Telpu šaurība ir galvenais šķērslis Vecpils grāmatu mīļotājiem. Tomēr pagasta un pamatskolas bibliotekāri Jānis un Solvita Aigari, ieliekot savā darbā izdomu un sirdsdegsmi, pierāda, ka arī šādos apstākļos var strādāt mūsdienīgi. Viņu devumu vislabāk raksturo Pagasta padomes priekšsēdētāja Mārtiņa Bites vērtējums: “Kaut vairāk mums būtu tādu darbinieku!”

Izmaina lauku bibliotēkas seju

Vienā no agrāk celtajām Vecpils centra ēkām atrodas Pagasta padome un vēl vairākas iestādes. Bibliotēkas divās telpās plauktos sarindoti vairāk nekā 6000 sējumu. Trešajā nelielajā palīgtelpā glabājas lasītāju kartītes un dokumentu mapes. Lasītava vai literāru sarīkojumu norises vieta pagaidām eksistē tikai iztēlē. Telpu jautājums sevišķi aktuāls kļuvis pēdējos gados, kopš bibliotekāra pienākumus uzņēmies Jānis Aigars, uzsākdams plānveidīgu jaunākās tehnoloģijas ieviešanu.

“Mana dzimtā puse ir Rucava. Esmu beidzis turienes vidusskolu, vēlāk arī Liepājas Pedagoģisko institūtu. Savus pārdesmit gadus sevi skaitu par īstu vecpilnieku, kuram Rīgas šosejas malā pieder nelielā “Māliņu” saimniecība. Pirms bibliotekāra amata gadus 15 strādāju par Vecpils kultūras dzīves organizatoru,” stāsta J.Aigars. “Mani vienmēr interesējuši tehniski jauninājumi. Pirms dažiem gadiem sākās bibliotēku datorizācija. Manai priekštecei tā veicās pagrūti, un šos pienākumus uzņēmos es.”

Sākotnēji bibliotēkā bijis viens dators, tagad dažādu projektu laikā iegādāti vēl trīs. Par pagasta budžeta līdzekļiem bibliotēkai nopirkts kopētājs, printeris, skeneris un multifunkcionālā iekārta. “Patlaban esam sākuši īstenot Geitsu fonda projektu. Tas dos iespēju iegādāties vēl četrus datorus ar visjaunāko programmatūru, otru vismodernāko multifunkcionālo iekārtu un ievērojami uzlabot interneta pieejamību,” stāsta bibliotekārs.

Ar J.Aigaru pārrunājam, vai aizraušanās ar tehniku nenomāc bibliotēkas citu funkciju – veicināt grāmatu lasīšanu. “Vecpilī jauniešu maz, un mūs apmeklē pārsvarā vecākās un vidējās paaudzes ļaudis. Var apbrīnot viņu interesi par jaunākās informācijas iegūšanu vai sazināšanos internetā. Ierašanās bibliotēkā vienlaikus veicina arī grāmatu apmaiņu. Pagājušajā gadā ar Grobiņas ģimnāzijas audzēkni Kristu Skroderēnu datorzinību kursos apmācījām pārdesmit interesentu, no kuriem liela daļa bija vecpilnieki cienījamos gados,” J.Aigars paņem vairākas centīgāko lasītāju kartītes. “Pensionārs Hugo Stankēvičs ir jaunās tehnikas entuziasts, savukārt pensionāre Lija Pečule allaž interesējas par jaunāko latviešu literatūru, Ilgai Staņēvicai tuva ir dārzkopības tēma, arī zemnieka Antāna ģimene un citi šejienes ļaudis ir aizrautīgi lasītāji.”

Raksta projektus un veido avīzi

J.Aigars raksta arī projektus par dažādām tēmām. Projekts “Visi sīki krūmiņi cerību pilni” pērn veicināja jaunu daiļdārzu ierīkošanu un paplašināšanu. Savukārt “Viens kriksītis saules vairāk” palīdzēja aktivizēt pensionārus. Skolēnu, vecāku un skolotāju pedagoģisko sadarbību paplašinājis projekts “Viss labais iesākas ar balto”, bet ārstnieciskās vingrošanas popularizēšanu – “Kustību prieks”. Par jaunajām iecerēm J.Aigars vēl konkrēti nerunā, sakot: “Gribas, lai pagasta ļaudis mācētu izmantot daudzās iespējas dzīves pilnveidošanai.”

Pamanīt šīs iespējas J.Aigars aicina arī avīzē “Vecpils Vēstis”. Kopš izdevuma pirmsākumiem 1994.gadā viņš ir tā redaktors. “Vecpils Vēstis” nemitīgi pilnveidojušās gan saturiski, gan vizuāli, līdz ar to ir viens no labākajiem šāda veida izdevumiem rajonā.

Rīdziniece pārceļas uz dzīvi pagastā

Bet Vecpils pamatskolā par bibliotekāri devīto gadu strādā J.Aigara dzīvesbiedre Solvita. Dzimusi rīdziniece, Latvijas Universitātē apguvusi filozofijas specialitāti, strādājusi Bibliogrāfijas institūtā.

Nelielais audzēkņu skaits – aptuveni sešdesmit – arī nosaka S.Aigares darba iespējas. “Mūsu apstākļos Solvita kā īsta entuziaste izpilda daudz ko vairāk par saviem tiešajiem pienākumiem,” viņu raksturo direktore Kristīne Karele. Pašreiz S.Aigare koordinējot visu ārpusskolas darbu un atvaļinājuma laikā aizstājot apvienotās 2.–3.klases audzinātāju.

Pedagoģi sastopu Baltajā zālē, kur tobrīd beidzas teātra mēģinājums. Darbs ar mazajiem aktieriem esot Solvitas sirdslieta. “Lai labāk attīstītu audzēkņu spējas, mums ir pieci nelieli dramatiskie pulciņi pēc skolēnu vecuma pakāpēm. Pagājušajā gadā vecpilnieki varēja noskatīties septiņas dažādas mūsu izrādes,” stāsta S.Aigare.

Blakus Baltajai zālei atrodas skolas bibliotēka. Solvita rāda pabiezu mapi ar lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu žūrija” materiāliem. “Konkursā iesaistījās lielākā daļa skolēnu. Daudzi ir īsti grāmatu mīļotāji. Aivita Brūvere kopš septembra izlasījusi 15 grāmatu. Tikai par divām atpaliek Keita Žanete Balode un Mārtiņš Meļķis,” uzskaita S.Aigare.

Viņa veic arī korektores pienākumus pagasta avīzē un sagatavo skolas ziņu lapu. “Vēl ar savu meitu, Grobiņas vidusskolas audzēkni Līvu atslodzes brīžos mīlam aizstaigāt līdz bebru apmetnei netālu no “Māliņiem”. Varam tikai apbrīnot šo dzīvnieku paveikto kādreizējo krūmāju un lauku applūdināšanā.”

Pēteris Peičs

Solvita un Jānis Aigari. Pagasta bibliotēkas vadītājs un skolas bibliotekāre. Un ne tikai. Piemēram, Pieaugušo izglītības centra un Rajona padomes projektu konkursā viņi tika sumināti kā ģimene, kas iesniegusi un īstenojusi visvairāk projektu.