Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Braņislavs Vičentičs: Nebrauktu uz Liepāju, ja neredzētu potenciālu

Braņislavs Vičentičs: Nebrauktu uz Liepāju, ja neredzētu potenciālu
Foto: Ģirts Gertsons
08.11.2019 07:00

"Kurzemes Vārds"

Pagājušajā nedēļā par vīriešu basketbola komandas “Liepāja” galveno treneri kļuva serbu speciālists Braņislavs Vičentičs, kurš jaunajā amatā svētdien debitēja ar uzvaru. Intervijā “Kurzemes Vārdam” serbu treneris sacīja, ka Liepājas komandai redz lielu potenciālu un uzskata, ka lauvām ir jāspēlē ātrāks basketbols nekā līdz šim.

Esat šeit pavadījis aptuveni nedēļu. Kādi ir jūsu iespaidi par komandu?

– Šodien (otrdien – aut.) aizvadīju sesto treniņu. Jau sākotnēji redzēju, ka komandai ir potenciāls vairāk skriet un spēlēt ātrāku basketbolu. Pats ļoti mīlu spēlēt ātru basketbolu, arī skatītāji to mīl. Man patīk rezultatīva spēle.

Cik labas priekšzināšanas jums bija par “Liepāju”?

– Kad saņēmu piedāvājumu atbraukt uz šejieni, es uzreiz noskatījos komandas trīs spēles. Priekšstats man bija. Zināju, kurš un kādās pozīcijās spēlēs, zināju, kur un kas basketbolistiem ir jādara nākamajos mačos.

Ja sezonas ievadā klubs maina galveno treneri, ja komanda ir uzvarējusi tikai vienā spēlē un savas līgas kopvērtējumā atrodas apakšgalā, tātad komandai ir problēmas. Kādas?

– Es jau sākumā pieminēju spēles ātrumu. Domāju, ka lielākā problēma bija tā, ka mēs spēlējām lēnu basketbolu.

Cik liels izaicinājums bija piekrist darbam ar komandu, kas atrodas savas līgas kopvērtējuma apakšgalā?

– Būsim godīgi. Kad sezona ir sākusies, bet tu esi bez darba, nav lielu iespēju tikt pie sava sapņu darba. Kas maina trenerus visbiežāk? Komandas, kas atrodas kopvērtējuma apakšā un nepiepilda klubu īpašnieku cerības. Kad Artūrs Štālbergs man piezvanīja, es viņam palūdzu pāris stundu laika, lai paskatītos “Liepājas” spēles. Kad paskatījos, es domāju, ka redzēju – komanda var spēlēt labāk. Tāpēc piekritu uzaicinājumam. Ja neredzētu potenciālu, tad noraidītu piedāvājumu. Patiesība ir tāda, ka neviens negrib zaudēt. Sākot no pirmās dienas, centos mainīt spēlētāju attieksmi un domāšanu. Pēc vienas uzvaras un sešiem zaudējumiem spēlētāji neatrodas labā noskaņojumā. Cenšos pārliecināt, ka mums ir laba komanda, ka mēs uzvarēsim. Pirmajā spēlē tas deva rezultātu. Jāturpina celt spēlētāju pašpārliecinātību. Un jāturpina trenēties tā, kā viņi nav trenējušies iepriekš. Zaudēt var arī tās komandas, kas labi trenējas, bet tās zaudē smagā cīņā.

Kā spēlētāji pieņem jūsu sacīto?

– Tas ir jājautā viņiem. Es varu pateikt, ka visiem patīku, taču tas tā nestrādā. Man ir vienalga, kuram es patīku, bet kuram ne. Tas ir mans darbs. Esmu bijis iepriekš šādā situācijā, tāpēc zinu, ko darīt. Varbūt es neesmu gudrāks par spēlētājiem, bet es noteikti esmu vairāk pieredzējis par viņiem. Domāju, ka spēlētāji reaģē labi. Pat ja mēs zaudētu pirmajā spēlē, es redzēju uguni spēlētāju acīs, redzēju vēlmi darīt kaut ko citādāk. Sākumam tas ir labi.

Vai iepriekš zinājāt kādu no “Liepājas” basketbolistiem?

– Mazliet atcerējos Rihardu Kuksiku, kurš kādreiz spēlēja Ņižņijnovgorodas komandā. Pirmā spēle manā vadībā komandai bija jau pēc četriem treniņiem. Tajā brīdī es jau zināju komandu, zināju spēlētāju individuālās īpašības. Mūsu pirmā spēle bija neslikta.

Cik labi jūs zināt Latvijas basketbolu kopumā?

