Baiba Bartkeviča: “Domāju, ka notikumi pasaulē maina kopējo ainu”
Agnese Kuplēna
"Kurzemes Vārds"
Koronavīruss ieviesis korekcijas mūsu ikdienas dzīvē un arī kultūras pasākumu norisē. Vai Covid-19 mācības nākotnē neliks mainīt kultūras sarīkojumu organizēšanas stratēģiju?
Baiba Bartkeviča, koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja
Mēs šajā laikā vairāk attīstām pasākumu mazās formas. Arī koncertsēriju “Personīgi” esam pārcēluši uz lielo zāli, jo kamerzāli ierobežojumi skar vairāk. Pandēmija kultūras dzīvi ir ietekmējusi tādā veidā, ka nav iespēju rīkot pavisam lielus pasākumus, bet mazās iniciatīvas varam turpināt. Piemēram, septembra beigās pie mums atkal gaidāms “Liepājas Mākslas forums”.
Šogad foruma programmu esam pielāgojuši situācijai. Esam radījuši arī jaunus kultūras projektus, piemēram, horeogrāfe Kristīne Brīniņa veido izrādi ar Liepāja teātra kursa studentiem. Šī izrāde saturiski būs balstīta uz liepājnieku stāstiem.
Domāju, ka notikumi pasaulē maina kopējo ainu. Uzturam kontaktus ar vairākiem starptautisku festivālu direktoriem. Mēs tikšanās vietnē Zoom pārrunājam, kā turpmāk dzīvot starptautiskiem festivāliem. Risinājums ir digitalizācija. Apsveram ideju starptautiskus festivālus veidot digitālajā vidē. Mēs nevaram paredzēt, cik ilgi šī slimība mūs visus ietekmēs, kad tā beigsies un vai vispār beigsies. Tāpēc cenšamies mainīt domāšanu un spēju pielāgoties apstākļiem. Vairāk jāorientējas uz mazām formām un vietējiem spēkiem.
Daži starptautiski mākslinieki forumā gan ir paredzēti. Protams, nezinām, kā līdz septembrim var mainīties saslimstības rādītāji, tāpēc pašlaik nevaram droši garantēt, ka šie mākslinieki būs.
Šis laiks ir ietekmējis starptautisko dimensiju, bet lokālajam māksliniekam tiek radītas lielākas iespējas. Tas nemaz nav slikti, jo varam vairāk aktivizēt un atbalstīt tieši vietējos resursus.
Mēs gandrīz nevienu pasākumu neatcēlām, tikai pārcēlām uz vasaru. Līdz decembrim programmu esam veidojuši tā, lai pasākumos lielākoties būtu vietējie mākslinieki.
Šis laiks ir ietekmējis kultūras darbiniekus visos līmeņos, visos ķēdes posmos. Sekas ir jūtamas, un zināmā mērā tas ir traģiski, bet to, kāds būs risinājums, grūti pareģot. Protams, ir cerība, ka kultūras industrija tomēr spēs izdzīvot. Vai ar vakcīnas atklāšanu vai ar ko citu, bet dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs, taču, klausoties dažādos viedokļos, saprotu, ka domāšana ir jāmaina globāli. Iespējams, braukāšana pa visu pasauli nav nemaz tik nepieciešama. Paveras iespējas saskatīt jaunus spēkus, taču tas nav viegli, ja raugāmies no finansiālās puses.