Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Badmintons IR nopietns sporta veids

Badmintons IR nopietns sporta veids
Foto: Ģirts Gertsons
06.02.2016 07:03

liepajniekiem.lv

“Īsais
treniņtērps un zāles apavi. Raketi pirmajiem treniņiem iedosim,
un kā pareizi uzsist parādīsim,” atbild Aigars
Brečs, vaicāts, kas nepieciešams, lai uzsāktu badmintona
treniņus. Šis sporta veids Liepājā atdzimis pirms dažiem gadiem,
un nu to 8.vidusskolā trīs vakarus nedēļā spēlē ap 30
interesentu. Dažiem tas ir kas vairāk par brīvā laika kavēkli.
Ir sajusts sacensību azarts.

Nenovērtēts

A.Brečs
badmintonu spēlējis jau no skolas laikiem. To ierādījis Daumants
Kripēns – viens no
Padomju laikos talantīgākajiem Latvijas treneriem. Kad viņš
aizbraucis dzīvot citur, tad arī viss te lēnām nomiris, atminas
A.Brečs. “Vēl mēģināju kaut ko darīt, SKN “Vaduguns”
paspārnē vadīju pulciņu, bet tad nāca pārmaiņu laiki un ar to
viss beidzās. Pieaugušie spēlēja kaut kur pa stūriem. Bet tik
labi apstākļi, kādi mums badmintona spēlēšanai ir šobrīd,
nekad nav bijuši,” A.Brečs priecājas, izsakot pateicību
Liepājas pilsētas domes Sporta pārvaldei un 8. vidusskolai.

A.Brečs vienmēr jutis, ka badmintonu citi uztvēruši kā otrās
šķiras sporta veidu, to neviens nav ņēmis nopietni. “Asociē
ar brīvā laika pavadīšanu,” zina badmintona cienītājs, lai
gan viņš iesaka ielūkoties mājas lapā badminton.lv,
kur tas ir salīdzināts ar tenisu. “Vienīgais, kur teniss
vinnē jeb pārspēj badmintonu, ir spēles ilgumā,” zina teikt
A.Brečs. “Piemēram, vienas spēles laikā badmintonisti
noskrien divreiz vairāk, nekā tenisisti, vienas izspēles laikā
arī uzsit divreiz vairāk, badmintona bumbiņa lido divreiz ātrāk,
nekā tenisa bumbiņa utt.”

Spēlētāju vecuma amplitūda ir visai plaša – no piecgadniekiem
līdz senioriem cienījamos gados. Vecākajam ir ap 80. Uz treniņiem
nāk arī ģimenes. “Es ar saviem puikām, Ivars
Bušs ar meitu, arī
Juris Tauriņš ar savām mazmeitām un citi,” treneris norāda,
ka tāds ir arī mērķis – radīta vieta, kur vecākiem ar savām
atvasēm sportiski un aktīvi pavadīt brīvo laiku. “Sākotnēji
jau nedomājām, ka mūsu bērni kļūs par Latvijas čempioniem,”
A.Brečs palepojas ar sava dēla Gustava Dāvida triumfu sacensībās
pērn. “Čempionu tituli Liepājai nebija bijuši ilgu laiku.”
Taču tas esot smaga
darba rezultāts sešu gadu garumā.

Slīpē
meistarību

Liepājā
badmintons tā pa īstam atdzima pēc tam, kad šeit notika Latvijas
trešā vasaras olimpiāde. Šim mērķim toreiz tika ierādīta
8.vidusskola, kur notika labāko Latvijas badmintonistu
noskaidrošana. “Paši uzkrāsojām laukumus, bet Sporta
pārvalde nodrošināja tīklus un stabus,” atminas A.Brečs.
“Pēc sacensībām tie palika mums lietošanai, lai veicinātu
šī sporta veida attīstību arī mūsu pilsētā.” Vēl tāls
ceļš ejams līdz līmenim, kāds ir Valmierā, Siguldā, Rīgā vai
Talsos. “Saukt sevi par iesācējiem arī gluži nevaram. Drīzāk
jāsaka, ka mums te tāds badmintona draugu pulciņš. Spēlējam
savam priekam,” A.Brečs nedaudz ar smaidu raksturo šā brīža
situāciju Liepājā. Par spīti tam liepājnieki visai aktīvi
piedalās dažādās sacensībās, turklāt – ar panākumiem. Ik pa
laikam lasāms par kārtējo medaļu birumu mūsējiem. Latvijas
čempionātā un dažādos turnīros startē ne tikai jaunie
spēlētāji dažādās vecuma grupās, bet arī seniori. Brauc
pieredzē arī uz Lietuvu. Tā kā Liepājā nav lielas konkurences,
uz sacensībām var braukt jebkurš, tā pārbaudot savas spējas.
Tikai pašam jāsedz dalības maksa. “Kā mums notiek tā
braukšana? Ja kāds brauc ar savu mašīnu, tad paņem līdzi arī
citus. Daudz kas balstās uz pašiniciatīvu.”

“Ar
lietuviešiem mums vispār ir izveidojies labs kontakts. Regulāri
braucam uz Kauņu, Klaipēdu, piedalāmies sacensībās, sporta
nometnēs. Jāsaka, ka lietuviešu treneriem ir ļoti liels nopelns
mūsu sportistu panākumos. Lietuvā badmintons ir augstākā līmenī,
nekā šeit, Latvijā. Ja bērns ir nedēļu pavadījis
treniņnometnēs, to uzreiz var just. Viņš ir atkal vienu pakāpienu
augstāk, nekā bija iepriekš,” A.Brečs pieticīgi atzīst, ka
badmintonā spēj ierādīt pašu pamatu – pirmos soļus, kā
pareizi servēt, sist un gremdēt. “Bērnībā piedalījos
Liepājas un Latvijas čempionātos, tikai nedaudz pietrūka līdz
Latvijas izlasei. No 18 līdz 40 gadiem bija pārrāvums, nespēlēju.
Šobrīd to daru galvenokārt savu puiku dēļ, jo, kas gan var būt
vēl labāk, kā tēvam ar dēliem kopā pavadīts laiks, līdz ar to
arī pats izkustos.” Reakcija un koordinācija ir tas, ko
badmintonā varot ļoti labi uztrenēt. “Tas ir pietiekami
sarežģīts sporta veids. Raketes tvērieni vien ir kādi 50 veidi.
Katram sitienam savs,” A.Brečs norāda, ka spēlēt nav nemaz
tik viegli, kā no malas raugoties varētu šķist.

Šobrīd
Liepājā ir ap 30 badmintona spēlētāju, pastāsta A.Brečs. Kad
visi savācoties, tad zālē neesot, kur apgriezties. Spēle vairāk
saista tomēr zēnus, nekā meitenes, lai gan dažas aktīvas nācējas
esot. Taču joprojām tiek gaidīti arvien jauni interesenti. No
ekipējuma nekas daudz nav vajadzīgs – īsais treniņtērps un
zāles apavi. Raketi iedošot un kā pareizi uzsist pamācīšot,
sola A.Brečs. Nē, nē, tās neesot raketes, kas pirktas kādā
lielveikalā par dažiem eiro. “Faktiski ar tām jau nevar arī
normāli vasarā jūrmalā uzspēlēt,” par tirdzniecības vietu
piedāvājumu pasmaida A.Brečs. Labas raketes badmintonam maksājot,
sākot no 30 eiro, profesionālās pat 300 eiro un vēl vairāk, bet
iesākumam labas ir arī par 10 vai 15 eiro.

Der
kā bērnam, tā senioram

Bijušais
florbola vārtsargs Imants Vīnkalns badmintonu spēlē jau trīs
gadus. Pēc 13 gadu spēlēšanas “Kuršos” traumas dēļ
nācies aiziet. Meklējis citus variantus, kur un kā turpināt
aktīvi kustēties. “Atnācu šeit un vienkārši iepatikās,”
atminas Imants. “Sākumā domāju, ka tas tāds pludmales sporta
veids. Bet, kad pēc pirmā treniņa smeldza visas maliņas,
viedoklis stipri mainījās.” Svara nomešana bija vēl viens
iemesls, kādēļ Imants vēlējies ko atrast atstātā florbola
vietā. Trīs mēnešos viņš “nometis” 20 kilogramus.
“Izskrieties dabū pamatīgi. Strādā visas muskuļu grupas,
izņemot kreiso roku,” viņš pasmaida. Salīdzinot, kā
spēlējis sākumā un tagad, līmenis audzis. “Vairāk spēlēju
ar galvu, neskrienu tik ļoti pa laukumu. Spēlēju arī tehniskāk.”