– Kad treneris nestrādā, viņam ir daudz laika. Es skatījos visu, kas ir saistīts ar basketbolu. Latvijas-Igaunijas līgu, Spānijas līgu, citas līgas. Vispārējs priekšstats man ir. Zinu, kas ir sagaidāms, zinu, kā komandas šeit spēlē. No Latvijas basketbola zinu Ainaru Bagatski, zinu basketbolistus, kuri spēlēja Polijā, kur arī es pats esmu spēlējis – Arni Vecvagaru, Uvi Helmani un citus. Zinu, ka Kristaps Porziņģis nāk no Liepājas.

Cik pareizs ir priekšstats par Serbiju kā par valsti, kur gados jauniem spēlētājiem klājas sarežģīti, bet tas, kam viņiem ir jāiziet cauri, vēlāk ļoti palīdz karjerā?

– Jā, Serbijā ir ļoti grūti spēlēt, bet gados jaunie basketbolisti pēc tam var spēlēt visur. Ar ko Serbijas basketbols atšķiras no citām valstīm? Basketbols ir ļoti fizisks, ir daudz kontakta spēles, taktiskajā un tehniskajā ziņā ir jābūt augstākajā sagatavotības līmenī. Serbijā ir ļoti daudz jaunu puišu, kuri sapņo par spēlēšanu ārzemēs, par nokļūšanu NBA. Tāpēc Serbija atrodas Eiropas basketbola virsotnē.

Ja nemaldos, tas bija Dāvis Bertāns, kurš sacīja, ka viņa karjeras laikā nauda nebija svarīga, jo galvenais bija ieguvums treniņos un spēlēs.

– Nauda, protams, ir svarīga. Tur ilgi var nemaksāt [algu], bet beigās tomēr samaksās. Bertāns ir lielisks spēlētājs, kurš rādīja labu sniegumu Belgradas “Partizan”. Ceru, ka viņš izbaudīja savu laiku šajā klubā.

Jūs savas trenera karjeras sākumā strādājāt citā Belgradas klubā “Crvena Zvezda”. Cik liela ir sāncensība starp abām šīm organizācijām?

– Tie ir ļoti lieli pretinieki visur – gan laukumā, gan uz ielas. Jā, man bija tā laime strādāt “Crvena Zvezda” klubā, par ko fanoju kopš savas dzīves pirmajiem gadiem.

“Crvena Zvezda” un citos klubos jūs daudz strādājāt ar jauniešiem, un arī Liepājas klubs vēlas, lai pievēršat uzmanību jaunajiem spēlētājiem. Kā izpaudīsies šis darbs?

– Man ir jāseko līdzi jaunajiem spēlētājiem un, kad būs laiks, bet tas būs, jāstrādā ar viņiem, jādod padomi, jāmāca iemaņas, jārunā par basketbola pamatiem, par tā filozofiju. Jāpalīdz viņiem izaugt par labiem spēlētājiem.

Ko atceraties no savas spēlētāja karjeras, kuras laikā diezgan daudz spēlējāt ārpus Serbijas?

– Uzskatu, ka nebiju pārāk labs spēlētājs. Šis posms ir pagātnē. Negribu runāt par savu spēlētāja karjeru, it sevišķi tagad, kad esmu treneris. Mana attieksme ir tāda, ka es trenēju spēlētājus, kuri ir labāki par mani. Negribu izdarīt uz viņiem spiedienu ar savu karjeru. Tagad man ir jauna karjera.

Tomēr jūsu karjeras divi pieturpunkti izskatās ļoti interesanti. Jūs komandā “OKK Beograd” bijāt gan spēlētājs, gan galvenais treneris. Cik svarīgs jums ir šis dzīves cikls?

– Tas bija ļoti īpaši. Kad es biju spēlētājs, “OKK Beograd” izcīnīja savu pēdējo trofeju, bet pagājušajā gadā es atgriezos vietā, kur sāku. Iesaistīju komandā savu dēlu. Vēsture atkārtojas. Mums pagājušā sezona bija ļoti laba, bet es ar cilvēkiem, kuri rūpējas par manu karjeru, nolēmām, ka ir jātiecas uz nākamo līmeni, bet nākamais līmenis ir došanās uz ārzemēm un strādāšana ar ārzemju komandām. Tāpēc esmu šeit. Cenšos dalīties ar savām zināšanām un savu pieredzi ar “Liepājas” spēlētājiem. Domāju, ka viņiem ir liels potenciāls gan individuāli, gan kā komandai.

Pastāstiet, lūdzu, par sevi.

– Esmu no Belgradas, man ir sieva un divi bērni. Vecākais ASV spēlē koledžu basketbolu, bet jaunākais spēlē “OKK Beograd” komandā. Biju viņa treneris pagājušajā gadā. Visa mana dzīve ir basketbolā, un arī mana sieva spēlēja basketbolu.

Paldies, lai veicas arī turpmāk!

– Paldies, ceru uz to.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz