Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Aizsargājamas teritorijas dibina arī jūrā

Aizsargājamas teritorijas dibina arī jūrā
14.01.2009 07:04

Atslēgvārdi

Līdz šim Latvijā nav izveidotas aizsargājamās teritorijas jūrā. Taču, lai saglabātu dabas vērtības, sācies to dibināšanas process. Par aizsargājamu Liepājas rajona teritorijā varētu tikt pasludināta teritorija no Nidas līdz Pērkonei un Akmeņrags.

Sargās Nidā un Akmeņragā

Baltijas jūras rifi, daudzas putnu sugas, kā arī atsevišķas zivju sugas iekļautas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos. Likumdošana arī nosaka: to saglabāšanai nepieciešams veidot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, nodrošinot piemērotu apsaimniekošanas režīmu.

Pērn Latvijā ir sācies aizsargājamo jūras teritoriju dibināšanas process. Teritoriju robežas tiek noteiktas Eiropas Komisijas LIFE-Natura programmas finansētā projekta “Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” ietvaros, kuru vada Baltijas Vides forums sadarbībā ar 19 partneru institūcijām. Projektā iesaistītie zinātnieki no Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Zivju resursu aģentūras apsekojuši jūras teritorijas, lai iegūtu informāciju par aizsargājamo biotopu, putnu un zivju sugu izplatību. Balstoties uz iegūtajiem datiem, ir sagatavoti priekšlikumi septiņu aizsargājamo jūras teritoriju robežām, un tie iesniegti Valsts vides dienestam un Vides ministrijai. Priekšlikumos iekļautas arī divas teritorijas Liepājas rajonā.

“Nida – Pērkone” atzīta par vienu no bioloģiski daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām jūras teritorijām Latvijas piekrastē. Šeit atrodami izcilākie rifu piemēri, turklāt migrācijas laikā teritoriju šķērso vairums Latvijā sastopamo migrējošo putnu sugu. Teritorija īpaši nozīmīga lielās gauras un mazā ķīra aizsardzībai.

Bet “Akmeņrags” ir putniem nozīmīga vieta migrācijas un ziemošanas laikā, kā arī vasarā. Biežāk sastopamās aizsargājamās sugas – mazais ķīris, brūnkakla un melnkakla gārgales.

Bažas parasti pārspīlētas

Diezgan izplatīts ir priekšstats, ka, nodibinot aizsargājamo teritoriju, tajā tiek aizliegta gandrīz jebkāda saimnieciskā darbība. Par pamatu šādam uzskatam parasti kalpo informācijas trūkums. Jūras teritorijām, tāpat kā citām aizsargājamajām teritorijām, tiks izstrādāti dabas aizsardzības plāni un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuros definēs, kādas darbības konkrētajā teritorijā pieļaujamas un kādas ne.

Bet bažas par sagaidāmajiem stingrajiem ierobežojumiem vairumā gadījumu ir pārspīlētas, jo līdzšinējā saimnieciskā darbība jūrā būtiski nav ietekmējusi aizsargājamo putnu un zivju sugu sastopamību. Arī vietās, kur saglabājušies aizsargājamie biotopi, acīmredzot nenotiek darbības, kas tos varētu apdraudēt. Tādēļ nav pamata aizliegt vai būtiski ierobežot pašreizējo saimniecisko darbību, arī kuģošanu un piekrastes zvejniecību.

Taču, uzsākot jaunus projektus un attīstības plānus, piemēram, saistībā ar ostu teritoriju paplašināšanu, gan būs nepieciešams stingri izvērtēt, vai tie neapdraud dabas vērtības.

Palielinās saimnieciskā darbība

Baltijas jūrā pašlaik strauji palielinās saimnieciskā darbība, un tā kļūst par dažādu interešu sadursmes zonu. Papildu tradicionālajai zvejniecībai un kuģu satiksmei jūrā būvē vēja ģeneratoru parkus, naftas platformas un termināļus, iegūst derīgos izrakteņus. Jūrā notiek militārās mācības. Pieaugošā saimnieciskā darbība neizbēgami ietekmē arī dzīvnieku un augu valsti. Arvien nozīmīgāks kļūst arī traucējuma faktors – aprēķināts, ka Baltijas jūrā ik minūti uzturas ap pieciem tūkstošiem kuģu, kas to ierindo starp noslogotākajām jūrām pasaulē.

Salīdzinot ar intensīvi izmantotajiem Vācijas, Dānijas un Zviedrijas piekrastes ūdeņiem, Baltijas jūras austrumu daļā līdzšinējie saimnieciskās darbības apjomi tomēr ļāvuši saglabāt dabas vērtības samērā labā stāvoklī.

Dabas vērtības piekrastes ūdeņos 

– Aizsargājamie biotopi – īpaši reljefa, grunts īpatnību un tām raksturīgā augāja veidojumi. Latvijas piekrastes zemūdens teritorijās pie tādiem pieskaitāmi jūras piekrastes akmeņu sēkļi jeb rifi.
– Ap rifiem mēdz veidoties ļoti atšķirīgas augu un dzīvnieku sabiedrības. Rifu apaugumu parasti veido vairākas sārtaļģu, brūnaļģu, kā arī zaļaļģu sugas.
– Dzīvnieki rifos: ascīdijas, sprogkājvēži, sūneņi, vēžveidīgie, divvāku gliemenes u.c.
– Rifi kalpo arī par zivju nārsta vietām, piemēram, rifos pie Papes nārsto reņģe, ziemeļu buļļzivs, akmeņplekste.
– Baltijas jūru šķērso daudzu putnu sugu migrācijas ceļi.

Uzziņai

– Baltijas Vides forums izveidots 1995.gadā kā trīs Baltijas valstu vides ministriju, Vācijas un Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības projekts.
– Tā mērķis bija stiprināt sadarbību un informāciju starp Baltijas valstu iestādēm vides aizsardzības jomā.

Anda Ruskule,
(Baltijas Vides forums)
“Kurzemes Vārds”

Jāņa Ķuzes foto

Jūras teritorija no Nidas līdz Pērkonei īpaši svarīga ir arī lielās gauras aizsardzībai.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz