Top!” veikalā satiktā Aija, kura bija gājusi meklēt kādu praktisku dāvaniņu vecākiem. Viņa pati esot uzņēmēja, un, no biznesa viedokļa raugoties, nav ko pārmest tiem, kas ražo, preces piedāvā vai tirgo. Protams, Ziemassvētku priekšvakarā neviens nepirks krāsas olu krāsošanai vai Jāņu sieru. Katriem svētkiem savas vērtības. Aijas kundze piebilda: “Neņemos apgalvot, ka liepājnieki kļuvuši ievērojami turīgāki, bet mani novērojumi rāda, ka pirmssvētku laikā tiek tērēts diezgan daudz naudas. Bet atkal – kad tad to lai tērē, ja ne svētkos, svētku sajūtas radīšanai?”

Protams, šis ir laiks, kad no noliktavām uz veikalu plauktiem atceļo tādas gada nogales dāvanām piemērotas lietas kā sveces, dažādi svečturi, mīļmantiņas, un, tā kā nākamais būs Cūkas gads – cūku un sivēnu figūriņas visdažādākajos veidos. No svecēm un krājkasītēm līdz spilveniem un zīmējumiem uz krūzēm. Atbilstošu piedāvājumu sagatavojuši kā tie tirgotāji, kas savām rokām pinuši Ziemassvētku vainagus un pārdod tos tirgū, tā ražotāji, kuru plastmasas, porcelāna u.c. materiālu nieciņi atceļojuši no Ķīnas rūpnīcām. Kā dāvanas pērk rotaļlietas, kosmētikas preces, apģērbu, aksesuārus, elektropreces utt. u.t.jpr.

Parasti nemaz neparēķinām, cik laika mūsu ikdienā aizņem iepirkšanās. Bet atliek tikai decembra nogalē ieiet kādā veikalā un nemaz nemani, ka, garām plauktiem staigājot, stunda pagaist kā nebijusi. Latvijas ziņu aģentūras publicējušas pētījumu, kurā piedalījušās britu sievietes. Rezultāti visai intriģējoši. Izrādās, ka sievietes vairāk nekā astoņus gadus no savas dzīves pavada iepērkoties. Precīzāk, lai iegādātos ģimenei nepieciešamās pārtikas un mājsaimniecības preces, apģērbu, viena sieviete 63 gadu laikā vidēji veikalos pavada 25184 stundas. Interesanti, kāds šis rādītājs būtu Latvijā? Jā, vai arī iepirkšanās pirms Ziemassvētkiem šajā stundu skaitā ierēķināta? Tas gan aptaujā nebija norādīts, vienīgi tas, ka viena gada laikā viens cilvēks dāvanu iegādei atvēlot vidēji 36 stundas un 17 minūtes. Salīdzināšanai: tikai pārtikas pirkšana gadā aizņemot 94 stundas un 55 minūtes.

No kurienes nauda?

Vienkāršākā atbilde – no maka. Bez naudiņas pie dāvaniņām netikt! Tikai kā tikt pie naudas? Iespējas ir vairākas. Populārākās – strādāt un nopelnīt vai arī aizņemties. Tuvojoties gadumijai, Liepājā pavadīt Ziemassvētku brīvdienas atgriežas daudzi, kas par savu pagaidu mītnes un darba vietu izvēlējušies kādu no vecās Eiropas valstīm. Daļu dāvanu viņi pirkuši tur, bet daļu naudas paredzējuši tērēt, apstaigājot Liepājas veikalus. Tātad – nauda arī atbrauc no ārzemēm.

Jānis S. jau uz Liepāju atbraucis un dalās savā pieredzē: “Strādāju Dublinā, un, tā kā nedēļā sešas dienas paiet darbā, nav nemaz tik daudz brīva laika ķemmēt turienes veikalus. Vienīgi sievai tur nolūkoju un nopirku dāvanu Ziemassvētkiem. Tā, lai tā būtu citādāka nekā vairums šeit pieejamo mantu un ar apziņu, ka pirkta Īrijā. Bērniem gan rotaļlietas pirkšu Liepājā. Nav jau arī izdevīgi pielikt pilnu čemodānu ar dāvanām un tad tās vest ar lidmašīnu. Labāk atvedu naudu, lai mājiniekiem būtu iespēja izklaidēties, iepirkties tepat Latvijā. Arī Dublinā nedēļas nogalē sācies īsts iepirkšanās drudzis. Stāvēju lielveikalā, vēroju iepirkšanās drudzi un domāju, kur viņi visas tās mantas pēc tam liks…”

Bet nauda nāk arī no bankām, proti, ne tikai summa, kas tiek pārskaitīta ikmēneša algas, bet arī dažādu kredītu veidā. Reta tā Latvijas banka, kas saviem pastāvīgajiem klientiem gada nogalē nav piedāvājusi ātri paņemamu patēriņa kredītu. Sak, mēs ātri un bez īpašām formalitātēm dodam iespēju tērēt naudu – saņem to un tikai izvēlies, ko gribi pirkt. Tiek solītas dažādas ērtības: izdevīgas kredītkartes, kas piedāvā kredītu, piemēram, trīs mēnešalgu apmērā, iespēju izmantot tik un tik kredītbrīvdienu, iespēju izvēlēties kredīta samaksas veidu – atmaksāt visu kredītsummu uzreiz vai pakāpeniski, īpašu darījumu drošību, apdrošināšanas pakalpojumus, papildu atlaides un bonusus, norēķinoties ar kredītkarti utt. Vai arī aizņemies no bankas pāris tūkstošus nepieciešamiem pirkumiem un – “maksā rīt”.

Šogad masu informācijas līdzekļos tika publicēta ziņa, ka pirmajā pusgadā Latvijas bankas tikai procentos no izsniegtajiem kredītiem gan uzņēmumiem, gan personām saņēmušas 215 miljonus latu, kas ir gandrīz 70 procentu no tās summas, kas procentos no kredītiem saņemti visā 2005.gadā. Žurnāls “Republika.lv” informēja, ka procentu ieņēmumi no izsniegtajiem kredītiem kļuvuši par būtiskāko banku ienākuma avotu, nodrošinot 49,6 procentus no visiem ienākumiem.

Protams, neviens neko bankām negrasās pārmest, jo, lai arī to reklāma un mārketinga stratēģija ir diezgan aktīva, par varītēm nevienam aizdevums rokā netiek ielikts. Tā tikai katra paša izvēle.

Ziemassvētki vai komercija?

Šķiet, šis jautājums ir atklāts un atbildi uz to var meklēt katrs pats. Vai svētkus var nosvinēt, neiztērējot ne santīma, neveicot nevienu pirkumu? Varbūt, ka var, bet vairums to nedara. Taču kāda ir mūsu pašu attieksme pret Ziemassvētku svinēšanu? Vai tiešām visu nosaka nauda, vai arī sirdī mītošais prieks? Tirdzniecības centra “Ostmala” vadītāja Daira Vaičikauska saka: “Manuprāt, aizvien vairāk cilvēku saprot, ka ne jau naudā slēpjas svētku prieks. Galvenais tomēr ir mīļums un sirsnība, kuru cits citam dodam Ziemassvētkos. Svētku izjūtu ieraugām ar sirdi, jo ne jau dāvanas garantē jaukus, atmiņā paliekošus Ziemassvētkus.”

Daiga Borska,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz