liepajniekiem.lv
Grib runāt par tabu tēmām
Būs pagājusi jau nedēļa kopš ”Jauniešu mājas” organizētā festivāla, kurš tika rīkots par godu pastāvēšanas desmitgadei.
Ance atklāj, ka jubilejas svinības tika ieskandinātas jau jūnija sākumā, sarīkojot desmito ”Open Stage” pasākumu. ”To visu, tā teikt, noslēdzām ar sestdienas festivālu. Šajā reizē mēs it kā pakāpāmies solīti atpakaļ, jo gribējām paši vairāk baudīt, nevis reklamēties, tāpēc devām iespēju citām organizācijām parādīt, ko tās dara, jo galu galā mēs visi esam ieinteresēti, lai jaunieši būtu forši, aktīvi un apgūtu jaunas prasmes,” stāsta Ance.
”Jauniešu mājas” vadītāju priecē gan desmit gadu laikā veiktās pārmaiņas, gan ierasto tradīciju turpināšana.
”Lepojos ar daudzām šeit padarītām lietām, un man ir liels prieks, ka saglabātas arī tradīcijas.
Piemēram, pasākums ”Open Stage” ir audzis līdz ar mums, jo iesākumā tas tika rīkots mūsu pašu telpās, bet nu jau notiek uz lielas skatuves,” ar lepnumu par paveikto teic nu jau pie liepājniekiem sevi pieskaitošā Ance.
”Šobrīd mēs aktualizējam attiecību jautājumu. Izrunājam tabu tēmas, jo jaunieši par tām grib runāt, bet bieži vien sabiedrība vai ģimene šādiem jautājumiem nav gatava. Man ir prieks, ka esam gājuši mazliet pret straumi un atļāvušies izveidot jauniešu veselības veicināšanas ciklu, kurā izglītojām jauniešus par dažādām izvēlēm ne tikai attiecību, bet arī atkarību jautājumos.
Izrunājām, kā pateikt ”nē”, kā noteikt savas robežas. Tās ir tēmas, ko es noteikti gribu turpināt, jo, manuprāt, jaunietim jābūt izglītotam šajos jautājumos, lai viņš zinātu, kurā brīdī novilkt to savu stingro robežu,” teic vadītāja, kura ir pārliecināta, ka šādus jautājumus turpinās celt gaismā arī turpmāk.
Par to, kā tiek izvēlētas apspriežamās tēmas un plānota ”Jauniešu mājas” darbība, Ance saka tā: ”Mēs aktivitātes un projektus cenšamies būvēt, balstoties uz to, kas konkrētiem jauniešiem tajā brīdī nepieciešams.”
Turpināt tabu sarunas ir viņas personīgā iniciatīva. Tāpat Ance vēlas pievērsties brīvprātīgā darba sistēmai Liepājā.
”Es vēlos, lai Liepāja būtu tā pilsēta, kas rāda paraugu, ka, izmantojot digitalizāciju, mēs varam izveidot kopīgu, visiem pieejamu sistēmu pašvaldībā.
Tas nebūtu tikai jauniešiem, bet visiem, kas veic brīvprātīgo darbu,” viņa pastāsta par ideju, ko vēlas realizēt.
Ance atgādina, ka tiek veiktas arī aptaujas par to, ko jaunieši paši vēlas. Un nākamā aptauja būs jau pavisam drīz. ”Visiem būs iespēja izteikties, kādas aktivitātes viņi grib un kas viņus interesē, jo mums ir svarīgi zināt, kas jaunietim ir vajadzīgs, lai mēs varētu attiecīgi to realizēt,” viņa pauž.
Liepājniekos ir jauda
”Manuprāt, Liepājas jaunieši ir ļoti jaudīgi. Dažreiz viņiem tikai jāsaprot, ka viņos ir tā jauda. Jaunieši var ļoti daudz izdarīt, ja ir cilvēks, kurš to jaudu pavelk ārā. Ja palīdz līdz tai tikt, tad viņi var darīt foršas lietas,” teic ”Jauniešu mājas” vadītāja.
”Es agrāk pati biju tā, kas piedalījās projektos, visādās aktivitātēs, tagad tam visam esmu otrajā pusē,” pauž Ance.
Viņa uzskata, ka iesaiste dažādos projektos un tur gūtā pieredze bija tas, kas piesaistīja darbam ar jauniešiem. ”Tagad ir tik daudz iespēju! Es bieži domāju, cik žēl, ka to iespēju, kas ir tagad, nebija kādreiz. Tāpēc tagad cīnos par to, lai viņi savas iespējas, īpaši starptautiskās, izmanto, cik vien var. Tie piedāvājumi ir tik dažādi! Turklāt nosedz ļoti daudzas interešu jomas.
Manuprāt, ir jāspēj tikai tvert to visu, ko mēs varam viņiem dot,”
pārliecināti saka Ance.
Lielāko motivāciju visur iesaistīties viņai dod vēlme apgūt dažādas prasmes un attīstīt savu personību. Ance par sevi saka: ”Man patīk zināt lietas, un es esmu tāds cilvēks, kuru interesē jebkura tēma, un es par jebkuru tēmu vēlos zināt vismaz kādu daļiņu.”
Par to, vai jaunieši tagad ir aktīvāki, salīdzinot ar agrākiem laikiem, ”Jauniešu mājas” vadītājai grūti spriest. ”Ir aktīvie jaunieši, un tādi vienmēr ir bijuši un būs. Tad ir riska jaunieši, kuri ir grūti sasniedzami, un ir arī tie, kurus es dēvēju par ”pelēko masu”.
