Andris Jefimovs: Kā izsargāties no ugunsnelaimes?
"Kurzemes Vārds"
Ugunsdrošība ir aktuāla visa gada garumā, taču ziemas aukstajos mēnešos, kad cilvēki sildās daudz aktīvāk un kad eglītēs un Adventes vainagos dedzina sveces, ugunsnelaimes māju iekštelpās izceļas biežāk.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau regulāri veic preventīvos pasākumus, informējot sabiedrību par iespējamiem riskiem konkrētajā laikā. Nevarētu teikt, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ugunsnelaimju skaits būtu krietni pieaudzis vai strauji krities, taču kopumā, manuprāt, sabiedrība jautājumos par ugunsdrošību ir kļuvusi izglītotāka un vairums iedzīvotāju paši meklē risinājumus, kā samazināt ugunsnelaimju riskus savos īpašumos, piemēram, iegādājas un noskaidro, kā lietot ugunsdzēšamos aparātus. Cilvēki kopumā vairs nav tik pavirši šajā jomā un domā ne tikai par savu, bet arī kaimiņu drošību.
Ja runājam par iemesliem, kāpēc rodas šīs ugunsnelaimes, tad tā nav tikai neuzmanība, bet arī bieži vien neiztīrīti dūmvadi vai arī to nav paveicis sertificēts speciālists. Tas arī ir svarīgi, jo ar savu parakstu skursteņslauķis uzņemas atbildību. Likums nosaka, ka reizi trijos gados dūmvadi ir jāiztīra sertificētam speciālistam. Tāpat cilvēkiem vajadzētu padomāt par to, lai mājās būtu vismaz viens dūmu detektors, kas no 2020. gada 1. janvāra būs obligāta prasība katrā mājā vai dzīvoklī. Šajā sakarā gribas pieminēt, ka dūmu detektoru iegāde nav dārga, to cena ir ap desmit eiro. Notikušajos ugunsgrēkos, kas beigušies ar letālām sekām, tendences rāda, ka cilvēki nevis sadeg, bet bieži vien miegā nosmok. Šādos gadījumos dūmu detektors ir ļoti efektīvs, proti, skaņas signāls pamodinās arī tos, kas ir aizsnaudušies. Atgriežoties pie dūmvadiem, to pareiza tīrīšana ar sertificēta speciālista piesaisti ir svarīga arī gadījumā, ja tomēr notikusi nelaime. Tas palīdzēs atrisināt jautājumus, kas saistīti ar īpašumu apdrošināšanu. Šeit gribas pieminēt arī mājas, kurās ir notikusi ēkas vai apkures sistēmas pārbūve, tai jābūt saskaņotai būvvaldē.
Svētku laikā vienmēr aktuālas ir bijušas eglītes un Adventes vainagi, kur tiek saspraustas svecītes un lampiņas. Gribas uzsvērt, ka siltajās telpās eglītes ātri izžūst un kļūst ugunsnedrošas. Tāpēc svarīgi vienmēr zem svētku kociņa palikt kaut vai burku ar ūdeni, lai tā nebūtu tik sausa, ieguvums no tā būs arī tas, ka skujas tik ātri nenobirs. Par lampiņām runājot, arī tās, ja atstājat telpu, vajadzētu atvienot no rozetes. Vēl gribas atzīmēt krāsnis, kuras nereti nav atbilstošā stāvoklī, piemēram, bojātas durtiņas, atsevišķos gadījumos cilvēkiem pat tādu nav, tāpat kurināmo malku vajadzētu turēt vismaz pusmetra attālumā no krāsns. Ir bijuši gadījumi, kad ziemā arī virs krāsns tiek žāvētas drēbes un rezultātā izceļas ugunsgrēks.
Andris Jefimovs, Grobiņas novada Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs