Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Bioloģiskā lauksaimniecība sakņojas pārliecībā

Bioloģiskā lauksaimniecība sakņojas pārliecībā
10.07.2009 07:04

Atslēgvārdi

Daudzi bioloģiskie lauksaimnieki tagad apsver, ko darīt turpmāk. Ar sertifikācijas organizācijām noslēgtajiem līgumiem aizvien vairāk tuvojas beigu termiņš, un viņi sparīgi domā – atjaunot tos vai arī atteikties no videi draudzīgas saimniekošanas virziena.

“Un šo cilvēku lēmums būs atkarīgs no tā, kādu pozīciju ieņems mūsu valdība, kas līdz šim izrādījusi nepietiekamu pretimnākšanu,” sacīja Medzes pagasta zemnieku saimniecības “Elčuki” īpašnieks un bioloģiskās lauksaimniecības inspektors Edmunds Rubenis. Viņš, pildot savus pienākumus, ir apmeklējis kolēģus un iepazinies ar viņu saimniecībām Kuldīgas, Saldus, Dobeles un pat Balvu rajonā.

Uz grūtību sliekšņa

Šādi ciemojoties, esot iespējams sastapt un iepazīt apbrīnojamas entuziastu saimniecības, kur par spīti grūtībām gūst lieliskus panākumus un ir radīta droša bāze lauku saimniecības pastāvēšanai. Tādas, piemēram, pieder Mārītei Reihai Kuldīgas pusē un tukumniekam Jānim Segliņam, kas līdzīgi “Elčukiem” sabūvējuši aplokus un pievērsušies gaļas liellopu un savvaļas zirgu audzēšanai. Šajās saimniecībās iegriežoties, pārņemot līdzsvara sajūta un miers. Lielie zālēdāji palīdzot uzturēt sakoptībā zemi. Pat neraugoties uz gaļas iepirkuma cenu svārstīgumu, cilvēki esot apmierināti ar situāciju. J. Segliņš teicis, ka nepieciešams tikai laikus sagūstīt savvaļā dzīvojošos ragulopus, lai nodotu tos pārstrādei tajā brīdī, kad samaksa par produkciju ir apmierinoša, un tad jau strādāt varot.

Tomēr, kopumā raugoties uz bioloģiskās lauksaimniecības lietām, iespaids neesot uzmundrinošs. E. Rubenis uzskata, ka videi draudzīgās saimniecības kārtējo reizi atrodas uz nopietnu grūtību sliekšņa un to skaits dažādu iemeslu dēļ draud krasi sarukt.

Graudaudzētājiem un piena lopu ganāmpulku īpašniekiem, kas aprūpē vairākus simtus hektāru zemes, samezglojumi galvenokārt saistīti ar ekoloģiski drošās produkcijas realizāciju. Kaut gan par šo problēmu runāts gadiem ilgi, vezums uz priekšu nav pakustējies ne par sprīdi. Atsevišķas pārstrādes joprojām nav. Bioloģiskajās saimniecībās slauktais piens, piemēram, no Durbes novada saimniecības “Briķi”, tiek liets kopējā cisternā, bet graudi nonāk tajos pašos apcirkņos, kuros saber konvencionālo lauksaimnieku audzējumu. Taču ieguldījumi, kas investēti ražošanā, nebūt nav vienlīdzīgi, tādēļ videi draudzīgie saimniekotāji katru gadu cieš prāvus zaudējumus.

Nevēlas nodarboties ar grāmatvedību

Dažs nav spējīgs zaudējumus tālāk paciest un plāno atteikties no bioloģiskās ražošanas. Par tādu apņemšanos E. Rubenim nesen teicis kāds Skrundas apkārtnes zemkopis. Tādēļ, lai saglabātu bioloģiskās saimniecības, valstij kardināli jāmaina attieksme un jāsniedz atbalsts bioloģiskajiem lauksaimniekiem pārstrādes sistēmas izveidošanai. Ja krīzes apstākļos nav iespējams sniegt finansiālu atbalstu, tad tas jānodrošina nodokļu atvieglojumu vai citādā veidā. “Tad tirgū būs pieejami gan veselībai nekaitīgi griķi, gan zirņi, gan citi pieprasīti produkti, jo tādi Latvijā tiek audzēti,” E. Rubenis sacīja.

Savukārt zemnieki, kas savā zemītē ekoloģiski nekaitīgi darbojas iekšējas pārliecības vadīti, nevarot pierast pie stingrajām grāmatvedības prasībām, kas viņiem izvirzītas un bez kuru izpildes nav iespējams saņemt Eiropas Savienības finansējumu. Tāpēc bioloģiskos inspektorus, kas pārbauda lietvedību, tie nevēloties redzēt ne acu galā. Sak, ķīmiju nelietojot, taču arī ar tiem papīriem nevēloties nodarboties. Tomēr E. Rubenis uzskata, ka šo nevēlēšanos vajadzētu mēģināt lauzt, jo tikai grāmatvedība dod iespēju novērtēt saimniekošanas rezultātus.

Sašaurinās, jo nespēj novākt ražu

Vairāki zemnieki, kas līdz šim nodarbojušies ar zemeņu vai garšaugu audzēšanu lielās platībās, tieši šogad būtiski sašaurinājuši ražošanu. Tas noticis, neraugoties uz to, ka pieprasījuma šo audzētāju produkcijai nav trūcis. To nevarot sacīt par Liepāju, bet  Rīgā tas katrā ziņā esot liels. Taču lauksaimnieki sūdzoties, ka saviem spēkiem vairs nespēj novākt ražu, bet palīgus pat par labu samaksu un citiem labumiem ne laukos, ne pilsētā neesot iespējams atrast.

“Viena daļa bioloģisko lauksaimnieku strādāja pārliecības dēļ, jo viņiem vienkārši rokas neceļas audzēt un vest uz tirgu pārtiku, kas varētu kaitēt patērētāju veselībai. Taču otra daļa to darīja tādēļ, ka bija iespējams saņemt Eiropas Savienības atbalstu un nacionālās subsīdijas. Es domāju, ka tagad mūsu rindās paliks galvenokārt tie, kas strādāja, sirdsbalss mudināti,” sacīja bioloģiskās lauksaimniecības inspektors.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

 

Zemnieku saimniecības “Elčuki” saimnieku un bioloģiskās lauksaimniecības inspektoru Edmundu Rubeni (attēlā kopā ar sievu Ilmu) satrauc tas, ka daudzas saimniecības negrasās atjaunot sertifikācijas līgumus.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz