Viņa skaidro, ka Latvija 2022.gadā bija trešajā valsts Eiropas Savienībā (ES) pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita. Turklāt ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca.

Kantāne norāda, ka ceļa zīmes “Melnais punkts” ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam.

Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Lietuvā patlaban uz valsts nozīmes ceļiem ir identificēti 42 “melnie punkti”, uz mazākas nozīmes ceļiem – 121. Kantāne norāda, ka arī VSIA “Latvijas valsts ceļi” veido “melno punktu” karti, tomēr tā pēdējo reizi atjaunota 2019.gadā, līdz ar to daļa potenciāli bīstamo vietu, visticamāk, tur nav iekļautas.

Pērn Latvijā reģistrēts 3381 negadījums, kuros kopumā gājuši bojā 113 cilvēki. Šogad līdz 3.jūlijam ceļu satiksmes negadījumos ir 63 bojāgājušie.

Skatot bojāgājušo skaitu ceļu satiksmes negadījumos, ar 78 bojāgājušajiem uz vienu miljonu iedzīvotājiem Latvija ir valsts ar trešo sliktāko rādītāju ES.

Vēl vairāk traģisku negadījumu ir vien Rumānijā un Bulgārijā.”Šī statistika “kliedz” mums priekšā, ka jebkura iespēja samazināt traģisko statistiku uz ceļiem, ir jāizmanto,” uzsver Kantāne, piebilstot, ka viens no preventīviem risinājumiem ir skaidra un precīza cilvēku brīdināšana, ka viņi tuvojas satiksmes posmam, kur ir lielāka iespēja nokļūt satiksmes negadījumā, ko var izdarīt ar “melnā punkta” ceļa zīmi.

Viņa arī uzsver, ka šāda zīme noteikti ir nepieciešama, īpaši tādēļ, ka

Latvija ir gana populārs gala mērķis tūristiem, turklāt daudz apskates objektu ir ārpus Rīgas.

“Melnā punkta” ceļa zīme dotu ieskatu par braucamo posmu ārzemju tūristiem un tiem vietējiem iedzīvotājiem, kas konkrēto ceļa posmu izmanto neregulāri. Un papildu uzmanība šādās vietās pilnīgi noteikti būs tikai ieguvums.

Latvijā par “melno punktu” ceļa posmā tiek klasificētas vietas, kur pēdējo trīs gadu laikā ir notikuši vismaz trīs ceļa satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie, vai vismaz astoņi ceļu satiksmes negadījumi (ārpus apdzīvotām vietām), vai vismaz desmit ceļu satiksmes negadījumi (apdzīvotās vietās). Vislielākā “melno punktu” koncentrācija ir Rīgas apkārtnē, ko pierāda arī ceļa satiksmes negadījumu statistika – lielākā daļa no tiem 2022.gadā notikusi Pierīgā un Rīgā (2136 no 3381).

Kantāne gan arī pauž, ka tikai ar informatīvām zīmēm nevar atrisināt visas problēmas un ir svarīgi arī pašiem autobraucējiem mainīt braukšanas kultūru. “Avis” apkopotie dati, rāda, ka ir konkrētas vietas, kur biežāk notiek negadījumi, piemēram, noslogotākie satiksmes apļi Rīgā – Mūkusalas aplis un Slāvu rotācijas aplis.

Tāpat daļu no bīstamām situācijām rada nekorekta braukšana, agresīvi manevri, arī satiksmes noteikumu nepārzināšana, bailīga braukšana.

Savukārt ārpus Rīgas, ceļu satiksmes negadījumu dati liecina, ka nereti smagākās avārijas notiek pārgalvīgas braukšanas, nepārskatāmas apdzīšanas manevra veikšanas laikā.

Tāpat Kantānes ieskatā svarīga ir arī infrastruktūras sakārtošana gan Rīgā, gan uz Pierīgas ceļiem. Tā kā ir maz tiltu, neērti, sarežģīti plānoti krustojumi, veidojas lieli sastrēgumi un šoferi kļūst neiecietīgi, pat agresīvi, šādā veidā provocējot avārijas situācijas.

Viņa norāda, ka katrs satiksmes dalībnieks savā ziņā ir iesaistīts drošas satiksmes veidošanā, tomēr tas, ko var papildu darīt atbildīgās iestādes – sniegt pēc iespējas vairāk preventīvus risinājumus, lai autobraucējus padarītu uzmanīgākus un brīdinātu par potenciālām briesmām.

“Melnā punkta” ceļa zīme noteikti ir viens no veidiem, kā ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem, novērst kādas potenciāli bīstamas situācijas uz ceļa.