Ja cilvēks kā vēlētājs redz, ka viņš nevar ietekmēt pārmaiņas, tad nekas cits neatliek, kā pašam iesaistīties politiskos procesos, kandidēt, lai ievēlēšanas gadījumā panāktu savu ieceru īstenošanu. Vismaz tāda savulaik bija mana motivācija kandidēt Liepājas domes vēlēšanās, jo redzēju, ka tiek noraidītas ieceres, kas ļautu pilsētā attīstīt kūrortu.

Taču katram noteikti ir savi argumenti, kāpēc iesaistīties politikā. Viens kandidāts vēlas redzēt zaļāku un videi draudzīgāku pilsētu, cits grib vairāk piesaistīt investīcijas, jo uzskata, ka tas ir pašvaldības vājais punkts, bet trešie redz, ka netiek racionāli izmantoti pilsētai pieejamie līdzekļi. Protams, ir arī tādi, kas vienkārši grib nokļūt pie varas. Kādam varbūt pat nav svarīga piekļuve tā dēvētajai silei, bet ir liela vēlme izjust varas garšu.

Kandidēšana ļauj labāk iepazīt cilvēkus, tostarp paziņas. Ļauj arī saprast, ka teiciens “politika ir netīra lieta” nav no gaisa pagrābts.

Uzskatu, ka jebkuram politiski aktīvam cilvēkam, kā arī tam, kurš grib saprast, kas ir politika, ir vērts kaut vai vienu reizi pamēģināt kandidēt pašam.

Manuprāt, šajās vēlēšanās Liepājā dominē pelēkā krāsa. Kandidātu vidū nav izteikti spilgtu personību, nav arī ļoti interesantu piedāvājumu vēlētājiem. Partiju programmas ir diezgan līdzīgas un vienveidīgas, tajās daudz kas atkārtojas, un izskatās, ka pārrakstīti iepriekšējie solījumi. Kaut vai attiecībā uz Liepājas grantēto ielu sakārtošanu, ko partijas sola, šķiet, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Domāju, ka vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās šoreiz būs ļoti zema.

Pirmkārt, aizvien vairāk jūtama iedzīvotāju vilšanās politiskajos procesos, un, otrkārt, ietekmi atstāj pandēmija, kas mazina cilvēku aktivitāti ne tikai politikā, bet visās jomās.

Iedzīvotāji īsti nejūtas kā vēlēšanu procesa dalībnieki. Viņi neredz ne politisko sacensību, ne arī kandidātu piedāvājumus.

Aleksandrs Šemjakins, jurists, iepriekš divreiz kandidējis pašvaldību vēlēšanās