Šovakar pulksten 21 futbola klubs “Liepāja” Zviedrijā Eiropas līgas kvalifikācijas otrās kārtas pirmajā spēlē tiksies ar “Norrkoping”, kas savas valsts čempionātā ieņem 7. vietu. Liepājnieku galvenais treneris Aleksandrs Starkovs pirms šī mača plašāk atskatījās uz diviem dueļiem pret Minskas “Dinamo”, pastāstīja par komandas jaunpienācēju piesaistīšanu un vispārīgi raksturoja mūsējo oponentus no Zviedrijas.

– Atskatieties, lūdzu, uz abām spēlēm pret Minskas klubu!

– Eiropas spēlēm ir sava specifika. Tās atšķiras no ikdienas mačiem. Pirmajā spēlē ir jāsasniedz maksimālais rezultāts, lai iegūtu rezervi. Ja spēle nesanāk, ja neizdodas uzvarēt, tad ir jāsaglabā izredzes. Mazāk jākļūdās. Pirmajā spēlē bijām vadībā ar 1:0. No spēles loģikas neizrietēja minskiešu atbildes vārti. Tad uzreiz sekoja pendele uz mūsu vārtiem. Raļkevičs 93. minūtē atvairīja 11 metru soda sitienu un deva mums lielas izredzes uzvarēt divu spēļu summā. Otro spēli sākām no nulles. Bijām pārliecināti, ka gūsim vārtus. Mums labi attīstījās uzbrukums, bija daudz iespēju iesist vienus un divus vārtus. Pat pret spēkos līdzvērtīgu pretinieku izbraukumā gūt divus vārtus ir sasniegums. Mēs ar šo uzdevumu tikām galā.

– Kas ļāva nospēlēt tik kvalitatīvi – īpašais noskaņojums pirms UEFA mačiem vai teicamā sportiskā forma?

– Grūti pateikt. Es “Dinamo” klātienē redzēju Mogiļevā divas nedēļas pirms mūsu pirmās spēles. Man šķita, ka pretinieki nav optimālajā formā. Redzēju, ka viņi ne pārāk ātri pāriet no aizsardzības uzbrukumā. Savukārt mums tā ir stiprā puse. Mums ir ātri spēlētāji – Fraidejs, Spataru, kuri varēja sevi apliecināt labos laukumos un to izdarīja.

– Liepājas spēlē varēja vēlēties, lai mūsējiem būtu labāka realizācija. Vai vēl vieni gūtie vārti būtu izšķiroši?

– To nevar zināt. Esmu apmierināts ar rezultātu. Pirmajā mačā nospēlējām neizšķirti, bet otro uzvarējām. Varbūt mēs Liepājā iesistu otros un trešos vārtus, bet pēc tam visu zaudētu, jo atslābinātos. Mani apmierināja otrās spēles gaita. Sākām aktīvi, labi spēlējām, lielāko spēles daļu kontrolējām bumbu, laukumu un pretinieku. Mūsu klubā šosezon nomainījās treneris. Tas nozīmē kursa, prioritāšu, taktikas, spēlētāju maiņu. Mēs šeit esam divarpus mēnešus. Šajās [Eirokausu spēļu] desmit dienās mēs laikam bijām labākajā formā, redzējām vēlamo kvalitāti.

– Cik liels zaudējums komandai bija Jāņa Ikaunieka nedošanās uz Minsku?

– Dzīve visu parāda. Aizbraucām bez viņa un uzvarējām. Komanda sāka spēlēt vēl labāk. Tomēr viņš ir komandas spēlētājs. Spēles ir jāapspriež, ņemot vērā laukumā izgājušo futbolistu ieguldījumu. Mēs ar 2:1 uzvarējām “RFS” bez Ikaunieka. Viņa pozīcijā ļoti produktīvi nospēlēja Ķigurs. Jelgavā Jānis bija svaigs, bet citi futbolisti – paguruši pēc Minskas. Vienatnē mūs neviens neizglāba. Aizvadījām ne to labāko spēli. Nesagaidījām no Fraideja vai Dodo rezultatīvas darbības, neguvām vārtus.

Ja gribam panākumus vietējā arēnā vai vienkārši progresēt, tad ir jāpierod sasniegt rezultātu pēc katrām 2 – 3 dienām. Jāizspiež no sevis maksimums. Jelgavā nenospēlējām savā maksimālajā līmenī. Varbūt bija pārāk daudz pozitīvu komentāru un recenziju. Es tos nelasīju. Šajā ziņā biju atbrīvots no tāda spiediena.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25. jūlija numurā.

#kvards-20190725-09#