Ādolfs Gaujietis: Dzejolis svarīgāks par miegu
“Man, kā radītājam, visi liekas īpaši,” atbild dzejnieks Ādolfs Gaujietis, vaicāts, kuru no jaunākās grāmatas “Atbalsis sadzirdēt” dzejoļiem izceltu. Dzejoļi esot par visu, kas mums apkārt, un arī par nepelnīti aizmirstiem dzejniekiem un māksliniekiem.
"Kurzemes Vārds"
Pirms runājam par klajā laisto iespieddarbu, Ā.Gaujietis atklāj jau nākamās grāmatas nosaukumu – “Pienenes jau eņģeļojas”. Un apliecina, ka drīzumā dienas gaismu ieraudzīs pēc skaita 10. viņa grāmata. “Nebūs ilgi jāgaida. Vēl nedaudz jāpiestrādā,” viņš smaidot saka.
Dzejoļu nākot ļoti daudz, un viens otrs spalvasbrālis uz Ā.Gaujieti jau “greizi skatoties” un vaicājot, kā tu tā vari. “Es atbildu, – neguli! Es neguļu, tā nogulēšu visu mūžu. Jāstrādā. Pats no sevis nekas nenotiks,” Ā.Gaujietis teic, ka ceļoties trijos, četros naktī, lai pierakstītu atnākušās rindiņas. Jo “nevar necelties un nepierakstīt.”
Grāmata “Atbalsis sadzirdēt” izdota izdevniecībā “LiePA”, vāku grezno Andras Pelnas glezna “Krustcelēs”. Tās redaktore ir Dzintra Zorgevica.
Pārlapojot krājumu, atklājas dzejnieka jūtu pasaule, kā arī lasāmi dzejoļi, kas veltīti Veronikai Strēlertei, Velgai Krilei, Ojāram Vācietim, Mārim Čaklajam u.c. rakstmīļiem, arī fotogrāfam Gunāram Bindem, pianistam Andrejam Osokinam.
