liepajniekiem.lv
Avārija notekūdeņu attīrīšanas iekārtās viņam ir jau otrā apjomīgā krīze pilsētas ūdenssaimniecībā. 1990. gada 1. augusts – atminas bez apdomāšanās. Priekšnieks amatā bija nostrādājis pusgadu, kad plīsa kanalizācijas spiedvads.
Sērūdeņradis ēd betonu
Pirms sarunas ar portālu A. Dejus tikko atgriezies no Valsts policijas, jo par videi nodarīto kaitējumu, iepludinot jūrā neattīrītus notekūdeņus, sākts kriminālprocess. Pie likumsargiem bijis pirmo reizi.
Svētdienas pievakarē piezvanīja uzņēmuma tehniskais direktors, kurš jau bija notikuma vietā. ”Skats bija baiss. Ir tāds teiciens – liekas, ka jau visu esmu pieredzējis. Ne-e… Notekūdeņi gāzās pāri priekšattīrīšanas blokam. Nākamais bija lēmums par to, ka viss jāpalaiž jūrā. Citu variantu vienkārši nav, pēc definīcijas nav,” saka A. Dejus.
Vēl nākamais solis – zvans Liepājas pašvaldībai un Civilās aizsardzības komisijas sēde.
Naktī uz pirmdienu bija tikai stundu nosnaudies.
”Nekas jau nav beidzies. Mums ir ”pagaidu pagaidu” risinājums, strādājam pie pagaidu risinājuma un aiz tā būs risinājums sabrukušajai būvei. Jo pats pirmais – jānodrošina tas pakalpojums,” saka vadītājs.
”Atrisināsim visu, tikai tas prasīs nervus un matus.” Visvairāk viņu baidot lietusgāzes, jo ar sadzīves notekūdeņiem iekārtas, pateicoties uzstādītajiem papildu sūkņiem, tiek galā.
Spriedelēt par avārijas iemesliem pirms ekspertu slēdziena A. Dejus uzskata par nelietderīgu.
Sabrukušais rezervuārs paredzēts sērūdeņražu nodalīšanai no notekūdeņiem. Šī viela ir ļoti agresīva un iedarbojas uz betonu.
”Tajā vietā sērūdeņraža ir visvairāk un betons tiek ēsts visvairāk. Protams, būvējot objektu, zināja, ka tas ir tam domāts, taču, iespējams, sērūdeņradis betonu ir saēdis,” viņš saka.
Priekšattīrīšanas bloka un kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukciju 2009. gadā veica SIA ”Vega1”, kurai 2018. gadā pasludināja maksātnespēju.
”Nekas neliecināja, ka kaut kas būtu aplam izbūvēts, acīmredzamas kļūdas tur neredzu,” pauž A. Dejus, kurš bijis objektā divas dienas pirms negadījuma un neesot manījis neko aizdomīgu.
Sistēma bēdīgā stāvoklī
Sabrukusī tvertne būs jājauc nost un jābūvē jauna.
Varbūt, kā saka ne viens vien liepājnieks, arī priekšnieku vajag jaunu – Dejus nav aizsēdējies?
”Noteikti. Vainīgo var atrast ātri vien. Es jau te sēžu ilgi. Man darba grāmatiņā ir viens ieraksts,” viņš atbild.
Liepājas ūdenssaimniecības uzņēmumā par grāmatvedi strādāja A. Dejus tēvs. ”Es te esmu no mazām dienām uzaudzis. Tāpēc visiem stāstu, ka atceros jūru divsimt metrus no attīrīšanas iekārtām.
Visi to neatceras, saka, ka mēs stulbi, bet projektēšanas laikā bija tā. Jūra pienāca pie iekārtām,” pastāsta priekšnieks.
Pirms 33 gadiem uz Šķēdi bija izbūvēts tikai viens spiedvads.
”Okupācijas laikā neizbūvēja divus, kā bija vajadzīgs. Tas pārsprāga tajā vietā, kur tagad cietumu būvē. Visi notekūdeņi gāja mežā, pilsētā uz nedēļu samazināja ūdens padevi līdz vienai atmosfērai, kas nozīmē, ka ūdens bija tikai pirmajā stāvā. Visa ražošana apstājās,” pastāsta A. Dejus.
Toreiz nedēļu nodzīvojuši pļavā, līdz kopā ar celtniekiem visu saveda kārtībā.
Tagad ir divi spiedvadi, kas nozīmē, ka viena plīsuma gadījumā notekūdeņus var pumpēt pa otru.
