– Vai virslīgas panākumi, šajā gadījumā esamība, atspoguļojas uz sporta skolas jauno hokejistu sniegumu?

– Protams, atspoguļojas. Ir jau labi, ja ir visa “piramīda”. Bērniem ir izaugsmes iespējas. Pašlaik galvenais uzdevums ir saglabāt hokeju kā tādu.

Vispārējā situācija Latvijas hokejā nav spīdoša – nedz pašvaldībām, nedz privātajiem klubiem šis nav viegls laiks. Ir ļoti sarežģīti komplektēt komandas sporta skolās.

Strādājam pie tā, lai piesaistītu arī sportistus no citām pilsētām. Tam gan ir nepieciešami spēcīgi argumenti – akadēmija, internāts, neatrisinātais jautājums ar “specklasēm”. Dzīvot būtu kur, taču gados jaunākiem spēlētājiem tā būtu problēma. Internātu pašlaik piedāvāt nevaram.

Hokejs Liepājas pilsētai nesis lielu lepnumu, tāpēc ir svarīgi pie tā strādāt. Mēs apvienojamies, lai varētu veltīt savus resursus visai sporta skolai – sākot no iesācējiem, un beidzot ar Junioru Attīstības Hokeja Līgu (JAHL), kā arī, palīdzētu ar iespēju piedalīties augsta līmeņa nometnēs un starptautiskos turnīros.

– Kā Liepājas jaunie hokejisti – sporta skolas audzēkņi – izskatās uz citu komandu fona?

– Izskatāmies mēs labi, jaunās spēļu formas ir ļoti simpātiskas, veidotas pēc HK “Liepāja” vizuāļiem, taču, ja nopietni – ir labi. Noteikti jāceļ treneru kvalifikācija, tad likumsakarīgi vajadzētu sekot arī jaunās paaudzes panākumiem.

Diemžēl, treneru paliek arvien mazāk, līdzīgi kā bērni sportā. Darbs ir ļoti grūts, jābūt reizē pedagogam, gan speciālistam, turklāt, nav slēpjams fakts, ka problēma ir arī atalgojums. Trenera darbs Latvijā ir aicinājums.

– Pēdējos divos gados sporta skolā uzņemts liels skaits jauno hokejistu. Vai nākotnē, ja atrisināsies virslīgas jautājums, HK “Liepāja” redz Liepājas Sporta spēļu skolas audzēkņus savā sastāvā?

– Tā tam būtu jābūt. Jāstrādā pie tā, lai jaunā paaudze augtu spēcīga, mērķtiecīga un varētu iekļauties sastāvā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ esam apvienojušies.

Mūsu vīzija ir redzēt jauno paaudzi pārstāvot Liepāju un Latviju, ne tikai konkrētu klubu.

– Motivācija doties spēlēt uz ārzemēm ne vienmēr nozīmē spēlēt augstākā līmenī. Bieži vien svarīgs faktors ir studijas. Vai tepat Liepājā redzat iespēju pilnveidoties, būt hokejistam un paralēli studēt?

– Gribētu teikt, ka tā ir izglītība ne tikai augstskolas līmenī, bet arī mazam bērnam būtu ļoti ieteicams paralēli pamatizglītībai tomēr iegūt arī sportisko izglītību. Tas sevī ietver ļoti daudz pamatvērtību, kurām vajadzētu piemist katram kārtīgam cilvēkam.

Taču, ja runājam par junioriem – Liepājā ir ne tikai pretīmnākošas skolas jaunajiem sportistiem, bet arī augstskolas.

Atskatoties, kluba jaunā paaudze, tostarp, iebraucēji ir mācījušies tepat, Liepājas Universitātē, un tā nav vienīgā iestāde Liepājā, kur iegūt augstāko izglītību. Arī tā ir svarīga vērtība ikvienam sportistam. Studēt un paralēli spēlēt JAHL – tās ir divas savienojamas lietas.

– Vai ar Normundu Sējēju esat šķīrušies “kā draugi”? Vai šobrīd uzturat attiecības?

– Jā, ar Normundu uzturam labu kontaktu, tāpat arī ar spēlētājiem esam draudzīgās attiecībās. Normunds pašlaik ir parakstījis jaunu līgumu. Augusta beigās Liepājas hokejisti dēvās uz Kirgiztānu, lai piedalītos Prezidenta Kausa izcīņā. Šīs idejas iniciators ir mūsu komandas menedžeris Viktors Jasjonis.

Normundam šīs zemes nav svešas, tieši viņš mūs pakonsultēja, kā labāk sevi parādīt starp šiem konkurentiem. Kirgiztānā hokejs strauji attīstas un viņi ir ļoti ieinteresēti veidot draudzību ar hokeja valstīm.

– Piekritīsiet, ka, lai arī sastāvs bija mainīgs, tajā vienmēr bijuši spēcīgi un uzticami “pamati”. Ko šobrīd dara šie Liepājas hokejisti?

– Protams, ikviens gribēja palikt mājās. Pie mums treniņu process bija augstā līmenī, tas bija viņu pamatdarbs. Tai pašā laikā valda sapratne, visiem viss bija skaidrs un plus, mīnus visi ir atraduši savu vietu. Kāds paņēmis pauzi, kāds aizbraucis uz ārzemēm, kāds spēlēs tepat, Latvijā.

Sagatavojusi HK “Liepāja” sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Konrāde.