Jānis Mandeiks
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Liepāja sporto"
– Kādā situācijā atrodas bokss Liepājā?
– Šosezon Liepājas boksa saimei pievienojies jauns treneris, vēl nesen aktīvs sportists – Ņikita Androščuks. Viņš iesaistījies ar savām idejām, savu redzējumu un strādā nedaudz citādāk kā es, tādējādi treniņi kļuvuši daudzveidīgāki un interesantāki.
Pēdējā Latvijas čempionātā izcīnījām diezgan daudz godalgu, par to varam būt gandarīti.
Gan Liepājā, gan Latvijā, pateicoties Maira Brieža sportiskajiem panākumiem, sporta popularitāte augusi un izveidojušies vairāki jauni klubi, kur iepriekš bokss nebija sevišķi attīstīts – Preiļi, Ķekava, Saldus, Jēkabpils.
Aug konkurence, un parādās Latvijas bokseru panākumi arī starptautiskajās sacensībās.
Tagad, lai progresētu, to var panākt, arī sacenšoties pašmāju turnīros.
Popularitātes pieaugumu var pilnībā attiecināt arī uz Liepāju, kur ir pietiekami laba iekšējā konkurence starp sporta skolu, ”Ballistic Boxing Club”, ”CF Liepāja”, ”Olymp Sports”, Grobiņu.
Mēs varam pašmāju sacīkstes sarīkot jau ar vismaz simts bokseriem.
– Kāpēc tāds pieprasījums pēc boksa un popularitātes pieaugums?
– Boksu jau sen dēvē par džentlmeņu sporta veidu, un, sabiedrībai kļūstot inteliģentākai, pieaug boksa popularitāte. Liepājā bokss jau izsenis bijis cieņā.
Esmu novērojis, ka vecāki izvēlas bērnu nodarbināt gan peldēšanā, gan boksā vienlaikus vai, piemēram, vieglatlētikā un boksā.
Pasaulē gūst popularitāti MMA, bet Liepājā tas nav īpaši iesakņojies, tāpēc bokss izvirzījies priekšplānā. Bija neliela pauze jeb popularitātes kritums, bet tagad varu teikt, ka norit boksa atdzimšana.
– Kur tu rodi motivāciju doties uz zāli, trenēt?
– Es to neuzskatu par darbu, un motivācija īpaši nav jāmeklē. Man to patīk darīt, un sevišķi liels gandarījums ir redzēt augļus.
Ja atnāk bērns un viņā ir degsme, tad ir liela bauda ar šādu sportistu nodarboties.
Patīkami redzēt, kāds progress veidojas četru piecu gadu griezumā un kā bokseris mainās kā personība. Gandarī, ka tavu acu priekšā puika izaug par īstu vīrieti.
Pats gan sacensībās vairs nepiedalos, vismaz septiņi gadi ir pagājuši kopš pēdējās oficiālās cīņas. Vienu brīdi apvienoju darbu ugunsdzēsējos, trenera darbu un sportoju, bet palika par grūtu un cimdus noliku malā.
Tagad boksu apgūstu no cita skatpunkta un esmu pilnībā piesātināts ar trenera darbu. Emocijas gūstu no tā, ko mani audzēkņi dara ringā, kā viņi trenējas un sacenšas.
– Kā tu motivē savus audzēkņus, kādi ir galvenie iedrošināšanas rīki?
– Neuzspiežu boksu ar varu, arī uz sacensībām dodas tie, kas to vēlas un kas ir gatavi. Mēģinu ieaudzināt audzēkņos prieku uz boksu, lai viņiem ir gandarījums trenēties.
No manas puses veicināt viņu vēlmes un attīstīt talantus, padarīt treniņu daudzveidīgu un interesantu, lai pavadītais laiks zālē būtu interesants un sportistam nebūtu garlaicīgi. Galvenais neuzspiest kaut ko ar varu, prieks un vēlme sportot var pāriet.
– Kādi sportiskie sasniegumi taviem audzēkņiem ir pēdējā laikā?
– Pērnā sezona vēl aizritēja pandēmijas zīmē, bet šogad jau pilnvērtīgi atgriezāmies sacensību apritē un intensīvi piedalāmies vietējos un starptautiskos turnīros.
Vairākās vecuma grupās mums ir Latvijas čempioni, esam izcīnījuši titulu nopietnā konkurencē Čehijā. Pieaugušo konkurencē sporta skolā mums nav augstākās meistarības grupas, tāpēc dalībnieku ir mazāk.
Pie mums pārsvarā sporto audzēkņi līdz divdesmit gadu vecumam, un tad jau bokseri individuāli meklē iespējas veidot tālāku karjeru, kas, jāatzīst, nav viegli.
– Vai apmierina Liepājas boksa infrastruktūra un treniņu apstākļi?
– Uzskatu, ka ne tikai boksā, bet sportā kopumā Liepājā ir radīti teicami apstākļi.
Manuprāt, mums ir vislabākā infrastruktūra Latvijā.
Pie mums brauc trenēties un izmantot bāzes, treniņu vietas no visas Latvijas. Arī boksā ir nodrošināts viss nepieciešamais, lai kvalitatīvi trenētos.
Esmu redzējis treniņu apstākļus citviet Latvijā, un tāpēc varam būt apmierināti ar Liepājas boksa infrastruktūru.
– Kādi ir tavi nākotnes mērķi un ieceres?
– Mērķis ir izaudzināt bokseri, kurš aizbrauktu uz Eiropas čempionātu. Nereāli tas nav, bet nepieciešams vēl kāds treneris, lai varētu veltīt vairāk laika individuālai sagatavošanai un lai neciestu kopējā grupa. Tādējādi vēl viens mērķis ir palielināt treneru korpusu.
Saprotams, ka sākotnēji cīnīties par godalgām būtu sarežģīti, bet kvalificēties un aizbraukt uz Eiropas vai Pasaules čempionātu jau būtu Liepājai liels panākums.
Jāturpina popularizēt boksu, jāturpina organizēt sacensības, un panākumi neizpaliks.