Pa visiem darba gadiem A. Dejus nekad neesot domājis par aiziešanu no amata, jo vienmēr bijis ļoti interesanti.
”Kamēr vēl pulveris ir, tikmēr jāstrādā. Kad apsēdīsies, tad būs beigas. Man ir tas gadījums, kad ar prieku iet mājās un ar prieku iet uz darbu. Tā visiem būtu jādara,” viņš uzsver.
Laiki gan bijuši dažādi – piedzīvojis darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteju, balsojumu par Tautas fronti vai interfronti, pārmaiņu laikus un visu lielo projektu īstenošanu.
”Braucām uz Vašingtonu slēgt līgumu par pirmo lielo pasākumu te, Liepājā. Ļoti noveicās. Jo, runājot par Latviju vispār, sistēma ir bēdīgā stāvoklī.
Diemžēl mēs esam kritiskā infrastruktūra un diemžēl visu laiku sitamies ar līdzekļu trūkumu.
Latvija saņēmusi miljardu un ieguldījusi sistēmā, bet tas ir tikai, lai izdzīvotu. Liepājā mums vēl ir ļoti labi,” vērtē ūdenssaimniecības vadītājs.
”Jebkurā gadījumā mēs dzīvojam tikai no tarifa. Ja grib saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, par to ir jāmaksā.”
Liepājas domes izpilddirektors Ronalds Fricbergs vērtē A. Deju kā lielisku vadītāju un negribētu piekrist, ka uzņēmumā kaut kas nav bijis kārtībā.
”Šajā krīzes situācijā ātrums, kādā viņš saorganizēja visu – būvniekus iesaistīja, menedžēja procesu un beigu beigās arī apturēja [noplūdi]; biju domājis, ka ilgāks laiks paies, kamēr novērsīs tās nebūšanas,” viņš saka.
Pirmajās stundās un dienās pēc avārijas krīzes menedžments bijis ļoti labi vadīts.
”Apkārt vieni vienīgi idioti!”
Profesionalitāti jebkurā jomā A. Dejus vērtē ļoti augstu, atzinību izsaka Civilās aizsardzības komisijai un savai komandai par darbu kopumā.
Pa šīm dienām viņam zvanījuši ļoti daudzi nozares kolēģi un piedāvājuši palīdzību, jo viņi saprotot notikušo.
Lai šos uzņēmumus oficiāli atzītu par kritisko infrastruktūru, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijā ”sitoties visādā veidā”. Bijuši nedaudz piemirsti gadiem.
”Ūdens krānā – tā ir dabas parādība, to mēs labi zinām,” sūri pajoko A. Dejus.
Valsts vides dienests, kas pašlaik apkopo avārijas nodarīto kaitējumu, pērn pasniedza SIA ”Liepājas ūdens” Zaļās izcilības balvu par savas darbības ietekmes uz vidi mazināšanu.
Tā stāv uz priekšnieka galda. ”Man vēl šitāds medālis ir,” A. Dejus parāda balvu par mūža ieguldījumu inženierkomunikāciju attīstībā Latvijā.
”Man jātinas?” viņš smejoties atceras,
ko teicis, to saņemot pirms desmit gadiem.
Nevar neievērot ar vāku uz ārpusi pieslieto Tomasa Eriksona grāmatu par cilvēku uzvedības modeļiem ”Apkārt vieni vienīgi idioti!”.
”Man ir visādas grāmatas,” A. Dejus ieskatās plauktā, ””Čekisti un komunisti” arī stāv, ar visiem telefona numuriem un uzvārdiem. Es lasu grāmatas, vēl joprojām.”
Viņa bērni gājuši ģimenes pēdās, abi darbojas ar ūdenssaimniecības lietām. Sandis ir inženierzinātņu doktors ūdensapgādē, dzīvojot starp Rīgu un Liepāju, Ilze dzīvo Grobiņā, strādā ūdensapgādes asociācijā. ”Mani nevirzīja, un es neesmu virzījis. Palīdzējis, atbalstījis, tas cits jautājums,” atzīst tēvs.
Vizītkarte
Andis Dejus
- Dzimis 1962. gada 26. februārī Liepājā.
- Pabeidzis Raiņa 6. vidusskolu, Rīgas Tehnisko universitāti.
- Vienīgā darbavieta – ”Liepājas ūdens” no 1990. gada.
- Precējies, bērni Sandis un Ilze.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
