Augstskolas absolvents: Ja nekas cits neatliks, lasīšu ābolus
Šogad absolvēju augstskolu, cenšos atrast darbu, taču pagaidām nesekmīgi. Prognozes? Pesimistiskas, ko pastiprina arī Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniece, sakot, ka uz kaut ko īpaši cerēt nevajag, kad devos iesniegt savu CV un citus dokumentus.
Abas manas izglītības ir saistītas ar biroja lietām – datu apstrādi un analīzi, kā arī finansēm. Kad treknajos gados iestājos augstskolā, teica, ka šādi darbinieki būšot vajadzīgi visos Latvijas reģionos. Šobrīd tas nevienu neinteresē, un, protams, šādu darbavietu nav. Esmu sajutis arī nievājošu attieksmi no citiem par to, kādu augstākās izglītības iestādi esmu beidzis. Iespējams, kļūdījos, neizvēloties augstskolu ar populārāku zīmolu, kas asociējas ar kvalitāti.
Daži kursabiedri ir atraduši darbu, bet ne tajā jomā, kas studēta vairākus gadus. Viens strādā benzīntankā par operatoru, kāds cits māca maziem bērniem dejot. Arī pats izskatīšu jebkuru variantu, jo studiju laikā ir paņemts kredīts, kas tagad jāatmaksā.
Esmu domājis arī par braukšanu uz ārzemēm, kurp jau devušies liela daļa man pazīstamu jauniešu, lai gan īsti negribas. Bija iespēja braukt lasīt ābolus, bet par firmu, kas to piedāvāja, atradu pārsvarā negatīvas atsauksmes, tāpēc neriskēju un paliku. Vai es būtu gatavs strādāt konveijera darbu ar savu izglītību? Būs jāstrādā, ja nekas cits neatliks. Taču pagaidām turpināšu meklēt tepat, liekot sludinājumus, apjautājoties draugiem, paziņām par iespējām, jo pavisam atmetis cerības kaut ko atrast vēl neesmu, lai gan noskaņojums ir bēdīgs. Ir mazas haltūriņas, kā arī vecāki finansiāli izpalīdz, kā var.
Aivars,
25 gadi