Piektdien Grobiņas pagastā bija ieradies valstī kompetentākais biogāzes ražošanas un izmantošanas speciālists, inženierzinātņu doktors Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Vilis Dubrovskis, kā arī projektu investors, firmas “S@E” valdes loceklis Aleksandrs Petrovs. Lai apspriestu ar viņiem enerģijas ieguves problēmas, bija sapulcējušies daudzi tuvākās apkārtnes zemes īpašnieki. Viņi vēlējās dzirdēt atbildes uz daudziem jautājumiem. Kāda aparatūra biogāzes ieguvei nepieciešama? Kur to var iegādāties un cik tāda maksā? Vai jau nodrošināts valsts atbalsts biogāzes izmantošanai?

Biogāze pašlaik ir viens no konkurētspējīgākajiem un progresīvākajiem enerģijas veidiem pasaulē. Tās ieguves izmaksas pamazām sarūk un jau sekmīgi konkurē ar citu enerģijas veidu ražošanas cenām. Patlaban lētāka par biogāzi ir tikai salmu, ogļu un malkas izmantošana. Tādējādi no augiem un organiskajiem atkritumiem iegūtās enerģijas ražošana jau tagad daudzām valstīm palīdz risināt ekonomiskās, vides aizsardzības un sociālās problēmas.

Latvija šqajā jomā līdz šim bija ierindojama atpalicējos, lai gan resursu netrūkst. Vislielākās iespējas sekmēt biogāzes ražošanu ir lauksaimniekiem. Iegūto enerģiju iespējams izmantot ne tikai elektriskās strāvas ieguvei, bet arī siltumnīcu, amatnieku darbnīcu un dzīvojamo māju apkurei.

Profesors pastāstīja, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, kuros biogāzes ražotājiem paredzēts atbalsts par elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā. Tas veicinājis zemes īpašnieku un citu ieinteresēto personu atsaucību visos valsts novados. Vecaucē joprojām turpinās biogāzes ražošanas iekārtu būve. Labi nodomi esot arī liepājniekiem.

“Grobiņas pagasts ir lieliska vieta. Šeit dzīvo atsaucīgi cilvēki, kas saprot biogāzes ražošanas priekšrocības un vēlas šajā jomā darboties. Tāpēc arī šeit ieradāmies kopā ar projektu investoru,” sacīja zinātnieks.

Apņēmīgi noskaņots bija arī Grobiņas Pagasta padomes vadītāja vietnieks Modris Ekšteins, kurš visnotaļ sekmējis šīs apspriedes sarīkošanu. “Doma par šādu tikšanos radās pirms Jaungada. Profesoram bija interese par mūsu pagastu, jo viņš jau nodibinājis kontaktus ar Liepājas Reģionālo atkritumu saimniecību. Es teicu, ka esam gatavi viņa centienus atbalstīt, taču jārīkojas bez kavēšanās. Laiks steidzina, jo līdzekļi projektam ir jāpiesaista līdz janvāra beigām. Sapulcē gribam dzirdēt, kāds ir zemnieku noskaņojums,” viņš teica, piebilstot, ka pagaidām par biogāzes ražošanu ļoti maz rakstīts arī Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma plānos, taču šīs sarunas dalībnieku apņemšanos un nodomus tajos vajadzētu ietvert. Grobiņas pagasta lauksaimnieki savukārt varētu apņemties audzēt kukurūzu, kas biogāzes ražošanai spēj dot daudz zaļās masas.

Lai stāstījums par apspriežamo tematu būtu saprotamāks, profesors izmantoja projektoru. Uz ekrāna virknējās attēli, diagrammas, shēmas un tabulas, kas apliecināja, ka biogāzes ieguve ir lauksaimniekiem pieejams un izdevīgs uzņēmējdarbības veids. Lai to attīstītu, nepieciešama pārliecība un drosme, jo sabiedroto netrūkšot. Viņi apņemas piegādāt gāzes ražošanas ierīces. “Kādas tās būs, vēl konkrēti pasacīt nevaram. Piedāvājums ir plašs un iespēju netrūkst. Tomēr visu noteiks nodomu apmēri, paredzētās jaudas un izejvielas,” sacīja investors, kurš apņēmies zinātnieka projektu nodrošināt ar finansējumu. Arī viņš uzskatot, ka nedrīkst kavēties, jo enerģija aizvien vairāk sadārdzinās un kļūst par deficītu.

Sapulces dalībnieki vienojās, ka atzīst par iespējamu biogāzes iekārtas būvniecību Grobiņas pagastā. Līdz nākamās tikšanās reizei, kas paredzēta pagasta padomē 25.janvārī pulksten 11, zemniekiem jātiek skaidrībā par platību lielumu, ko iespējams atvēlēt biogāzes ieguvei paredzēto augu audzēšanai, kā arī jāapsver siltuma izmantošanas iespējas. Projektu koordinēt pagastā uzticēja Evitai Pūķei, bet sadarbību ar zemniekiem nodrošinās lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele.

Uzziņai

* Par atjaunojamajiem energoresursiem uzskata vēju, ūdeni, saules starojumu, biomasu (koksni, salmus, biogāzi, biodegvielu), zemes siltumu, viļņus, kā arī paisuma un bēguma procesus.
* Latvijā atjaunojamie energoresursi aizņem trešo daļu primāro energoresursu bilancē.
* Divi visvairāk izmantotie atjaunojamo energoresursu veidi ir koksne un hidroresursi. Vēja enerģija un biogāze tiek izmantotas ievērojami mazākā apmērā. Saules enerģiju pašlaik izmanto tikai ļoti nelielos apjomos pilotprojektu formā.

No Ekonomikas ministrijas mājaslapas www.em.gov.lv

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Sagatavot priekšlasījuma ilustrēšanai nepieciešamo datortehniku profesoram Vilim Dubrovskim (otrais no kreisās) palīgā steidzās investors Aleksandrs Petrovs (no kreisās), kā arī Grobiņas Pagasta padomes sekretāre Iveta Kļava un priekšsēdētāja vietnieks Modris Ekšteins.