Vēsture, politiskās norises, sociālekonomiskā attīstība – tas viss ietekmē arī modi. Ar to, kas bija modē pagājušā gadsimta 20. un 30. gados, var iepazīties Liepājas muzeja izstādē “Art Deco stils. Starpkaru perioda mode. 1918–1939”, kas veidota no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.

Art Deco stila mode veidojās pēc Pirmā pasaules kara, 20. gados, izstādi ievadot ar lekciju, pastāstīja modes vēsturnieks A. Vasiļjevs. Starpkaru laika modi būtiski ietekmēja Pirmā pasaules kara sekas – daudz vīriešu bija krituši, sieviešu bija krietni vairāk, dzimumu disproporcija mudināja sievietes kļūt sievišķīgākām, atklāt vairāk no sava ķermeņa, lai savaldzinātu vīriešus, turklāt izmaiņas modē noteica arī sieviešu emancipācija un darba gaitu uzsākšana – daudzas ģimenes bija zaudējušas apgādniekus, tāpēc iztiku bija jāsāk pelnīt sievietēm pašām. Daudzām nācās savienot sievišķību, stilu un eleganci, rūpes par māju un bērniem ar profesionālu darbošanos. 20. gados bija pieprasīti jauni profesiju veidi, ar kuriem sievietes agrāk nenodarbojās. Telefoniste, sekretāre. Strādājošas sievietes sāka izmantot sabiedrisko transportu, arī pašas sēsties pie auto stūres, tādēļ apģērbam bija jākļūst ērtākam, bija jāatbrīvo kājas, tāpēc tērpi kļuva īsāki. 1924. gadā Parīzē notikusī olimpiāde daudzas sievietes rosināja nodarboties ar sportu, modē nāca sportiska figūra. Tā pieprasīja šaurus gurnus, nelielas krūtis un diezgan taisnus plecus. Tiesa, slaids augums bija gandrīz visām sievietēm, jo aizvadītie kara gadi ar ēdiena pārbagātību nebija lutinājuši. Tā kā vairs nebija korsešu, vidukļa līnija “nokrita” līdz gurnu līnijai. Modē bija ienākusi ģeometrija un pērlīšu un stikla bumbiņu izšuvumi tērpos. Tas bija saistīts ar Tutanhamona kapeņu atvēršanu, kas notika Ēģiptē 1922./1923. gadā. Tajās atrada ne tikai milzum daudz zelta priekšmetu, bet arī lietas, kas veidotas no perlītēm, to izšuvumi kļuva ļoti populāri. Šī mode ātri izplatījās Parīzes modes namos. Un tobrīd popularitāti iekarojusī džeza mūzika un dejas, kā fokstrots, čarlstons, sievieti, tērptu spožu pērlīšu izšūtā kleitā ar bārkstīm, darīja ļoti pievilcīgu.

Strauji tika ieviesta elektrība, un parādījās jauns izklaides veids – naktsklubi. Un dzīve kūsāt kūsāja. Tādas līksmes un spožuma iemesls bija kara beigas un eiforija par labāku nākotni. Prieks par dzīvi 20. gados izpaudās košās krāsās. Modē nāca īss matu griezums, kam pavisam pragmatisks iemesls – pēc kara karstā ūdens un mazgāšanas līdzekļu trūkums piespieda sievietes atteikties no gariem matiem. Īsa griezuma kopšana bija vieglāka, aizņēma mazāk laika. Modē parādījās iedegums. Tas mudināja sievietes izvēlēties košākas krāsas apģērbā, lai tās kontrastētu ar nosauļoto ādu. Sievietes arvien vairāk sāka lietot kosmētiku, tumšu lūpukrāsu, akcentēja acis, aktuāls kļuva sievietes vampa tēls.

Dzīves svinēšana apstājās 1929. gadā, kad ASV notika banku krīze un sākās tā sauktā lielā depresija. Tā daudzus piespieda atgriezties pie ģimenes vērtībām. Arī modē ienāca krasas pārmaiņas. Tērpus, kas vēl nesen atsedza sievietes rokas, kājas un pat muguru, aizstāja apģērbs, kas vairāk nosedza ķermeņa daļas, svārki kļuva garāki, izšuvumu bija mazāk. 30. gados notika atgriešanās pie sievišķīga silueta ar akcentu uz krūtīm, vidukli un gurniem. Šajā laikā modē parādījās uzsvars uz pleciem, kas gan raksturoja sportiskumu, gan tolaik notiekošo sabiedrības militarizāciju. Un 1939. gadā sākās Otrais pasaules karš.