Tā, manuprāt, ir jauniešu daļa, kas var ”pavilkties” uz jebkuru pusi. Viņi ir tie, kuriem jāpievērš vislielākā uzmanība, lai piesaistītu aktīvo daļai,”
paskaidro Ance.
Viņa gan apgalvo, ka aktīvo jauniešu noteikti netrūkst, taču lielākā bēda bieži vien ir tā, ka viņi, līdzīgi kā Ance jaunībā, uzņemas ļoti daudzas lietas vienlaikus. ”Viņiem ir neskaitāmi pulciņi, neskaitāmas aktivitātes, kurās iesaistījušies, un tad mēs redzam, ka tas jaunietis kaut kādā brīdī sāk izdeg, viņam vienkārši sāk pietrūkt enerģijas,” pastāsta liepājniece, kura ne tikai novērojusi šādus gadījumus, bet arī pati piedzīvojusi.
Jauniešiem vienmēr vajadzīga
”Man nekad nav patikusi lielo pilsētu burzma. Man labāk patīk, ja nav jāpavada stunda vai divas ceļā, lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B. To laiku taču var pavadīt, darot lietas, kas patīk, vai kopā ar draugiem, ģimeni,” to, kāpēc izvēlējās studēt un dzīvot Liepājā, atklāj Ance.
Bērnībā viņa gribēja kļūt par arhitekti vai piloti, jo ”Jauniešu mājas” tad vēl neesot bijušas un par tādu darbu nevarējusi pat iedomāties. ”Tās lietas ir stipri mainījušās,” viņa smej.
”Man skolā ļoti padevās eksaktie mācību priekšmeti – matemātika, fizika. Arī māksla. Un es zināju, ka gribu darīt kaut ko, kur visas šīs prasmes varētu apvienot, tāpēc aizgāju studēt jauno mediju mākslu, un tad jau dzīves taciņa mani atveda uz šejieni,” viņa pastāsta.
Viņai vēl joprojām patīk māksla, arī sports, jo īpaši hokejs, kura spēles kādreiz apmeklēja diezgan regulāri. Tagad gan biežāk izvēlas vienkāršu pastaigu svaigā gaisā.
Pajautājot Ancei par to, vai darbs mēdz ielauzties arī viņas personīgajā laikā, viņa novērš acu skatienu un atbild:
”Diemžēl es vēl joprojām mācos darbu nenest mājās.
Man īsti nesanāk darbu nodalīt no personīgās dzīves, jo nereti jauniešiem vajag kādu atbildi tieši vēlu vakarā. Lai gan, godīgi sakot, esmu iemācījusies novilkt stingrākas robežas nekā agrāk.”
Ance atzīst, ka strādāt ar jauniešiem nav viegli, jo ir jācenšas panākt, lai kāds iesaistās arī tad, ja iepriekš neko tādu nav darījis. ”Ļoti daudz laika aiziet motivējot un pārliecinot, ka viņi būs ieguvēji no rezultāta. Tos, kuri iesēdušies mājās, ir ļoti grūti izvilkt ārā no viņu dzīvesveida. Šo jauniešu uzrunāšana būtībā prasa ļoti daudz enerģijas,” piemin Ance.
Viena no ”Jauniešu mājas” apmeklētājām, Marta Zamarīte, apgalvo, ka Ances vēlmi runāt ar jauniešiem uzreiz var pamanīt. ”Katru reizi, ieejot ”Jauniešu mājā”, var just, ka ikviens te ir gaidīts, un tas ir vadītājas nopelns. Viņa mēģina mūs iesaistīt visādās aktivitātēs, vienmēr ir gatava palīdzēt.
Mums radās sadarbība, kad es mēģināju pieteikties Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgajam darbam. Viņa bija tā, kas man palīdzēja tikt galā ar dokumentiem un projektam sagatavoties.
Es visu laiku sajutu viņas atbalstu, un par to vienmēr būšu ļoti pateicīga,”
pastāsta Marta, kura ”Jauniešu māju” apmeklē jau četrus gadus.
Savukārt Ances kolēģe, izglītības metodiķe Ieva Cipriķe par vadītāju saka: ”Ance ir strādīga, uzņēmīga un ar dažādām idejām. Viņa ir ļoti draudzīga, īpaši ar jauniešiem, vienmēr māk ar viņiem saprasties un izveidot labu kontaktu, kas, man šķiet, ir liels pluss šādā darbā.”
Vizītkarte
Ance Medne-Strazda
- Dzimusi 1990. gada 23. oktobrī Kuldīgā.
- Jaunākā meita trīs bērnu ģimenē.
- Beigusi Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolu.
- Absolvējusi Jauno mediju mākslas programmu Liepājas Universitātē un apguvusi projektu vadību mācību centrā ”BUTS”.
- Dzīvojusi un strādājusi Austrijā un Nīderlandē.
- Strādājusi par grafisko dizaineri, arī reklāmas jomā, par afišu mākslinieci Liepājas teātrī.
- 2019. gadā sāka strādāt Liepājas ”Jauniešu mājā” par projektu vadītāju, tajā pašā gadā konkursa kārtībā kļuva par tās vadītāju.
- Hobiji – zīmēšana, gleznošana, sports, pastaigas pa jūrmalu un mežu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