Puisim
esot četras vai piecas raketes. Vaicāts, cik ātri viena
nolietojas, viņš atbild, ka visbiežāk jūtu uzplūdos tā tiek
salauzta. “Jā, esmu emocionāls cilvēks, tāpēc man ar Gunāru
Granovski, pārinieku dubultspēlēs, saskan. Viņš tāds mierīgs,
es esmu tas, kurš kliedz, kurina. Tāds biju arī florbolā, kad
vārtos stāvēju.” Imants saka, ka viņam vairāk patīkot
dubultspēles, nekā vienspēles. “Pāros man ir arī labāki
rezultāti. Esam arī atstrādājuši, kā kustēties, ko darīt.
Nezinu, vienspēles man kaut kā nesanāk, kā gribētos.”
Jāpiebilst, ka Imants ar Gunāru aktīvi piedalās sacensībās, ir
iestājušies Lietuvas badmintonistu klubā, tikuši pie licencēm un
nu kotējas kaimiņvalsts rangā. “Lietuvā ir interesanti
spēlēt, līmenis augstāks,” Imants uzteic pretiniekus. “Ja
pretī ir stiprs spēlētājs, tad mačs izvēršas foršāks. Ir
stimuls skriet, ņemties.”

Iveta
Pavāre atšķirībā no Imanta badmintonu spēlē tikai trīs
mēnešus. Paaicinājusi vīra māsa, kas jau iemēģinājusi roku.
“Tik, cik bērnībā un nedaudz vasarās pludmalē,” Iveta
atbilst, ka pirms tam tā nopietni badmintonu nav spēlējusi. “Grūti
pateikt, kāpēc man patīk šis sporta veids. Bērnībā spēlēju
tenisu, un šis ir kaut kas līdzīgs, varbūt tāpēc.”

Ivetai
ir sēdošs darbs, tāpēc izkustēšanās pēcāk ļoti svarīga.
“Ikviens sporta veids jau ir labs. Tas attīsta cilvēku
fiziski, iedod lokanumu, plastiskumu,” uzskata sieviete,
nožēlojot, ka savu vecāko meitu nav laidusi uz nopietnākiem
sporta treniņiem. Jaunākā atvase ejot tautas dejās, taču, kā
uzskata Iveta, ar to nepietiks. Pagaidām gan nav izlemts, kur meitu
sūtīt. Iveta ņem viņu līdzi arī uz badmintona treniņiem, bet
šķiet, ka spēle īsti neaizrauj: “Pāris reizes uzsit un tad
kopā ar citiem bērniem skraida pa zāli.” Iveta novēl
badmintonam pilsētā attīstīties: “Kāpēc ne? Lai ir!”

Savukārt
Jurim Tauriņam ir 72 gadi, viņš ir viens no vecākajiem badmintona
spēlētājiem Liepājā, un treniņus apmeklē regulāri – divas
trīs reizes nedēļā. Līdzi ņem arī savas mazmeitas – septiņus
gadus veco Madaru un piecus gadus veco Šarloti. Bet viņām līdzīgi
ar spēlēšanu, kā Ivetas meitai – dažas minūtes uzspēlē un
tad jau prom – ālēties ar citiem vienaudžiem. “Nav ko
uzspiest, lai tik dauzās,” Juris par to tikai pasmaida.
Mainījis attieksmi: “Bija arī divi mazdēli. Nezinu, laikam
par daudz trenkāju, tāpēc vairs nenāk.”

Lai
arī seniors badmintonu spēlē jau no jaunības laikiem, pie
profesionāļiem viņš sevi nepieskaita: “Esmu tikai amatieris.
Toreiz, krievu laikos, badmintonistu bija daudz. Meistarības mačos
piedalījos, tagad gan spēlēju tikai savam priekam.”

Uzziņai

– Badmintons ir sporta veids,
kurā divi spēlētāji (vienspēlēs) vai divu spēlētāju komandas
(dubultspēlēs) izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu īpašu
bumbiņu (volānu)
pāri tīklam pretinieka pusē.

– Sporta veida pirmsākumi datējami ar 18. gadsimta vidu, tas savu
attīstību uzsāka Britu Indijā.

– Kopš 1992. gada badmintons ir olimpiskais sporta
veids. Tajā pašlaik tiek sadalīti pieci medaļu komplekti: vīriešu
un sieviešu vienspēlēs, dubultspēlēs un jauktajās dubultspēlēs.

– Badmintons ir sporta spēle, kas attīsta fiziskās īpašības,
reakciju, koordināciju, kā arī sekmē veselības saglabāšanu un
nostiprināšanu.

– Spēlētāja mērķis ir ar sitienu pāri tīklam piezemēt bumbiņu
pretinieka laukumā, turklāt neļaujot tai nokrist savā laukuma
pusē. 

– Badmintona tehnikas
pamatpaņēmiens ir sitiens.
Sitieni var būt taisnie, īsie, plakanie, augsti tālie, saīsinātie
sitieni un gremdes.

– Spēle ilgst 2 vai 3 setus. Lai uzvarētu, katrā setā jāiegūst 21
punkts. 

– Badmintona bumbiņas ātrums var sasniegt pat 280km/h!

Avots:
www.badminton.lv, https://lv.wikipedia.org un www.irlaiks.lv

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz