Liepājas teātra skatītāji svētdien, 5. maijā, izpārdotā zālē ar vētrainām stāvovācijām un asarām acīs teica ardievas izrādei “Piafa”, kuru bija atzinuši par veiksmīgāko 2013./2014. gada sezonā. Sešdesmit reižu vairāk nekā piecu gadu garumā Agnese Jēkabsone iemiesojusies leģendārās franču dziedātājas lomā, ar sirds asinīm, kā par aktrises darbu teikuši teātra kritiķi.

Par Piafas lomu viņa saņēmusi “Liepājas Kultūras balvu 2013” un “Dienas” Gada balvu kultūrā, kā arī “Spēlmaņu nakts” balvu kā gada aktrise. A. Jēkabsonei esot skumji, bet ir arī atvieglojums, jo izrāde nes lielu stresu un no aktrises prasa pamatīgu gatavošanos pirms katras reizes. “Beidzamajos divos gados “Piafa” spēlēta retāk, ir daudzi citi darbi. Jāmeklē brīži, lai atkal padziedātu un atkārtotu visu to lērumu, kas man jādara,” viņa saka.

Agnesei izrāde “Piafa” ir ļoti īpaša, varbūt tāpēc, ka ieguldītais darbs ir liels, ir milzīga atbildība par šo lomu. “Šajā sezonā ir daudz citu burvīgu lomu. Nedrīkstu žēloties. Varbūt būs vairāk enerģijas, jo Piafa no manis paņēma ļoti daudz. Daudzi man saka – tev jau Piafa asinīs guļ, droši vien varētu nakts laikā nospēlēt. Tā nav. Nedēļu pirms katras izrādes sāku strādāt ar materiālu, ar dziedāšanu. Nevarētu šo izrādi nospēlēt uz sitiena, katru reiz man ir sajūta, ka neko nezinu,” atzīst aktrise.

Jau pusgadu pirms pirmizrādes viņa sākusi mācīties franču valodu un gājusi uz vokālajām nodarbībām. “Atceros, kā kalendārā skatījos, likās, ka es nepaspēšu. Ar asiņojošām balss saitēm dziedāju, sapratu, ka nedrīkstu izlaist nevienu vokālo nodarbību. Kā es to franču valodu kalu galvā! Arī Edīte Piafa teica, ka bez darba sviedriem neko nesasniegsi un rezultātu neiegūsi. Viņa arī strādāja kā zirgs,” vērtē A. Jēkabsone. Pēdējā “Piafas” izrāde aktrisei bija īpaša arī tāpēc, ka to brauca skatīties viņas mīļie pasniedzēji no Klaipēdas universitātes. Agnese Piafas dziesmas noteikti izmantošot arī turpmāk, centīsies tās pakustināt ik pa brīdim. “Gan jau asinīs ilgi paliks šīs dziesmas, tās tik ātri nevarēs izdzēst.”

Publikā bija cilvēki, kas jau vairākas reizes noskatījušies izrādi. Daži gan devās laukā no teātra neapmierināti un negribēja izteikties, taču pārsvarā skatītāji bija aizkustināti. No Jelgavas speciāli uz pēdējo izrādi bija atbraucis Uģis. “Es biju redzējis izrādi, man ļoti patika. Taču mani vecāki nebija to redzējuši, vairāk iespējas arī nebūs,” viņš teica. “Piafas dziedātās dziesmas man vienmēr patikušas, taču ir arī ļoti labs uzvedums un laba aktierspēle, bija vērts,” atzina Uģa māmiņa Antra. Liepājniecei Ennijai pēc izrādes acis saraudātas: “Es vienmēr jūtu līdzi tādām lietām, patīk tāda veida izrādes.” Rasma jau redzējusi “Piafu”, taču nākusi vēlreiz un atvedusi līdzi draudzeni. “Tas, ka pēdējā izrāde, padara visu vēl skumjāku, izrāde bija iemīļota,” viņa teica.