Palielinot bērnu skaitu pirmsskolas grupiņās, nenovēršami samazināsies izglītības kvalitāte, domā aptaujātās bērnudārzu vadītājas un audzinātājas. Darbinieki arī uzskata – bērni kļūs nervozāki, audzinātājas – vēl noslogotākas, zudīs pilnvērtīga atdeve darbam. Turklāt, palienot audzēkņu skaitu, būs jāpalielina arī gultu, galdu un drēbju skapju daudzums, kas būtiski samazinās bērnu kustību brīvību, līdz ar to arī elementāru higiēnas prasību ievērošanu.

Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes Margrietiņa vadītāja Jana Rūce uzsver: “Ja izglītojamo skaitu palielinās, tas vairs nebūs darbs ar bērniem, bet vienkārši viņu pieskatīšana.” Direktore arī norāda – grozījumu pieņemšanas gadījumā visticamāk daudzos bērnudārzos būs grūti ievērot būtiskākās higiēnas prasības, proti, nodrošināt pietiekamu platību katram bērnam. “Arī mūsu bērnudārzam ir minimāla platība. Taču, grupā ievietojot vēl četrus skapīšus, gultas, galdu ar krēsliem, būtiski samazināsies bērnu kustību brīvība,” teic J. Rūce. Tam pilnībā piekrīt arī Rīgas 200. pirmsskolas izglītības iestādes audzinātāja Mārīte Eisaka. Viņa teic: “Katrs bērns prasa uzmanību. Jau tagad vienlaikus visus pieskatīt ir ļoti grūti. Nereti viņi kaut ko nevar sadalīt: sāk grūstīties, un viena pati audzinātāja visiem nevar izsekot līdzi, ņemot vērā arī to, ka bērni var uzturēties trijās telpās. Ja kādu dienu uz dārziņu netiek atvests kaut viens mazulis, uzreiz ir mazliet vieglāk strādāt.” Savukārt Rīgas 94. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Dace Ašmane norāda: “Divarpus līdz trīsgadīgo grupiņā mums ir reģistrēti 14 bērnu, ikdienā jāstrādā ar desmit divpadsmit audzēkņiem, jo bērni bieži slimo. Un slimošanas galvenais izraisītājs ir stress un pārdzīvojumi, jo mazie bērni, kas ir pieraduši uzturēties galvenokārt vecāku, vecvecāku sabiedrībā, pēkšņi nonāk starp nepazīstamiem cilvēkiem, daudziem bērniem. Un audzinātājam jāatrod laiks katram audzēknim, lai viņš pierastu pie jaunajiem apstākļiem. Tas jau šobrīd ir grūti izdarāms, un kas notiks pēc bērnu skaita palielināšanas? Pārpūlējušies pedagogi un stresa pārņemti bērni.” Arī iestādes audzinātāja Sanita Endzele piebilst: “Dažiem bērniem adaptācija ilgst pat vienu gadu.” “Palielinot bērnu skaitu, psiholoģiski noteikti cietīs gan pedagogi, gan bērni. Vai samazināt garās rindas drīkst uz bērnu veselības rēķina?” neizpratnē par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri ir S. Endzele. Bērnudārza direktore arī akcentē: “Veidosies situācija, ka varēsim steigā vien izpildīt noteikto režīmu – bērnus paēdināt, divreiz iziet ar viņiem pastaigā un nolikt gulēt.”

Arī Latvijas pirmsskolas izglītības asociācijas prezidente Ruta Kaņepēja norāda, ka pēdējo četru gadu laikā jau otro reizi notiks bērnu skaita palielināšana grupiņās. “Tā ir antipedagoģiska un antipsiholoģiska rīcība. Ministrija laikam cenšas pamazām atjaunot padomju laiku kārtību, kad grupiņā bija ap 30 bērniem,” uzsver R. Kaņepēja.

Līga Nestere,
“Neatkarīgā rīta avīze”